Atskats uz 2024. gada zīmējumu konkursu

Sorry, this entry is only available in Latviski.

Noslēdzies gadskārtējais fonda “Sibīrijas bērni” rīkotais zīmējumu
konkurss. Žūrijas kolēģi satiekoties atzinīgi novērtē palielās darbu
kaudzes, izklāj gleznojumus un grafikas uz grīdas pārskatāmos
laukumos – jaunākā, vidējā un vecākā grupa. Pārsātinātajā šodienas
realitātē, kad par indivīda uzmanību cīnās gan neskaitāmi aktuāli
svarīgi un aizraujoši, gan tik pat aktīvi – arī spoži bezjēdzīgi, nomācoši
truli vai vientiesīgi infantili sižeti, ir cilvēki, kas joprojām piešķir
nozīmi “Sibīrijas stāstiem”.
Skaitliskā ziņā ir pamats priecāties – skaidrs, ka katrs jaunais cilvēks,
kas pieķēries pie baltas lapas, pirms izvēlēties krāsas, zīmuli, vai tušu,
ir rosināts pēc savas izpratnes vizualizēt, kas ir “Sibīrijas bērni”.
Atkārtoti vērtējot gadu no gada bērnu darbus, neizbēgami secinām,
ka atkārtojas darbu motīvi un sižetu risinājumi – tas burtiskā veidā ir
kāds bezgalīgi ritošs vilciena sastāvs, izbiedētas sejas un skarbas
ainavas, ko varētu samontēt savdabīgā animācijas filmā. Taču tā bija,
tā notika. Jautājums – tieši no kurienes bērnu iztēle smeļas savu
pārdzīvojumu, kā skolotājs vai vecāks skaidro kompozīcijas darba
uzdevumu. Kādu attēlu pārskatīšana kalpo tēlu pavairošanai.
Pārsteidzošā kārtā uz grīdas izliktos darbus varētu droši mainīt
vietām visās vecumu grupās – nereti tieši jauniešu darbi ļoti tuvinās
pirmklasnieku veikumam. Kā panākt, lai nozīmīgas tēmas apcere
nekļūst par “ķeksīša projektu”. Uz to jau būtībā norāda godalgoto
darbu kvalitātes – izteiksmīga risinājuma pamatā vienmēr būs
personīgs, saistīts pārdzīvojums un mākslinieciskas prasmes.
Apkopojot žūrijas domas, tiek nolemts nākamā gada konkursa
dalībniekus veicināt darboties arvien personīgāku pētījumu virzienā.
Konkursa nolikumā tiks precizēta doma, ka katra darba pamatā
tomēr ir konkrēta cilvēka stāsts – no savas ģimenes, savas skolas,
savas pilsētas vai novada, ari no biogrāfiskas grāmatas vai fonda
“Sibīrijas bērni” dokumentālajiem sējumiem. Jo vagonos, izsūtījumā
un soda nometnēs bija īsti cilvēki – katrs ar savu vārdu. Katrs cilvēks
liels vai mazs, kas izdzīvoja nepelnīti skarbu likteni Krievijas agresora
spaidā, tāpat kā cieš šodien līdzīgi brāļi un māsas Ukrainā.

Regīne Deičmane

2024. gada zīmējumu konkursa rezultāti

Sorry, this entry is only available in Latviski.

Zīmējumu konkursa skolēniem „SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949” rezultāti 2024

Jaunākā grupa 6-10 g.v.

1. vieta Aļesja Koteloviča, Špoģu Mūzikas un mākslas skola

2. vieta Elizabete Bendika, Baldones Mākslas skola

2. vieta Andrejs Žirnovs, Rīgas Ziepniekkalna vidusskola

3. vieta Ieva Rubika, Špoģu Mūzikas un mākslas skola

3. vieta Aliks Semjonovs, Maltas vidusskola

Specbalvas

Annika Brēža, VJC “Vinda” Dizaina un mākslas studija (pasniedz Giors Geks)

Anastasija Pentjuša, Pildas pamatskola (pasniedz Regīna Deičmane)

Vidējā grupa 11-14 g.v.

1. vieta Enija Mežsarga, Uzvaras pamatskola

2. vieta Annija Krūkle, Viļānu Mūzikas un mākslas skola

3. vieta Julians Tipaldi, Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija

Specbalvas

Einards Brencis, Viļānu Mūzikas un mākslas skola (pasniedz Ieva Jurjāne)

Maksims Ivanovs, Špoģu Mūzikas un mākslas skola (pasniedz Linda Lūse)

Karlīna Lagzdiņa, Tukuma Mākslas skola (pasniedz Vilnis Heinrihsons)

Kristiana Zvirgzde VJC “Vinda” Dizaina un Mākslas studija Valmiera (pasniedz Giors Geks)

Vecākā grupa 15-19 g.v.

1. vieta Amanda Veide, Dundagas vidusskola

2. vieta Katrīna Muižniece, Baldones vidusskola

3. vieta Darija Sušilova, Rīgas 13.vidusskola

Specbalvas

Dagmāra Dumbra Dumbrovska, Ilūkstes Raiņa vidusskola (pasniedz Māra Alena)

Jaunākā grupa 1. vieta Aļesja Koteloviča

Jaunākā grupa 1. vieta  Aļesja Koteloviča
Picture 1 of 18

2024. gada sacerējumu konkursa rezultāti

Sorry, this entry is only available in Latviski.

Zīmējuma autore Dagmāra Dumbra-Dumbrovska, Specbalva

2024. gada sacerējumu konkursa
„SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949 – TRIMDAS BĒRNI 1944”
rezultāti

Continue reading “2024. gada sacerējumu konkursa rezultāti”

Juris Jurjans. Seven Days of Painting, Talking and Silence

In the documentary, director Dzintra Geka has created an engaging portrait of Latvian painter Juris Jurjāns. The film delves into his world, embodying a visually rich narrative of freedom in art, life energy, and virtuosity. As always, Juris Jurjāns chooses beauty as the leading theme of his artist and refuses to conform to the rules dictated by old age. He continues to indulge in fine drinks, puffs cigars, and paints. Every day he travels to his studio, where he finds solace in his canvases.

Photo- Gints Ivuskans

This slideshow requires JavaScript.

“Juris Jurjāns. Septiņas dienas ar gleznošanu, runāšanu, klusēšanu.” 4. maijā 18:00 Splendid Palace

Sorry, this entry is only available in Latviski.

4. maijā plkst 18.00 Splendid Palace Lielajā zālē notika pirmizrāde Dzintra Gekas jaunajai filmai “Juris Jurjāns. Septiņas dienas ar gleznošanu, runāšanu, klusēšanu.”
Filma par izcilu kultūras personību, gleznotāju, jauno mākslinieku skolotāju Juri Jurjānu. Filmēšana uzsākta 2020. gadā. Septiņas dienas no mūža pēdējiem gadiem, kurus Juris pavadīja aizraujoši, dzīvoja tā kā pats gribēja. Izcils operatora Viktora Grībermaņa veikums. Laipni lūgti uz filmu. Ieeja bez maksas, kā jau Latvijas valsts svētku kino maratonā.
 

Новости и ТЧК. 75 лет операции “Прибой”

Sorry, this entry is only available in Русский.

В Латвии 25 марта — День памяти жертв коммунистического геноцида. В этот день в 1949 году начались организованные советскими властями массовые депортации, в результате которых около 43 тысяч латвийцев были вывезены в Сибирь. Вспоминаем события того времени в программе «ТЧК».

В программе участвуют:

Continue reading “Новости и ТЧК. 75 лет операции “Прибой””

23. martā Dzintra Geka “Laikmeta krustpunktā”

Sorry, this entry is only available in Latviski.

Arnis Krauze Latvijas Radio 1 raidījumā “Laikmenta Krustpunktā” intervēja Dzintru Geku.

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/laikmeta-krustpunkta/dzintra-geka-rugti-domat-ari-izsutito-latviesu-pecnaceji-drosi-v.a189629/

Dzintra Geka: Rūgti domāt – arī izsūtīto latviešu pēcnācēji droši vien karo pret Ukrainu

Ceļojošā izstāde Ēbelmuižas pamatskolā un tikšanās ar Dzintru Geku 25. martā

Sorry, this entry is only available in Latviski.

25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Šogad aprit 75 gadi kopš 1949. gada 25. marta deportācijām, kad no Latvijas uz Krieviju vardarbīgi tika deportēti 42 300 Latvijas ļaudis.

No 18-27. martam Ceļojoša izstāde “Sibīrijas bērni 1949” iekārtota Rīgas Ēbelmuižas pamatskolā. 25. martā 15:15 tikšanās ar Dzintru Geku un Pārslu Bišofu. 

“SIBĪRIJAS BĒRNI 1949. gada 25. martā uz Sibīriju aizvesto bērnu atmiņas”

22. martā plkst. 16:00 Rīgas Kino muzejs 3. filma no cikla „Sibīrijas dienasgrāmata“

Sorry, this entry is only available in Latviski.

22. martā plkst. 16,00 Rīgas Kino muzejs / Riga Film Museum rādīja 3. filmu no Dzintras Gekas cikla „Sibīrijas dienasgrāmata“. Par 1949. gada izvešanām, kas daļai cilvēku bija atkārtota deportācija. 

https://www.kinoraksti.lv/petijumi/kino-vesture/aiztureto-asaru-eposs-dzintras-gekas-esejas-par-genocidu-1113

21. martā, plkst. 16 Liepājas okupācijas muzejā grāmatas ”Kur palika Tēvi?” prezentācija

Sorry, this entry is only available in Latviski.

Dalīsies pārdomās par izdoto grāmatu “Kur palika Tēvi?” un filmu “Tēvi Tur”Ceturtdien, 21. martā, plkst. 16 Liepājas okupācijas muzejs sadarbībā ar fondu ”Sibīrijas bērni” rīko Dzintras Gekas nesen izdotās grāmatas ”Kur palika Tēvi?” prezentāciju Liepājas okupācijas muzeja zālē K. Ukstiņa ielā 7/9. Sarīkojumā tiks demonstrēta arī filma ”Tēvi tur”

Sarīkojumā grāmatas autore un kinorežisore Dzintra Geka-Vaska, komponists Pēteris Vasks, operatori Aivars Lubānietis un Viktors Grībermanis dalīsies pārdomās par fonda izdoto grāmatu ”Kur palika Tēvi?” un filmu ”Tēvi Tur”. Sarīkojumā fragmentus no grāmatas lasīs Emīls Dreiblats. Atmiņās par sava tēva likteni dalīsies Jānis Dreiblats, Māris Zīders un Aija Aļļe. Continue reading “21. martā, plkst. 16 Liepājas okupācijas muzejā grāmatas ”Kur palika Tēvi?” prezentācija”