Apr 012022
 

Sorry, this entry is only available in Latvian.

2021. gada 17. decembrī plkst.12.00 notika jaunās grāmatas “Sibīrijas bērni 1949” atvēršana Okupācijas muzejā. Piedāvājam noskatīties šī pasākuma videoierakstu

 Posted by at 4:52 pm
Mar 132022
 

Sorry, this entry is only available in Latvian.

13.martā plkst.14:00 uz Ķīpsalas izstāžu centra Lielās skatuves pasākuma “Latvijas Grāmatu izstāde 2022” ietvaros norisinājās diskusija ar jaunās grāmatas “Sibīrijas bērni 1949” dalībniekiem. Diskusiju vadīja Dzintra Geka-Vaska (fonda vadītāja). Diskusijā piedalījās Juris Apsis, Jānis Ābele, Imants Bērziņš, Gunārs Opmanis, Kaspars Pūce, Astrīda Ruško, Marija Krūmiņa, Vija Ķērpe. 

This slideshow requires JavaScript.

Grāmatā “Sibīrijas bērni 1949” apkopoti 165 cilvēku dzīvesstāsti, kuri kā bērni 1949. gada 25. martā tika aizvesti uz Sibīriju. Grāmatā publicētas apgabalu kartes un apraksti, katrai intervijai pievienotas fotogrāfijas no personīgajiem arhīviem. Grāmatu var iegādāties, pasūtot fonda mājaslapā www.sibirijasberni.lv vai zvanot pa telefonu nr. +371 28643979.

 Posted by at 6:07 pm
Mar 022022
 

Sorry, this entry is only available in Latvian.

Latvijas Grāmatu izstādē 2022. ielūdzam uz grāmatas “Sibīrijas bērni 1949” prezentāciju

No š.g. 11.līdz 13.martam fonds “Sibīrijas bērni” piedalīsies gada svarīgākajā grāmatu tirdzniecības pasākumā “Latvijas Grāmatu izstāde 2022”, kas norisināsies Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalas ielā 8, Rīgā.
13.martā (svētdien), plkst. 14:00 uz Lielās skatuves norisināsies tikšanās ar jaunās grāmatas "Sibīrijas bērni 1949" varoņiem uz Tomskas apgabalu izsūtītajiem Jāni Ābeli, Edmundu Būmani, Ivaru Kaļķi un uz Amūras apgabalu izsūtīto Kasparu Pūci. Diskusiju vadīs fonda
“Sibīrijas bērni” vadītāja Dzintra Geka-Vaska. Grāmatā „Sibīrijas bērni 1949” apkopoti 165 cilvēku dzīvesstāsti, kuri kā bērni 1949. gada 25. martā tika aizvesti uz Sibīriju. Grāmatā publicētas apgabalu kartes un apraksti, katrai intervijai pievienotas fotogrāfijas no personīgajiem arhīviem.

This slideshow requires JavaScript.

