Filmā parādīti PSRS Gulaga nometnēs izdzīvojušo likteņi.
Filma par laika posmu no 1940.gada, kad tika okupēta Latvija, līdz 1991.gada barikāžu laikam un mūsdienām.
Valdis Bērziņš, Latviešu fonda darbības pārzinis Latvijā
Kā visas Dzintras Gekas filmas, ļoti labi uztaisīta un obligāti visiem
jānoskatās. Ne tikai Latvijā vien. Filma mums atkal atgādina par to, kas nodarīts
mūsu valstij, kas pārdzīvots pagātnē, un akcentē to, ka jādara viss, lai nekas tāds
nekad vairs nevarētu atkārtoties. Continue reading “Pārdomas par dokumentālo filmu “Tēvi Tur”.”
The film “The Fathers Over There” shows the fates of those who survived the camps. The characters of the film tell about the period from 1940, when Latvia was occupied, to the time of the barricades in 1991 and to the present day.
The fathers and husbands of Latvia deported in the deportation of 1941 ended up in Vyatlag and Solikamska camps, the film “Where did the fathers go?” tells about it. In the film, we will see the Astrakhan prison, where Mārtiņš Bisters was imprisoned, the Vladimir prison, where Gunārs Rode was imprisoned in solitary confinement for many years, the camp administration could not accept his spirit of resistance. Karl Chika-Grinert spent 25 years in prison because he pleaded not guilty. In 1954, in Kazakhstan, in Tzheskazgan, there was an uprising, men’s and women’s camps were built together, they lasted 40 days, then tanks and shooters destroyed more than 1000 prisoners. Ausma Vērpe met her future husband during the uprising, they were lucky to survive. Musician Siegfried Muktupavel’s dream was to find his father’s brother’s grave in distant Kazakhstan. He got his name in honor of his uncle. “Just imagining the tombstone with the engraving “Zigfrīds Muktupāvels” makes me sick.” Agris Šefers returned to Latvia after 10 years of imprisonment, took part in the barricades, lives in an unfinished house and says …”everything for Latvia, until the last drop of blood, until the last drop of sweat, everything for Latvia…” The next deportation took place in 1949. The families were taken to Siberia. The fathers were tried, many ended up in penal camps in Vorkut and Inta. Skaidrīte Jostmane and Māris Landers walk around Vorkuta, but do not find their father’s grave.
Director and producer Dzintra Geka
Screenplay by Eriks Lanss
Operators Aivars Lubānietis, Viktors Gribermans
Editing and sound director Armands Zvirbulis
Music by Pēteris Vasks (c) Studio SB, 2016. 63′
“Manu krusttēvu nošāva, viņš par daudz lēni kāpa vagonā, kas viņu vestu uz Sibīriju.
Daudzi mani radi tika izsūtīti. Mani vecāki to negribēja otrreiz piedzīvot un riskēt, ka mūs izsūtīs.
Mēs bijām dzirdējuši, ka ģimenes izšķir un iznīcina.
Tā mana tēva drauga mudināti, mēs bēgām no iespējamām briesmām 1944.gada rudenī.”
Pauls Lazda
NOLIKUMS
Konkursa organizētājs
Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas bērni”, Reģ.Nr. 4000805769, Graudu 41a, Rīga, LV-1058.
Mērķis
Ar šo konkursu vēlamies rosināt skolēnos interesi par Latvijas vēsturi, par 1941.gada 14.jūnija deportāciju, kuras rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji, un par 1944.gadu, kad atkārtotas deportācijas draudu un frontes tuvošanās iespaidā 200 tūkstošu Latvijas pilsoņu devās bēgļu gaitās uz rietumiem. Continue reading “Sacerējumu konkurss un nolikums līdz 2016.gada 23.maijam”
2015.gadā organizējām skolēnu sacerējumu konkursu par 1941.gada 14.jūnija izsūtīšanu. Vēlējāmies mudināt skolēnus izzināt savas valsts un ģimenes vēsturi, veicināt patriotiskas jūtas un piederības sajūtu savai dzimtajai zemei.
