The film “Road to Siberia, 1941” is an emotional and sad message. It tells about people who return to the places of deportation in Siberia, Yeniseysk, Karaula, Ustjport, Biriliyus, Suhanoy, Penkov. How does it look now? How are these people welcomed and what do the local people in Siberia think? “Don’t forget, don’t betray, don’t forgive in our name,” – so say the children of Siberia.
(c) StudioSB. Latvia, 2021.
Director: Dzintra Geka.
Text author: Valdis Lūriņš.
Cinematographer: Aivars Lubanietis.
Composer: Pēteris Vasks.
Category: Ekspedīcijas uz Sibīriju
Ieskats "Tālā zeme Sibīrija" 2019.
2019. gada vasarā Sibīrijas bērni apmeklēja Tomskas apgabalu un Tālos Ziemeļus-Noriļsku un Lamas ezeru. Braucienā devās cilvēki, kuri kā bērni tika izsūtīti 1941 un 1949.gadā un tie, kuri dzimuši izsūtījumā. Videoklipā redzama Anita Renckulberga, kura piedzima Petuhovkā, Tomskas apgabala.
Martā LTV1 varēs skatīt filmas “Tālā zeme Sibīrija” nākamās divas sērijas. Ieskats
Tikšanās ar ekspedīcijas dalībniekiem
Piektdien, 29. augustā Okupācijas muzejā notika tikšanās ar ekspedīcijas dalībniekiem, skatījāmies safilmētos brauciena materiālus, no kuriem tiks veidotas divas dokumentālās filmas ciklā “Tālā zeme Sibīrija” par Noriļsku un Lamas ezeru.
14. augustā lidojam mājup.
Mes lidojam mājup. Paldies Dievam! Viņi paliek, ari latviete Lauma.
13. augusts Noriļskā
13. augusts, pēdējais rīts Noriļskā. Ceļabiedru uzņemtajās fotografijās var redzēt Ļeņina pieminekli Dudinkā, Jeņisejas krastā un ziedus Jeņisejā, kurus Rauls Vēliņš sūta savai vecmāmiņai, par viņas likteni ģimene neko neuzzināja, tikai to, ka viņa mirusi šeit. Dudinkas muzejā redzams Ainārs Bambals, kurš atrada fotogrāfiju no 1990. gada ekspedīcijas, kad 150 Baltijas valstu delegāti izveidoja piemiņas vietu Šmita kalnā. Fotografijā redzams Sigvards Kļava ņencu jurtā jeb čumā. Dabas skaistums un cilvēku radītais ik uz soļa. Šodien mēs dosimies tikties ar represētajiem Noriļskā.
Esam Noriļskā. Ar mums kopā ir vāciešu pēcteči. Pirmās Noriļlaga nometnes vieta pie Lāču strauta. Šeit, pie Lāču strauta bija Noriļlaga pirmā nometne, 564 Latvijas armijas virsnieki šeit bija ieslodzīti. No 564 Latvijas armijas virsniekiem atgriezās 92. Viss, kas palicis, ir šī postaža. Vietām aug zāle, tur esot palikušas ieslodzīto mirstīgās atliekas.
Jeņisejas krastā dziedam “Dievs svētī Latviju!”
12. augustā Dudinka
12. augustā Sibīrijas bērni devās uz Dudinku, tā atrodas 100 km no Noriļskas Jeņisejas krastā, šeit aizaugušās vai izpostītās kapsētās palikuši simtiem latvieši. Mūsu ekspedīcijas dalībnieks Rauls Vēliņš atveda Latvijas zemi un izkaisīja Jeņisejā, jo viņa vecmāmiņas kapavieta nav atrodama. Dudinkas muzeja ekspozīcijā atradām Sibīrijas bērnu 2010. gadā atvesto piemiņas plāksni. Muzejā ņencu tautības pārstāvis Ivans rādīja vietējo amata meistaru izstrādājumus. Par Ivanu sauc tāpēc, ka viņiem neatļāva likt savas tautas vārdus. Jeņisejas krastā mācitajs Kārlis Žols noturēja aizlūgumu un mēs dziedājām “Dievs svētī Latviju”.
