Šodien, 2024. gada 19. oktobrī Latvijas politiski represēto apvienībai aprita 35 gadi. Represēto tikšanās notika Ogrē, kur apvienība dibināta. Fonda “Sibīrijas bērni” vārdā klātesošos uzrunāja Dzintra Geka.
Category: Informācija
25. Latvijas politiski represēto salidojums Ikšķilē
Sestdien, 2024. gada 10. augustā, nu jau 25 reizi, notika ikgadējais politiski represēto salidojums. Pasākumu apmeklēja vairāki simti dalībnieku. Uzstājās Tālis Veismanis, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Sandra Kalniete, Dzintra Geka-Vaska un citi. Spēlēja pūtēju orķestris Dobele. Bijušie politiski represētie nodemonstrēja ka ir vēl gana stipri un pasākums noslēdzās ar mielastu un dejām.
Fonda «Sibīrijas bērni» zīmējumu konkursā dundadzniece ieguvusi 1. vietu
Noslēdzoties gadskārtējam fonda «Sibīrijas bērni» rīkotajam zīmējumu konkursam 1941. un 1949. gada deportāciju tematikā, žūrijas lēmums priecīgu vēsti aiznesis Dundagas vidusskolas 10. klases skolniecei Amandai Veidei un viņas vizuālās mākslas skolotājai Sandrai Bražei, jo jaunietes veikums novērtēts ar 1. vietu. Lai arī pārsātinātajā šodienas realitātē par indivīda uzmanību cīnās visdažādākie sižeti un izpausmes formas, ir cilvēki, kas joprojām piešķir nozīmi Sibīrijas stāstiem. Dalībnieku skaita ziņā fonda «Sibīrijas bērni» konkursa rīkotāji noteikti var priecāties, taču, atkārtoti vērtējot gadu no gada bērnu darbus, neizbēgami tiek secināts, ka atkārtojas darbu motīvi un sižetu risinājumi, bet godalgoto darbu kvalitāte ir ar individuālās kvalitātes zīmi. «To izteiksmīga risinājuma pamatā vienmēr būs personīgs, saistīts pārdzīvojums un mākslinieciskas prasmes. Apkopojot žūrijas domas, tiek nolemts nākamā gada konkursa dalībniekus veicināt darboties arvien personīgāku pētījumu virzienā. Konkursa noliku Continue reading “Fonda «Sibīrijas bērni» zīmējumu konkursā dundadzniece ieguvusi 1. vietu”
Pasākums Prezidenta pilī “Pieminot 1941. un 1949.gada deportācijas”
2024. gada 14. jūnijā 10:00 notika pasākums “Pieminot 1941. un 1949.gada deportācijas”
Šogada fonds “Sibīrijas bērni” kā katru gadu rīkoja piemiņas pasākumu Prezidenta pilī, nolika ziedus pie Okupācijas muzeja un rīkoja koncertu “Aizvestajiem” Tika apbalvoti zīmējumu un sacerējumu konkursa laureāti. Runas teica Dzintra Geka-Vaska, Regīna Deičamne un Valsts prezidents E. Rinkēvičs. Dzintra Geka-Vaska uzdāvināja Valsts prezidentam fonda izdotās grāmatas. Tālis Veismanis, biedrības “Latvijas politiski represēto apvienība” vadītājs teica runu un izpildīja mūzikas fragmentu no filmas “Ilgais ceļš kāpās”
Fotogrāfijas no Valsts Prezidenta arhīva
13:00 tika nolikti ziedi pie “Vēstures taktilas” pie Latvijas Okupācijas muzeja un pie Brīvības pieminekļa.
17:00 notika koncerts “Aizvestajiem” Rīgas Vecajā sv. Ģertrūdes baznīcā
Latvijas Nacionālais arhīva vizuālā izstāde par 1941. gada 14. jūnija deportācijām.
Valsts Prezidenta E. Rinkēviča uzruna
14. junija koncerts “Aizvestajiem” Rīgas Vecajā sv. Ģertrūdes baznīcā
Par to, cik dārgas un svētas ir tādas vērtības kā brīvība, dzīvība un miers, aicināja aizdomāties koncerts “Aizvestajiem”, kas 14. jūnijā 17:00, izskanēja Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Baznīcā. Tas veltīts 14. jūnija deportāciju upuriem, un Latvijas Radio Koris Sigvarda Kļavas vadībā tajā atskaņoja latviešu komponistu skaņdarbus un tautasdziesmas. Izcils koncerts un piemiņa deportāciju upuriem.
Diriģents Sigvards Kļava par koncertu “Aizvestajiem”:
”Mums kā nācijai nav nekā svarīgāka, kā godināt un atcerēties Sibīrijas bērnus, tādējādi mēs izjūtam pateicību un piederību, dzīvojot brīvā zemē.
Šajā laikā daudzi mūziķi vēlas veltīt savu artavu, ne tikai lai piepildītu dienu, bet tāpēc, ka mākslinieciskā dvēsele alkst izraudāties par tiem daudzajiem tūkstošiem dvēseļu, kas nepārnāca mājās.
Es esmu nedaudz pieskāries Sibīrijas bērnu dzīvēm un dvēseles ceļiem, tāpēc koncerta repertuāra izvēle allaž ir veltīta latviešu mūzikai. Tā ir kā muzikāla laika atmiņa šodienas skaņu telpā, kuras tilts ir latviešu tautasdziesma par to sāpju laiku.”