Saņēmām 100 sacerējumus, kuri konkursa žūriju un Sibīrijas bērnus no visas sirds aizkustināja.
Konkursa uzvarētāju darbus jau publicējām mājas lapā:
1949. gada 25. marts ir otra melnākā diena latviešu tautas 20. gs. vēsturē. Vienas dienas laikā mājas un dzimteni zaudēja vairāk nekā 40 000 Latvijas iedzīvotāju. 15 000 uz Sibīrijas attālākajiem novadiem un Gulaga nometnēm jau bija izsūtīti 1941. gada 14. jūnijā. Sibīrijas bērnu fonds ir nodibinājums, kas piecpadsmit gadus apzina un dokumentē gan izsūtījuma vietas, gan aizvesto bērnu un viņu ģimeņu likteņstāstus – grāmatās, izstādēs un filmās. Katrs vēstījums ir unikāls, taču kopā tie pauž ideju, ka izstāstot un daloties, drīzāk iespējams gūt atvieglojumu un sirdsmieru, nekā noklusējot un apspiežot skaudro pieredzi par atņemto bērnību un izpostītajām dzīvēm. Nacionālo dārgumu studijā saruna ar Sibīrijas fonda pārstāvjiem – Aīdu Gulbi un Kasparu Stūrmani, kā arī nodibinājuma vadītāju, dokumentālo filmu režisori Dzintru Geku.
Š.g. 23.februārī, filma “Dieva putniņi” tiks izrādīta Prāgā festivālā Mene Tekel. Tas ir ikgadējs festivāls-konference, kas veltīts totalitārisma seku izpētei. Jau vairākus gadus piedalāmies festivālā ar mūsu filmām. Ar Latvijas vēstniecības Čehijā atbalstu filma pārtulkota uz čehu valodu.
“Dieva putniņi” tiks izrādīti arī Brno kino Scala.
Tuvojas 25.marts, kad pirms 67 gadiem deportācijas rezultātā cieta 42 125 Latvijas iedzīvotāji.
Pieminot 1949.gada 25.marta deportāciju, Latvijas kultūras centros tiks izrādītas mūsu studijas dokumentālās filmas no sērijas “Tālā zeme Sibīrija”. Tikties ar skatītājiem dosies filmu varoņi – Kaspars Pūce, Anna Gaigule, Māra Grāvele, režisore Dzintra Geka, operators Aivars Lubānietis.
Filmas no 21.- 25.martam tiks izrādītas Madonā, Siguldā, Tukumā, Jūrmalā, Alojā, Džūkstē, Slampē, Kaunatā, Baldonē, Priekulē un Nautrēnos. Tiekamies filmu seansos!!
Dzintra Geka’s documentary “God’s Lost Sparrows” can be purchased online or https://sibirijasberni.lv/shop/product/dieva-putnini-dvd-filma/ or on the spot at Zaķusala embankment 33, Riga, by calling in advance to tel. 28643979 (Aivars) or by writing to sibirijasberni@gmail.com
At the end of World War II, when it became clear that Latvia would be occupied by the Soviet army again, about 150,000 fled to Germany. They were representatives of various professions – farmers, entrepreneurs, former politicians, statesmen, creative intelligentsia, working people who had already enjoyed the hardships of the “terrible year”. Almost a million people from Eastern European countries escaped the Soviet regime. Latvians, who called themselves during the camps, also called
2015.gada jūnijā režisores Dzintras Gekas filmēšanas grupa Arhangeļskas apgabala Solovkos, vietā, kur bija represēti arī latvieši.
Соловки место, где вместе с другими народами страдали и латыши. Съемочная группа из Латвии июнь 2015 года. Режиссер Дзинтра Гека
