INFORMĀCIJA PAR IZSŪTĪŠANU UZ SIBĪRIJU 1941 UN 1949 GADĀ
“Manu krusttēvu nošāva, viņš par daudz lēni kāpa vagonā, kas viņu vestu uz Sibīriju.
Daudzi mani radi tika izsūtīti. Mani vecāki to negribēja otrreiz piedzīvot un riskēt, ka mūs izsūtīs.
Mēs bijām dzirdējuši, ka ģimenes izšķir un iznīcina.
Tā mana tēva drauga mudināti, mēs bēgām no iespējamām briesmām 1944.gada rudenī.”
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturei, 1941.gada 14. jūnija un
1949.gada 25.marta vardarbīgajām un nelikumīgajām piespiedus izsūtīšanām uz Sibīriju.
Šajā nedēļas nogalē, no 24. līdz 26.februārim, Fonds “Sibīrijas bērni” piedalās gada nozīmīgākajā grāmatniecības pasākumā – starptautiskajā grāmatu un izdevniecību izstādē “Latvijas Grāmatu izstāde 2017”, kas notiek Starptautiskajā izstāžu centrā, Ķīpsalā.
Sestdien, 25.februārī, no 11.00 līdz 13.00 varēsiet satikt fonda vadītāju, režisori Dzintru Geku-Vasku, lai personīgi aprunātos par jums tuvajām tēmām.
Izstādē par ražotāja cenu varēsiet iegādāties “Sibīrijas bērnu” sērijas 1. un 2. daļu latviski, krieviski un angliski. Tāpat būs pieejamas arī “Studija SB” izdotie DVD – gan jaunākā filma “Tēvi tur”, gan pārējās filmas par izsūtījuma vietām, trimdas gaitām un mūsu tautiešu likteņiem.
Svētdien, 26.februārī, 11.00 paredzēta tikšanās ar Latvijas represēto biedrības Jēkabpils nodaļas godu biedru Ilmāru Knaģi, kurš labprāt parakstīs savas jaunākās grāmatas “Ne mēs tos laikus izdomājām” eksemplārus. Jaunais darbs ir kā papildinājums pirms 15 gadiem izdotajai publicista atmiņu grāmatai “Bij tādi laiki”, kas stāstīja piedzīvoto aiz Ziemeļu Polārā loka. Jaunajā grāmatā ir gan par bērnībā piedzīvoto Jēkabpilī, gan cits skatījums par Sibīrijas laiku, gan autora sarakste ar Paulu Kalniņu Kanādā un pārdomas par vēsturi un mūsdienām.
Meklējiet “Sibīrijas bērnus” pavisam netālu no galvenās ieejas, stendā “G17”. Uz tikšanos!
Meždurečenskas televīzijas kanāli Kemerovas apgabalā ziņo par Sibīrijas bērnu delegācijas viesošanos pie viņiem 2016.gada jūlijā:
Continue reading “Paldies visiem, kuri bija ar mums kopā 14. jūnija pasākumos”
Filmā parādīti PSRS Gulaga nometnēs izdzīvojušo likteņi.
Filma par laika posmu no 1940.gada, kad tika okupēta Latvija, līdz 1991.gada barikāžu laikam un mūsdienām.
Valdis Bērziņš, Latviešu fonda darbības pārzinis Latvijā
Kā visas Dzintras Gekas filmas, ļoti labi uztaisīta un obligāti visiem
jānoskatās. Ne tikai Latvijā vien. Filma mums atkal atgādina par to, kas nodarīts
mūsu valstij, kas pārdzīvots pagātnē, un akcentē to, ka jādara viss, lai nekas tāds
nekad vairs nevarētu atkārtoties. Continue reading “Pārdomas par dokumentālo filmu “Tēvi Tur”.”
The film “The Fathers Over There” shows the fates of those who survived the camps. The characters of the film tell about the period from 1940, when Latvia was occupied, to the time of the barricades in 1991 and to the present day.
The fathers and husbands of Latvia deported in the deportation of 1941 ended up in Vyatlag and Solikamska camps, the film “Where did the fathers go?” tells about it. In the film, we will see the Astrakhan prison, where Mārtiņš Bisters was imprisoned, the Vladimir prison, where Gunārs Rode was imprisoned in solitary confinement for many years, the camp administration could not accept his spirit of resistance. Karl Chika-Grinert spent 25 years in prison because he pleaded not guilty. In 1954, in Kazakhstan, in Tzheskazgan, there was an uprising, men’s and women’s camps were built together, they lasted 40 days, then tanks and shooters destroyed more than 1000 prisoners. Ausma Vērpe met her future husband during the uprising, they were lucky to survive. Musician Siegfried Muktupavel’s dream was to find his father’s brother’s grave in distant Kazakhstan. He got his name in honor of his uncle. “Just imagining the tombstone with the engraving “Zigfrīds Muktupāvels” makes me sick.” Agris Šefers returned to Latvia after 10 years of imprisonment, took part in the barricades, lives in an unfinished house and says …”everything for Latvia, until the last drop of blood, until the last drop of sweat, everything for Latvia…” The next deportation took place in 1949. The families were taken to Siberia. The fathers were tried, many ended up in penal camps in Vorkut and Inta. Skaidrīte Jostmane and Māris Landers walk around Vorkuta, but do not find their father’s grave.
Director and producer Dzintra Geka
Screenplay by Eriks Lanss
Operators Aivars Lubānietis, Viktors Gribermans
Editing and sound director Armands Zvirbulis
Music by Pēteris Vasks
(c) Studio SB, 2016. 63′
“Manu krusttēvu nošāva, viņš par daudz lēni kāpa vagonā, kas viņu vestu uz Sibīriju.
Daudzi mani radi tika izsūtīti. Mani vecāki to negribēja otrreiz piedzīvot un riskēt, ka mūs izsūtīs.
Mēs bijām dzirdējuši, ka ģimenes izšķir un iznīcina.
Tā mana tēva drauga mudināti, mēs bēgām no iespējamām briesmām 1944.gada rudenī.”
Pauls Lazda
Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas bērni”, Reģ.Nr. 4000805769, Graudu 41a, Rīga, LV-1058.
Ar šo konkursu vēlamies rosināt skolēnos interesi par Latvijas vēsturi, par 1941.gada 14.jūnija deportāciju, kuras rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji, un par 1944.gadu, kad atkārtotas deportācijas draudu un frontes tuvošanās iespaidā 200 tūkstošu Latvijas pilsoņu devās bēgļu gaitās uz rietumiem. Continue reading “Sacerējumu konkurss un nolikums līdz 2016.gada 23.maijam”