Atskats uz 2024. gada zīmējumu konkursu
Noslēdzies gadskārtējais fonda “Sibīrijas bērni” rīkotais zīmējumu
konkurss. Žūrijas kolēģi satiekoties atzinīgi novērtē palielās darbu
kaudzes, izklāj gleznojumus un grafikas uz grīdas pārskatāmos
laukumos – jaunākā, vidējā un vecākā grupa. Pārsātinātajā šodienas
realitātē, kad par indivīda uzmanību cīnās gan neskaitāmi aktuāli
svarīgi un aizraujoši, gan tik pat aktīvi – arī spoži bezjēdzīgi, nomācoši
truli vai vientiesīgi infantili sižeti, ir cilvēki, kas joprojām piešķir
nozīmi “Sibīrijas stāstiem”.
Skaitliskā ziņā ir pamats priecāties – skaidrs, ka katrs jaunais cilvēks,
kas pieķēries pie baltas lapas, pirms izvēlēties krāsas, zīmuli, vai tušu,
ir rosināts pēc savas izpratnes vizualizēt, kas ir “Sibīrijas bērni”.
Atkārtoti vērtējot gadu no gada bērnu darbus, neizbēgami secinām,
ka atkārtojas darbu motīvi un sižetu risinājumi – tas burtiskā veidā ir
kāds bezgalīgi ritošs vilciena sastāvs, izbiedētas sejas un skarbas
ainavas, ko varētu samontēt savdabīgā animācijas filmā. Taču tā bija,
tā notika. Jautājums – tieši no kurienes bērnu iztēle smeļas savu
pārdzīvojumu, kā skolotājs vai vecāks skaidro kompozīcijas darba
uzdevumu. Kādu attēlu pārskatīšana kalpo tēlu pavairošanai.
Pārsteidzošā kārtā uz grīdas izliktos darbus varētu droši mainīt
vietām visās vecumu grupās – nereti tieši jauniešu darbi ļoti tuvinās
pirmklasnieku veikumam. Kā panākt, lai nozīmīgas tēmas apcere
nekļūst par “ķeksīša projektu”. Uz to jau būtībā norāda godalgoto
darbu kvalitātes – izteiksmīga risinājuma pamatā vienmēr būs
personīgs, saistīts pārdzīvojums un mākslinieciskas prasmes.
Apkopojot žūrijas domas, tiek nolemts nākamā gada konkursa
dalībniekus veicināt darboties arvien personīgāku pētījumu virzienā.
Konkursa nolikumā tiks precizēta doma, ka katra darba pamatā
tomēr ir konkrēta cilvēka stāsts – no savas ģimenes, savas skolas,
savas pilsētas vai novada, ari no biogrāfiskas grāmatas vai fonda
“Sibīrijas bērni” dokumentālajiem sējumiem. Jo vagonos, izsūtījumā
un soda nometnēs bija īsti cilvēki – katrs ar savu vārdu. Katrs cilvēks
liels vai mazs, kas izdzīvoja nepelnīti skarbu likteni Krievijas agresora
spaidā, tāpat kā cieš šodien līdzīgi brāļi un māsas Ukrainā.Regīne Deičmane
2024. gada zīmējumu konkursa rezultāti
Zīmējumu konkursa skolēniem „SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949” rezultāti 2024
Jaunākā grupa 6-10 g.v.
1. vieta Aļesja Koteloviča, Špoģu Mūzikas un mākslas skola
2. vieta Elizabete Bendika, Baldones Mākslas skola
2. vieta Andrejs Žirnovs, Rīgas Ziepniekkalna vidusskola
3. vieta Ieva Rubika, Špoģu Mūzikas un mākslas skola
3. vieta Aliks Semjonovs, Maltas vidusskola
Specbalvas
Annika Brēža, VJC “Vinda” Dizaina un mākslas studija (pasniedz Giors Geks)
Anastasija Pentjuša, Pildas pamatskola (pasniedz Regīna Deičmane)
Vidējā grupa 11-14 g.v.
1. vieta Enija Mežsarga, Uzvaras pamatskola
2. vieta Annija Krūkle, Viļānu Mūzikas un mākslas skola
3. vieta Alberts Markuss Buske, Madonas Valsts ģimnāzija
Specbalvas
Aļona Novika, Jūrmalas mākslas skola (pasniedz Dzintra Geka)
Einards Brencis, Viļānu Mūzikas un mākslas skola (pasniedz Ieva Jurjāne)
Maksims Ivanovs, Špoģu Mūzikas un mākslas skola (pasniedz Linda Lūse)
Karlīna Lagzdiņa, Tukuma Mākslas skola (pasniedz Vilnis Heinrihsons)
Kristiana Zvirgzde VJC “Vinda” Dizaina un Mākslas studija Valmiera (pasniedz Giors Geks)
Vecākā grupa 15-19 g.v.
1. vieta Amanda Veide, Dundagas vidusskola
2. vieta Katrīna Muižniece, Baldones vidusskola
3. vieta Darija Sušilova, Rīgas 13.vidusskola
3. vieta Julians Tipaldi, Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija
Specbalvas
Dagmāra Dumbra Dumbrovska, Ilūkstes Raiņa vidusskola (pasniedz Māra Alena)
2024. gada sacerējumu konkursa rezultāti
2024. gada sacerējumu konkursa
„SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949 – TRIMDAS BĒRNI 1944”
rezultāti
Juris Jurjans. Seven Days of Painting, Talking and Silence
In the documentary, director Dzintra Geka has created an engaging portrait of Latvian painter Juris Jurjāns. The film delves into his world, embodying a visually rich narrative of freedom in art, life energy, and virtuosity. As always, Juris Jurjāns chooses beauty as the leading theme of his artist and refuses to conform to the rules dictated by old age. He continues to indulge in fine drinks, puffs cigars, and paints. Every day he travels to his studio, where he finds solace in his canvases.
Photo- Gints Ivuskans