9. augustā Noriļska un Lamas ezers
Sibīrijas bērnu grupa atlidoja uz Noriļsku, esam Šmita kalnā, Latvijas armijas virsnieku atdusas vietā. Śmita kalna pakājē bija pilsētas kapsēta, tai uzbēra granti. Lietus laikā izskalo cilvēku kaulus. Tik daudz zvērību šeit sastrādāts. Noturam aizlūgumus, vakarā braucam uz Lamas ezeru. Pilsētas muzejā pret mums izturējās kā pret klaiņojošiem suņiem…
Sibīrijas bērnu ekspedīcija 9. augustā ieradās pie Lamas ezera, kur 1941. gada pavasarī tika aizvesti Baltijas valstu artilērijas virsnieki, kopā 42 cilvēki. 1990. gadā delegācija no Baltijas valstīm šeit ierīkoja piemiņas vietu. Viss bija aizaudzis, nekopts. Mēs tīrījām kapu krustiņus, cirtām krūmus. Visu atjaunojām. Noturējām aizlūgumus. Divas naktis bijām Oļega Krasevska atpūtas mājā. Viņa tēvs Reinholds Kraševskis bija sarkanā strēlnieka mazdēls. Vectēvs Jānis Kraševskis izdarīja pašnāvību. Tēvs dzīvojis sarkano strēlnieku bērnu namā. Tad sapratis, ka jābēg uz vietu, no kurienes tālāk vairs nesūtīs. Tā ir Noriļska, kur atdusas daudzi tūkstoši komunistu terora upuri. Rīt dodamies uz Dudinku.
8. augustā Kargasokā
8. augustā esam arī Kargasokā un Novojugina, tas ir no Tomskas ap 500 kilometriem. Mūs ļoti labi uzņem Valentīna Zarubina. Kargasokas bibliotēkā tikāmies ar vietējiem iedzīvotājiiem. Sibīrijas bērniem līdzi brauc diriģents Sigvards Kļava un komponists Pēteris Vasks, vietējais sieviešu ansamblis dziedāja savas dziesmas. Skanēja labi. Otra mūsu ekspedīcijas grupa bija Molčanovā, Kolpaševā, Novokorotkino, viņus pavadīja Tomskas televīzija. Šeit izsūtījumā bijusi mūsu brauciena dalībniece Pārsla Bišofa. Kargasokā viņas mātes celto mājiņu izlikuši pārdošanai. Cena 750 tūkstoši rubļu. Dārgi, bet Vasjuganas purva naftas un gāzes ieguvējiem labas algas.pasaules lielākā purva- Vasjuganas malā atrodas Novojugina, tur novietots piemineklis izsutītajiem latviešiem, tajā iegravēti 240 vārdi tiem, kuri šeit palika mūžigajā sasalumā. Macitajs Karlis Zols saka aizlūgumu.
7. augustā Tungusā
7. augustā esam Tungusā, tālāk uz Tomsku, skaista koka arhitektūra un pie Tomas upes piemineklis Čehovam, kurš gan nebija glaimojoši izteicies par Tomsku. 8. augustā dodamies uz Petuhovku, kur dzimusi Anita Renckulberga. Pavisam tuvu pie Tomskas, tikai 33 kilometri. Anita savu mājas vietu neatrod, meklējam ciedrus, tie ir vareni. Skaista daba. Šeit brauc atpūtnieki, tāpēc izskatās labi, drausmīgi sāk kost odi.
6. augustā Timirjazevā
2019. gada 6. augustā Timirjazevā apciemojam Sarmīti Bajevu, viņa izsūtīta 1941. gadā, uz mūžu palika Sibīrijā. Viņas dēls Andrejs ļoti grib atbraukt uz Latviju. Timirjazevā dzimusi Irina Krauksta, viņa pirmo reizi pēc 60 gadiem atgriezās savā dzimtenē. Tālāk braucam uz Staruju Šegarku, šeit dzīvoja Vladimira Vanhanena 1941. gadā izsutītā mamma. Latviešus atceras, saka tikai labus vārdus.