Grāmata “Sibīrijas bērni 1949”. Okupantu dabu atpazīstam arī šodien (Elitas Veidmanes raksts, avots: Neatkarīgā Rīta Avīze) „Un tad sākās skola, man bija jāsāk mācīties. Septiņi gadi man palika septembrī. Mamma samācīja – „imja, famiļija”, – to zināju. Man prasa „otčestvo”. Es nezinu, kas tas tāds ir. Nu, kā sauc tēvu. Es saku – tēvs. Tā arī pierakstīja: „Tevovič”.” To atceras Kārlis Adata, kuru kopā ar ģimeni izsūtīja uz Tomskas apgabalu 1949. gada 25. martā. Vēl 164 cilvēku dzīvesstāsti ir lasāmi nesen iznākušajā grāmatā „Sibīrijas bērni 1949”. Skaudrs laiks, kas jāatceras šodien
un vienmēr.
Māra Apine (dzimusi Priedīte): „Atceros, nāku no skolas, 1949. gada 25. marts bija saulaina diena. Nāk pretim kaimiņiene un saka: ej nu atrāk uz māju, ka nepaņem mammu un tu nepaliec viena. Es domāju – ko tu jocīgas runas runā… Es sāku raudāt. Aizeju, pie mājas redzu, ka tur divi pajūgi, nežēlīgi rej suns. Mamma nervozi krāmē drēbes. Mammai bija Piebalgas tautastērps – kāzu tērps, skaista sakta. Paņēma līdzi. Mamma grib aiziet uz kūti, jo bija jāslauc govis, bija jādzimst teliņam, vajadzēja cept maizīti, mamma bija iekūrusi krāsni.
Vēl tagad acīs stāv, kā mīkla veļas pāri muldiņai. Duksītis skrien līdzi, to nošauj… Manī radās naids, sapratne, ka tie ir slikti cilvēki, ja var nošaut suni.”
Aija Gaile: „Kad nebija jāiet skolā un vecāku nebija mājās, – blakus bija upe, liela, skaista, un mēs pavadījām laiku pie tās. Vasaras tur bija siltas. Lielajai upei bija atteka un vidū pussala. Ja bija sadzīti baļķi, mēs pa baļķiem skrējām pāri uz lielo upi. Atceros, mamma bija darbā un
nezināja, ko mēs tur darām. Uz visām barakām bija tikai viena aka, un veļu mazgāt gāja uz upi. Un mamma bija ieraudzījusi, ka mēs, meitenes, paķeram viena otru aiz rokas un skrienam pa baļķiem, bet baļķi šūpojās. Viņai bija tik daudz prāta, ka viņa mani nesauca. Pēc
tam gan tika… Upe bija liela, starume bija spēcīga.” 
Dzidra Laģe: „Mēs palikām pēdējie, mūs aizveda vistālāk – 60 kilometrus aiz Kolpaševas, gandrīz mūžīgā sasaluma zeme, jo nākamā pilsēta jau bija mūžīgajā sasalumā. Tas bija 2. maijs, garmoškas spēlēja, par mums ņirgājās – fašisti atvesti. (..) Sādžā mūs novietoja. Bija istabiņas, un tajās istabiņās – ne jau pa ģimenei, bet pa divām, trim ģimenēm kopā. Mēs tikām istabiņā trīs ģimenes. Mums bija labi, mums bija istabiņas, kur palikt, bet tur bija izsūtītie krievi, un viņi bija izlikt taigā, pilnīgā taigā, starp kokiem. Tur bija tā – vai nu viņi cēla mājiņas, vai raka zemļankas. Tie, kuri tā darīja, palika dzīvi, bet bija arī tādi cilvēki, kuri gaidīja, domāja, ka kaut kas taču notiks, ka tā nevar būt, ka tādas represijas. Tie gan aizgāja bojā. Kā vēlāk stāstīja vietējie iedzīvotāji, ka atrastas tādas čupiņas – cilvēki sagāja kopā un nomira kopā…”
1949. gada 25. marta NKVD organizētajā akcijā ar nosaukumu „Krasta bangas” (Priboj – krieviski) no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uz Sibīriju deportēja vairāk nekā 90 000 iedzīvotāju. No Latvijas vien – 42 125 cilvēkus. Liela daļa bija bērni – „noziedznieki – tautas nodevēji”. Daudzi palika Sibīrijā, daudzi arī atgriezās Latvijā. Bet viņu bērnība bija nolaupīta, daudzi tika pārkrievoti, dzīve – salauzta… To nav iespējams piedot. Un tas ir jāatceras mūžīgi. Kāpēc? Tāpēc, ka mums arī tagad ir jāzina, ko var sagaidīt no austrumu kaimiņa, kuram pat līdz šim brīdim nav miera. Šis austrumu kaimiņš, nespēdams tikt galā ar milzu teritoriju, ko pats ir sagrābis gadsimtu gaitā, grib sagrābt arvien vairāk. Okupantiem, kuri nejūt sātu, nekad nebūs gana, viņiem vajadzēs vēl un vēl. Stāstos, kurus izlasām nesen iznākušajā grāmatā, atpazīstam okupantu dabu, kas nav mainījusies arī šodien.
Lai atgādinātu vēsturi, kinorežisore Dzintra Geka 2000. gadā nodibināja fondu „Sibīrijas bērni”, sākotnēji sarīkojot emocionālu, sirsnīgu pasākumu – skolēnu sacerējumu konkursu par tēmu – „Izsūtītie”. Visus šos gadus nebija iespējams bez asarām lasīt skolēnu
sacerējumus, ko viņi rakstīja, balstīdamies uz savu radinieku atmiņām par Sibīriju. Tad radās arī skolēnu zīmējumu konkurss. Tad tika uzņemtas filmas, kuru galvenie varoņi bija deportētie latvieši un Sibīrija. Tad tika izdotas grāmatas par Sibīrijas bērniem.
Tas viss ir vajadzīgs, lai piemiņa dzīvotu tālāk, jo Sibīrijas bērni, kas šodien vairs nav bērni, aiziet Mūžībā… Tāpēc piemiņa jāglabā nākamajām paaudzēm – viņu bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem. Un ne tikai piemiņa vien: šīs atmiņas ir brīdinājums šodien.
Annija Bērziņa, skolniece, mūsdienas: „Skolotāja vēstures stundā uzdod jautājumu: kāpēc jāzina savas valsts vēsture? Daži atbild, lai varētu nokārtot vēstures eksāmenu vai uzrakstīt nākamo pārbaudes darbu. Citi spītīgi klusē. Bet vēsture ir kas vairāk. Vēsture vieno tautu, un
tajā var rast atbildes uz mūsdienu problēmām. Vēsture var būt skaista, var būt graujoša un sāpīga. Kā nedzīstoša brūce tā atgādina par uzvarām, pāridarījumiem un noziegumiem. Un
pats lielākais noziegums no visiem – brīvības un dzīvības atņemšana.”
***
Grāmatu var iegādāties, pasūtot fonda mājaslapā www.sibirijasberni.lv vai zvanot pa telefonu nr. +371 28643979.

Sibīrijas bērni

 Posted by at 7:18 pm
Dec 122021
 

Sorry, this entry is only available in Latvian.

Mīļie draugi!

Jūs esiet laipni aicināti un mīli gaidīti š.g.17. decembrī plkst.12.00 uz jaunās grāmatas “Sibīrijas bērni 1949” atvēršanu Okupācijas muzejā, Strēlnieku laukumā un plkst. 14.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē uz Sibīrijas bērnu Ziemassvētku sarīkojumu “Ziemassvētku stāsti”. Ieeja tikai ar vakcinācijas sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu.
Ar cieņu, Dzintra. 
 Posted by at 9:53 pm
Dec 102021
 

The book “Children of Siberia 1949” was published in latvian, which contains the life stories of 165 people who were taken to Siberia on March 25, 1949 as children. Maps, descriptions and photos from personal archives attached to each interview are published in the book. The book will be available for purchase on the Foundation’s website https://sibirijasberni.lv/shop/en/product/sibirijas-berni-1949/
 

The deportation of 1949 is one of the most tragic points in the history of Latvia in modern times. 43,000 people were deported to Siberia for life, including 10,000 children and infants, the elderly and even those raised from the deathbed. Many of the deportees died, while others spent long and distressing years in the northern parts of Siberia, in inhumane conditions, fighting for their lives and the lives of their children. Those who managed to return had lost their health, lost property, lost their roofs over their heads, and had been morally and physically destroyed. Even after the so-called release, the regime treated them with suspicion, did not give them the opportunity to get an education, did not give them the opportunity to pursue a career or choose a place to live. And it could be seen as a continuation of the genocide. Long before the deportation itself, lists of deported Latvian families were carefully prepared. With Moscow instructions and local service activities. This will be seen in this film. The property of the deportees was hijacked and distributed to collective farms and state farms, but part of the property was appropriated by those who carried out deportations. It will also be seen in this film. 75 Red Flag orders were awarded to the perpetrators of the 1949 genocide for carrying out deportations in general and for committing inhumane crimes. Of those deported in 1949, 52% were farmers, 18% were children and the elderly, and 16% were schoolchildren. Of those deported in 1949, 12% or 4,941 died. The deportations of 1949 were in some ways more cruel than the deportations of 1941. For every fourth deportee was a child. One in six was over 60 years old. The deportations of 1941 were an attempt to behead the Latvian intelligentsia. The deportations of 1949 were to destroy the peasantry and the most active and diligent Latvian peasants, from whom the totalitarian regime feared the most, because the free state of Latvia was based on them.

Jul 032021
 

Sorry, this entry is only available in Latvian.

Fonds piedāvā jaunu grāmatu 2 sējumos. Armīns Lejiņš “Kā latvieši kino taisīja” un “Uzdanco, tev vēstulīte!”

Grāmatas izdevējs ir fonds “Sibīrijas bērni”, to var iegādāties pasūtot fonda mājas lapā www.sibirijasberni.lv, mēs piesūtam arī pa pastu vai uz mājām.
Grāmatu var iegādāties arī uz vietas studijā Zaķusalā, LTV ēkā, tel. 28647939 vai 29273016, nemaksājot par piegādi. 
Pie izdevēja katrs sējums maksā 13 eiro, abi sējumi kopā 25 eiro.  Grāmata būs nopērkama J.Rozes grāmatnīcās, taču būs liela cenas starpība.
Ar cieņu, Dzintra.

“Kā latvieši kino taisīja”

Sastādītājs Agris Redovičs. 536 lpp.

Armīns L. no pilsētiņas V pie likteņupes G

Continue reading »

Jun 082021
 

Sorry, this entry is only available in Latvian.

Aicinām atbalstīt fonda darbību iegādājoties mūsu izdotās grāmatas>>> https://sibirijasberni.lv/shop Emocionālie stāsti uzrunā jaunatni, tos var izmantot kā mācību materiālus  un zinātniskiem pētījumiem. Grāmatās iekļauts daudz vēsturisku fotogrāfiju. Plānojam izdot vēl 2 grāmatas.

Šalom, Sibīrija.

Sibīrijas bērni I un II sējums Skola Sibīrijā Ne mēs tos laikus izdomājām
Grāmata “Šalom Sibīrija”- izsūtīto ebreju bērnu atmiņas par 1941. gada izsūtīšanām. Grāmata “Sibīrijas bērni” 2 sējumos, tajā apkopotas 740 intervijas ar cilvēkiem, kuri kā bērni 1941. gadā tika deportēti uz Sibīriju. Iet uz skolu svešā zemē, kur mācības notiek valodā, ko tu nesaproti, nav grāmatu un burtnīcu, nav pat zābaku, ar kuriem līdz skolai aiziet, ja ārā ir ziema. Ilmāra Knaģa atmiņas par Sibīrju.
 Posted by at 1:43 pm
Feb 152021
 

In the Foundation “The Children of Siberia” we are preparing a film for Latvian television about the deportation on March 25, 1949. The film “Far Land Siberia. March 25, 1949” will be aired on LTV1 on March 25. In the film, we will tell in detail how the exits took place, where the families got to, how the children went to school, how they worked, how they hoped to return, how their relatives died. We have interviewed 280 people who were deported to Siberia as children. Excerpts from interviews, photo material and footage in Siberia will form the film’s drama.

Brigita Raševica(Insone)

Brigita Raševica (Insone)

We are also preparing a book “The Children of Siberia. 1949” about places in Siberia, where families were taken in 1949. Tomsk, Omsk regions and the Far East were routes. We hope that the book will be published in April, the work is very big.

Pēteris Simsons

Pēteris Simsons

The deportation of 1949 is one of the most tragic points in the history of Latvia’s modern times. 43,000 people were deported to life in Siberia, including 10,000 children and infants, the elderly and even those raised from the deathbed. Many of the deportees died, others spent long and distressing years in the northern areas of Siberia, in inhumane conditions, fighting for their own lives and the lives of their children. Those who managed to return had lost their health, lost property, lost their roofs over their heads, and had morally and physically destroyed people. Even after the so-called release, the regime treated them with suspicion, did not give them the opportunity to get an education, did not give them the opportunity to build a career or choose a place to live. And it could be seen as a continuation of the genocide. Long before the deportation date itself, lists of deported Latvian families were carefully prepared. With Moscow instructions and local service activities. This will be seen in this film. The property of the deportees was hijacked and distributed to collective farms and state farms, but part of the property was appropriated by those who carried out the deportations. This will also be seen in this film. 75 perpetrators of the Red Flag were awarded to the perpetrators of the 1949 genocide for carrying out deportations in general and for committing inhumane crimes. Of those deported in 1949, 52% were farmers, children and the elderly 18%, and students 16%. Of those deported in 1949, 12% or 4,941 died. The deportations of 1949 were, in a sense, even more brutal than the deportations of 1941. Because, every fourth person deported for life was a child. One in six was over 60 years old. The deportations of 1941 were an attempt to behead the Latvian intelligentsia. The deportations of 1949 were to destroy agriculture and the most active and diligent Latvian farmers, from whom the totalitarian regime feared the most, because the free state of Latvia was based on them.

Oct 132020
 

Sorry, this entry is only available in Latvian.

Bijām ciemos pie Ilmāra Knaga- Sibīrijas bērna, izsūtīts divas reizes. Pašlaik dzīvo pansionātā. Sūta Jums visiem sveicienus.

Continue reading »

Mar 142020
 

В содержании проекта книги Тамара Хейдеман пишет о создании первых лютеранских; латышских, немецких, эстонских и финских колоний преступников отдаленных Западных губерний Росийской империи. С помощью найденных документов и поведанных воспоминаний автор познает о сохранении как житейского, так и религиозного и воспитательного, а главное – сохранении языка, сохранении традиций и культурного образа жизни невзирая на создавшуюся в Сибири чуждую власть с различными репресcиями против нородов, против Отображены первые 1923-1933г. массовые ссылки на север.

Continue reading »
 Posted by at 11:03 pm
%d bloggers like this: