Šogad aprit 74 gadi kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas. Jau piecpadsmito gadu fonds „Sibīrijas bērni” aicina pulcēties kopā, pieminot uz Sibīriju izsūtītos cilvēkus.
Š.g.14.jūnijā no plkst.10-12 Melngalvju namā notiks ikgadējā konference “1941.gada 14.jūnija piemiņai”, kurā piedalīsies Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, vēsturnieki, Sibīrijas bērni un viņu bērni. Konferences laikā notiks sacerējumu konkursa uzvarētāju apbalvošana un būs apskatāma ceļojošā izstāde “Sibīrijas bērni”.
14.jūnijā Kino Splendid Palace, Elizabetes ielā 61, plkst.14.00 varēs noskatīties Dzintras Gekas dokumentālās filmas “Bērnības zeme Sibīrija” un “Sibīrijas bilance”.
Dokumentālā filma „Bērnības zeme Sibīrija” turpina filmu sēriju par 1941.gada izsūtījumu. 14.jūnija izsūtītie bērni, nu jau cienījamā vecumā, grib aizbraukt uz savām bērnības vietām Sibīrijā. Tur bija aukstums un bads, zuduši tuvinieki, bet tā ir viņu vienīgā bērnība, kurā bija saule un sniegs, draugi un cilvēki, kuri palīdzēja izdzīvot. Kā tur izskatās tagad, vai kāds vēl viņus atceras?
Dokumetālā filma “Sibīrijas bilance” stāsta par to kā 2010.gada vasarā kopā ar filmēšanas grupu no Latvijas uz Sibīriju devās 1941.gadā aizvestie bērni, lai pieminētu zaudētos brāļus un māsas, mātes un vecmāmiņas, kuri palika Tālajos Ziemeļos Taimiras, Krasnojarskas un Tomskas apgabalos.
14.jūnijā plkst.17.00 Melngalvju namā būs iespēja noklausīties koncertu “Aizvestajiem”. Tajā skanēs latviešu komponistu mūzika, kuru atskaņos Latvijas Radio Koris (diriģents Sigvards Kļava) un kamermūziķi. Šogad koncerta programmā iekļauta arī igauņu komponista Arvo Perta mūzika. Pirmo reizi 14.jūnija piemiņas koncertam tika pasūtināts skaņdarbs komponistam Uģim Prauliņam.
Uģis Prauliņš: “Skaņdarbu gribētu nosaukt “Četrpadsmitais jūnijs. 1941.” Piekritu rakstīt par tēmu, kura daudziem ir neērta, jo tā atgādina beztiesību, izniekotu mūžu, izšķirtas ģimenes, vardarbību, pāridarījumu, ko negribas atcerēties, tabu. Šī balāde korim ir veltījums Sibīrijas bērnu (maz)bērniem – nākošajām paaudzēm – spēt pieminēt un iet tālāk. Vārdi, kas ir izmantoti skaņdarbā ir dzirdēti jau agrā bērnībā, ko nepastāstīja mana māte (Inta Ruka-Prauliņa, izsūtīta uz Sibīriju divreiz), pastāstīja citi, kas bijuši tur. Kāpēc vispār tad rakstīt, uzplēst brūces? Tāpēc, ka mēs izdzīvojām. Daudzi palika tur, bet daudzi atgriezās. Mums nav jāturpina naids vai jākurina atriebība: tas būtu nekrietni, nelietderīgi un nekristīgi. Es gribētu, lai mēs esam daudz stiprāki par ciešanām.”
Ieeja koncertā bez maksas, piesakoties iepriekš pa telefonu 26598498(!!)
Fonda “Sibīrijas bērni” organizētos 14.jūnija pasākumus noslēgs Dzintras Gekas dokumentālās filmas “Kur palika tēvi?” seanss plkst.19.00 Kino Splendid Palace, Elizabetes ielā 61.
1941.gadā uz Sibīriju aizvestie bērni savus tēvus nav redzējuši, savās atmiņās viņi stāsta: „Tēvu arestēja, viņu ievietoja Vjatlaga nometnē. Viņš tur miris 1942. gada martā. Viņš nebija notiesāts. Tēvu tiesāja 1942. gada rudenī, kad viņš jau bija miris, Maskavas troikas spriedums: 10 gadi ieslodzījumā ar mantas konfiskāciju. Vienīgais iemesls, ka dzīvojam turīgi, turīgas lauku mājas bija, liela saimniecība, dzirnavas, mājlopi…”
Fonds “Sibīrijas bērni”
Like this:
Like Loading...
