Dec 122021
 

Sorry, this entry is only available in Latvian.

Mīļie draugi!

Jūs esiet laipni aicināti un mīli gaidīti š.g.17. decembrī plkst.12.00 uz jaunās grāmatas “Sibīrijas bērni 1949” atvēršanu Okupācijas muzejā, Strēlnieku laukumā un plkst. 14.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē uz Sibīrijas bērnu Ziemassvētku sarīkojumu “Ziemassvētku stāsti”. Ieeja tikai ar vakcinācijas sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu.
Ar cieņu, Dzintra. 
 Posted by at 9:53 pm
Dec 102021
 

The book “Children of Siberia 1949” was published in latvian, which contains the life stories of 165 people who were taken to Siberia on March 25, 1949 as children. Maps, descriptions and photos from personal archives attached to each interview are published in the book. The book will be available for purchase on the Foundation’s website https://sibirijasberni.lv/shop/en/product/sibirijas-berni-1949/
 

The deportation of 1949 is one of the most tragic points in the history of Latvia in modern times. 43,000 people were deported to Siberia for life, including 10,000 children and infants, the elderly and even those raised from the deathbed. Many of the deportees died, while others spent long and distressing years in the northern parts of Siberia, in inhumane conditions, fighting for their lives and the lives of their children. Those who managed to return had lost their health, lost property, lost their roofs over their heads, and had been morally and physically destroyed. Even after the so-called release, the regime treated them with suspicion, did not give them the opportunity to get an education, did not give them the opportunity to pursue a career or choose a place to live. And it could be seen as a continuation of the genocide. Long before the deportation itself, lists of deported Latvian families were carefully prepared. With Moscow instructions and local service activities. This will be seen in this film. The property of the deportees was hijacked and distributed to collective farms and state farms, but part of the property was appropriated by those who carried out deportations. It will also be seen in this film. 75 Red Flag orders were awarded to the perpetrators of the 1949 genocide for carrying out deportations in general and for committing inhumane crimes. Of those deported in 1949, 52% were farmers, 18% were children and the elderly, and 16% were schoolchildren. Of those deported in 1949, 12% or 4,941 died. The deportations of 1949 were in some ways more cruel than the deportations of 1941. For every fourth deportee was a child. One in six was over 60 years old. The deportations of 1941 were an attempt to behead the Latvian intelligentsia. The deportations of 1949 were to destroy the peasantry and the most active and diligent Latvian peasants, from whom the totalitarian regime feared the most, because the free state of Latvia was based on them.

Oct 262021
 

Sorry, this entry is only available in Latvian.

30/10 Padomju represiju upuru vardu lasīšana un pieminēšana lugšanā

Jau vairākus gadus 30. oktobrī Rīgā „Stūra mājas“ pagalmā, kā daudzās Krievijas pilsētās un citās valstīs ﹣ Moldovā,
Čehijā, Baltkrievijā, Vācijā, Francijā, mēs pieminām to cilvēku vārdus, kuri cieta padomju režīma represijās.
Piemiņas lūgšana – tā paver iespēju kristīgam skatam uz XX gadsimta notikumiem. Katrs laicīgs notikums mūsdienās
bieži vien tiek vērtēts tikai no politiskā skatu punkta, šo traumēto uztveri mūsu sabiedrībā gribētos dziedināt –
ar mīlestību, līdzcietību un žēlsirdību.
Piemiņas lūgšanā mēs atceramies tuvākos un tālākos radiniekus, mūsu tautiešus, cittautiešus, kuri cietuši represijās,
un arī tos, par kuriem nekas nav zināms, vien tas, ka viņi ir dzīvojuši.
Piemiņas lūgšanas ievadā un noslēgumā izskanēs aizlūgums par visiem cietušajiem. Šī nav sabiedriski-politiska akcija
un šī iniciatīva netiek īstenota, lai pret kādu vērstos politiski vai jebkā citādi. Šī ir piemiņas diena, kad atceramies
visus – nevainīgos un vainīgos, kuri kļuva par upuriem vienai represīvai sistēmai – un par visiem lūdzamies.
Šogad lūgšana notiks ZOOM platformā. Ja vēlaties piedalīties, rakstiet uz e-pasta adresi: ioanna.kalnina@gmail.com

21:00 Iededziet sveci padomju terora laikā bojāgājušo piemiņai

Aug 262021
 

Sorry, this entry is only available in Latvian.

Ir pienācis laiks, lai atgādinātu un nākamajām paaudzēm izstāstītu par 1949. gada 25. marta deportāciju, lielāko Latvijas vēsturē- vienā naktī vairāk kā 42 tūkstoši iedzīvotāji, viņu vidū 7 tūkstoši bērnu, arī vecu, pat paralizētu cilvēku, tika aizvesti uz Amūras, Tomskas un Omskas apgabaliem.
Iepriekšējās “Tālā zeme Sibīrija” sērijās rādījām braucienus un emocionālos pārdzīvojumus, apmeklējot izsūtījuma vietas, tikšanos ar bērnības biedriem. Filmā hrestomātiski parādīta vēsturiskā situācija, kāpēc tas notika, kādos apstākļos ģimenes nokļuva, kā bērni mācījās vai nemācījās skolās, atgriezās Latvijā bez izglītības, kā Dzimtenē nācās cīnīties par atgriešanos savās mājās. Materiāli ir izvilkumi no Sibīrijas bērnu intervijām, plašs foto materiāls un Sibīrijā filmētie materiāli.

Ar cieņu,Dzintra Geka-Vaska

Tālā zeme Sibīrija. Kāpēc1949.gada 25.marts?” Studija SB (c) 2021. 52′ 
Scenārijs Valdis Lūriņš
Autori Valdis Lūriņš, Dzintra Geka
Režisore Dzintra Geka
Montāžas režisors Artūrs Hnikins
Operatori Viktors Gribermans, Aivars Lubānietis
Mūzika Pēteris Vasks
Režisora asistente Madara Filipova

Aug 182021
 

Sorry, this entry is only available in Latvian.

Laikam ejot uz priekšu, aizvien grūtāk kļūst nodrošināt, ka sabiedrībā turpinām diskutēt un mūsu sociālajā atmiņā saglābjam stāstus par komunistisko teroru un deportācijām. Tādēļ ir svarīgi par šādiem vēstījumiem un to efektivitāti diskutēt gan ar pašiem jauniešiem, gan arī sabiedrību kopumā.

2021. gada 21. augustā 10-11:30 būs pieejama tiešraide

Atcerēties vai aizmirst

Diskusija 2021. gada 21. augustā 10-11:30 tiešraide 

 

Fonds “Sibīrijas bērni”Organizē diskusija sarunu festivālā LAMPA.

Sarunas nosaukums” Atcerēties vai aizmirst”

Dalībnieki:

Vidzemes augstskolas rektors un vēsturnieks Gatis Krūmiņš

Mācītājs, teoloģijas dr. Guntis Kalme (piedalījies Sibīrijas ekspedīcijās desmi gadus)

Andris Eglītis, cēsinieks, izsūtīts kā bērns divas reizes- 1941. un 1949. gadā

Zigrīda Perevalova, cēsiniece, izsūtījumā pavadījusi vairāk kā 20 gadus.

Vēsturnieks. dr. Ainārs Bambals (grāmatu un zinātnisku rakstu autors par represijām, braucis ekspedīcijās uz Sibīriju)

Komponists Pēteris Vasks (tēva brālis ar ģimeni ticis izsūtīts 1949. gadā, Sibīrijas tēmai veltītu filmu mūzikas autors)

Aktieris un režisors Valdis Lūriņš (dzimis izsūtījumā Evenkijā)

Skolniece Luīze Burmistrova, sacerējumu konkursa 1941./1949. uzvarētāja

Diskusijas dalīsies trijās daļās:

1.Vēsturisko notikumu izklāsts,informācija,izvērtējums.

2.Psiholoģiskais,morāli ētiskais aspekts.

3.Atmiņu saglabāšanas nozīme,jauniešu vērējums.

Diskusijas vada Dzintra Geka-Vaska, režisore, fonda “Sibīrijas bērni”vadītāja

 Posted by at 5:44 pm
Aug 182021
 

Sorry, this entry is only available in Latvian.

2021. gada 17. augustā Valsts augstākās amatpersonas tikās ar Dzintru Geku, Sibīrijas izsūtīšanu pārdzīvojušajiem, skolēnu darbu konkursa “Sibīrijas bērni” dalībniekiem un konkursa žūriju. Prezidents aplūkoja skolēnu zīmējumus un ceļojošo izstādi “Sibīrijas bērni 1941”

“Valsti iemieso un veido tās pilsoņi. Mēs visi esam saistīti savas zemes un valsts, laikmetu un paaudžu pēctecības ķēdē. Šodienas Latvijā mēs aizvien vairāk apzināmies, cik svarīga ir katra Latvijas pilsoņa – liela vai maza, jauna vai veca – atbildība par Latviju un līdzdalība valsts norisēs. Šo pēctecīgumu uzteicami īsteno fonds “Sibīrijas bērni”, uzņemot unikālus dokumentālus materiālus, rīkojot ekspedīcijas uz kādreizējām izsūtījuma vietām, izglītojot par represijām šodienas sabiedrību. Šodienas sabiedrībai ir ļoti nepieciešams, lai tā apzinātos, kas ir noticis, un lai uzturētu atmiņas pēctecīgumu. Tas ir valsts leģitimitātes jautājums,”

uzrunā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Šogad aprit 60. gadi kopš masu deportācijām. Tikšanās bija paredzēta jau 14. jūnijā, bet sakarā ar COVID ierobežojumiem tika atlikta. Foto un informācija no https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidenta-egila-levita-uzruna-fonda-sibirijas-berni-rikotaja-pasakuma-rigas-pili

 Posted by at 5:39 pm
Aug 102021
 

Sorry, this entry is only available in Latvian.

14. jūnijā 15:00 Fondā “Sibīrijas bērni” notika Zīmējumu un sacerējumu konkursu laureātu apbalvošana, kur dalībnieki lasīja fragmentus no sacerējumiem, rādīja zīmējumus un saņēma balvas.

Pēc tam bērni ar vecākiem devās uz Rīgas Domi, Rātsnamu, atklāt zīmējumu un ceļojošo izstādi par izsūtītajiem, kur ar konkursa dalībniekiem tikās arī Rīgas mērs M. Staķis.

 Posted by at 9:00 am
Jul 032021
 

Sorry, this entry is only available in Latvian.

Fonds piedāvā jaunu grāmatu 2 sējumos. Armīns Lejiņš “Kā latvieši kino taisīja” un “Uzdanco, tev vēstulīte!”

Grāmatas izdevējs ir fonds “Sibīrijas bērni”, to var iegādāties pasūtot fonda mājas lapā www.sibirijasberni.lv, mēs piesūtam arī pa pastu vai uz mājām.
Grāmatu var iegādāties arī uz vietas studijā Zaķusalā, LTV ēkā, tel. 28647939 vai 29273016, nemaksājot par piegādi. 
Pie izdevēja katrs sējums maksā 13 eiro, abi sējumi kopā 25 eiro.  Grāmata būs nopērkama J.Rozes grāmatnīcās, taču būs liela cenas starpība.
Ar cieņu, Dzintra.

“Kā latvieši kino taisīja”

Sastādītājs Agris Redovičs. 536 lpp.

Armīns L. no pilsētiņas V pie likteņupes G

Continue reading »

Jun 152021
 

Sorry, this entry is only available in Latvian.

2021. gada 14 jūnijā 18:50 Kultūras ziņās rādīja sižetu par fonda organizēto zīmējumu konkursu “SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949“. Runā laureāti un tēlniece, žūrijas vadītāja, Regīna Deičmane. Paldies LTV kultūras ziņu veidotājiem!

 Posted by at 8:10 am
Jun 152021
 

Sorry, this entry is only available in Latvian.

14. jūnijā Rīta Panorāmā intervija ar Dzintru Geku un Hēliju Staņislavsku kura kā bērns tika izsūtīta un Livetu Sprūdi, ekspedīciju uz Sibīriju dalībnieci.

 

 Posted by at 6:38 am
%d bloggers like this: