Апр 012022
 

Непереведено!

2021. gada 17. decembrī plkst.12.00 notika jaunās grāmatas “Sibīrijas bērni 1949” atvēršana Okupācijas muzejā. Piedāvājam noskatīties šī pasākuma videoierakstu

 Posted by at 4:52
Апр 012022
 

Непереведено!

Fonds “Sibīrijas bērni” ir sagatavojis ceļojošo izstādi video formātā.

 

Ceļojošā izstāde pieejama arī PDF formātā

“1949. gada 25. martā uz Sibīriju aizvesto bērnu atmiņas”. 

 Posted by at 12:29
Мар 312022
 

Непереведено!

2021. gada 17. decembrī Latviešu biedrības namā notika koncerts «Ziemassvētku stāsti»
Solisti
Jānis Lūsēns — klavieres 
Zigfrīds Muktupāvels -vokāls

Koncerta otrajā daļā notika sadziedāšanās, dziedāja un spēlēja Jānis Ļūmanis— akordeons.

 Posted by at 8:48
Мар 232022
 

Непереведено!

 1949. gada 25. martā no Latvijas uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk kā 42129 cilvēki. Lielā slepenībā vienas dienas laikā tika izsūtīts 31 vilciena sastāvs ar lopu vagoniem.  Aicinam visus piedalīties atceres pasākumos.

12:30 gājiens no Latvijas Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli.

19:00 bezmaksas piemiņas koncerts «Aizvestajiem» Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Dziedās jauktais koris SŌLA  https://fb.me/e/3iKEud6pf  

21.55 LTV1 aicinām noskatīties filmu «Tālā zeme Sibīrija. Kapēc 1949. gada 25. marts?»

 

 Posted by at 2:10
Мар 202022
 

Непереведено!

Sacerējumu konkurss skolēniem

„SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949 – TRIMDAS BĒRNI 1944”

NOLIKUMS

Konkursa organizētājs

Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas bērni”, Reģ. Nr. 4000805769, Graudu 41a, Rīga, LV–1058.

Mērķis

Ar šo konkursu vēlamies rosināt skolēnos interesi par Latvijas vēsturi, par 1941. gada 14. jūnija deportāciju, kuras rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji, par 1949. gada deportāciju, kad uz Sibīriju tika aizvesti vairāk kā 42 tūkstoši cilvēku. Par 1944. gadu, kad atkārtotas deportācijas draudu un frontes tuvošanās iespaidā vairāk kā 200 tūkstošu Latvijas pilsoņu devās bēgļu gaitās uz rietumiem. Vēlamies mudināt skolēnus izzināt mūsu valsts un savas ģimenes vēsturi, stiprināt skolēnos patriotisma jūtas un piederības sajūtu Latvijai.

Krievijas iebrukums Ukrainā šī gada februāra beigās un melos pamatotā kara darbība skaudri liek apjaust, ka ir neapšaubāmi svarīgi zināt un izprast savas valsts vēsturi, lai mums blakus augtu un dzīvotu domājoši un patstāvīgi jaunieši. Zināt savas ģimenes un valsts vēsturi, nozīmē spēt redzēt likumsakarības, spēt nepakļauties maldīgai informācijai un būt lepnam par savu valsti un tās brīvību. Continue reading »

 Posted by at 5:29
Мар 202022
 

Непереведено!

Zīmējumu konkurss skolēniem

„SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949”NOLIKUMS

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturei, 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta vardarbīgajām un nelikumīgajām piespiedus izsūtīšanām uz Sibīriju.

Konkursa organizētājs

Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas bērni”, Reģ. Nr. 4000805769, Graudu 41a, Rīga, LV–1058.

Konkursa izsludināšanas kārtība

Konkursu izsludina, nosūtot nolikumu uz Latvijas vispārizglītojošo, mākslas un diasporas skolu e–pastiem.

Konkursa tēma

Konkursa kopējā tēma ir Latvijas vēsture – 1941. un 1949. gada deportācijas.

Konkursa mērķi

Neļaut aizmirst Latvijas vēsturē svarīgus un traģiskus notikumus.

Bērnos un jauniešos veicināt un uzturēt interesi par Latvijas un tās tautu vēsturi komunistiskā padomju režīma okupācijas laikā, pievērst uzmanību Latvijas iedzīvotāju likteņiem Sibīrijas izsūtījumā un mudināt interesēties arī par šobrīd Sibīrijā dzīvojošo bijušo Latvijas iedzīvotāju un latviešu likteņiem. Ļaut bērniem iedziļināties vēstures likumsakarībās un mudināt būt aktīvai sabiedrības daļai. Attīstīt un novērtēt audzēkņu prasmes.

Krievijas iebrukums Ukrainā šī gada februāra beigās un melos pamatotā kara darbība skaudri liek apjaust, ka ir neapšaubāmi svarīgi zināt un izprast savas valsts vēsturi, lai mums blakus augtu un dzīvotu domājoši un patstāvīgi jaunieši. Zināt savas ģimenes un valsts vēsturi, nozīmē spēt redzēt likumsakarības, spēt nepakļauties maldīgai informācijai un būt lepnam par savu valsti un tās brīvību. Continue reading »

 Posted by at 5:21
Мар 182022
 

Непереведено!

2022. gada 17. martā Rīgas kinoteātros tika izrādīta Dzintras Gekas filma «Konstantīns» par Nacionālo pretošanos kustību 2. pasaules kara laikā. 17. marts izraudzīts kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena, kuru atzīmēs katru gadu. Sīkāk par filmu «Konstantīns»

Это слайд-шоу требует JavaScript.

 Posted by at 9:41
Мар 172022
 

Непереведено!

Sibīrijas bērnu fonds 25.martā plkst.19 aicina uz bezmaksas piemiņas koncertu «Aizvestajiem» Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Koncertā piedalīsies izcilais Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sõla”, mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons, diriģenti Laura Štoma un Artūrs Oskars Mitrevics. Koncerta solisti Marta Spārniņa (vijole), Undīne Balode (čells), Ilze Reine (ērģeles).  

Это слайд-шоу требует JavaScript.

Koncerta programmā iekļauti latviešu komponistu Aizvars Kalējs, Bruno Skulte, Emīls Dārziņš, Ēriks Ešenvalds, Jānis Lūsēns, Pēteris Vasks u.c. skaņdarbi.

Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sōla” dibināts 1998. gadā. “Sōlas” radošā biogrāfija ietver ne tikai solokoncertus ar dažādu laikmetu un stilu programmām, bet arī sadarbību ar citiem kolektīviem plaša mēroga muzikālos (tostarp deju) projektos un dalību labdarības koncertos. “Sōla” regulāri piedalās Latvijā un citviet pasaulē – gan Eiropā, gan Amerikā – organizētos koru konkursos un festivālos, tādējādi popularizējot Rīgas un Latvijas koru un kormūzikas tradīcijas ārpus Latvijas robežām. Koris ir ierakstījis četrus mūzikas tvartus. 

Apmeklējot pasākumu, pieaugušajiem jāuzrāda ES digitālais sertifikāts, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu. Bērniem un jauniešiem līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot) vakcinācijas sertifikāts nav nepieciešams. Visa apmeklējuma laikā jālieto medicīniskā sejas maska vai FFP 2 respirators bez vārsta. Bērniem vecumā no 7 līdz 12 gadiem atļauts lietot auduma masku.

 

Vairāk informācijas:

Sibīrijas bērnu fonds: sibirijasberni@gmail.com

Telefons: +371 28680279

 Posted by at 4:36
Мар 132022
 

Непереведено!

13.martā plkst.14:00 uz Ķīpsalas izstāžu centra Lielās skatuves pasākuma “Latvijas Grāmatu izstāde 2022” ietvaros norisinājās diskusija ar jaunās grāmatas “Sibīrijas bērni 1949” dalībniekiem. Diskusiju vadīja Dzintra Geka-Vaska (fonda vadītāja). Diskusijā piedalījās Juris Apsis, Jānis Ābele, Imants Bērziņš, Gunārs Opmanis, Kaspars Pūce, Astrīda Ruško, Marija Krūmiņa, Vija Ķērpe. 

Это слайд-шоу требует JavaScript.

Grāmatā “Sibīrijas bērni 1949” apkopoti 165 cilvēku dzīvesstāsti, kuri kā bērni 1949. gada 25. martā tika aizvesti uz Sibīriju. Grāmatā publicētas apgabalu kartes un apraksti, katrai intervijai pievienotas fotogrāfijas no personīgajiem arhīviem. Grāmatu var iegādāties, pasūtot fonda mājaslapā www.sibirijasberni.lv vai zvanot pa telefonu nr. +371 28643979.

 Posted by at 6:07
Мар 022022
 

Непереведено!

Latvijas Grāmatu izstādē 2022. ielūdzam uz grāmatas “Sibīrijas bērni 1949” prezentāciju

No š.g. 11.līdz 13.martam fonds “Sibīrijas bērni” piedalīsies gada svarīgākajā grāmatu tirdzniecības pasākumā “Latvijas Grāmatu izstāde 2022”, kas norisināsies Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalas ielā 8, Rīgā.
13.martā (svētdien), plkst. 14:00 uz Lielās skatuves norisināsies tikšanās ar jaunās grāmatas "Sibīrijas bērni 1949" varoņiem uz Tomskas apgabalu izsūtītajiem Jāni Ābeli, Edmundu Būmani, Ivaru Kaļķi un uz Amūras apgabalu izsūtīto Kasparu Pūci. Diskusiju vadīs fonda
“Sibīrijas bērni” vadītāja Dzintra Geka-Vaska. Grāmatā „Sibīrijas bērni 1949” apkopoti 165 cilvēku dzīvesstāsti, kuri kā bērni 1949. gada 25. martā tika aizvesti uz Sibīriju. Grāmatā publicētas apgabalu kartes un apraksti, katrai intervijai pievienotas fotogrāfijas no personīgajiem arhīviem.

Это слайд-шоу требует JavaScript.

Grāmata “Sibīrijas bērni 1949”. Okupantu dabu atpazīstam arī šodien (Elitas Veidmanes raksts, avots: Neatkarīgā Rīta Avīze) „Un tad sākās skola, man bija jāsāk mācīties. Septiņi gadi man palika septembrī. Mamma samācīja – „imja, famiļija”, – to zināju. Man prasa „otčestvo”. Es nezinu, kas tas tāds ir. Nu, kā sauc tēvu. Es saku – tēvs. Tā arī pierakstīja: „Tevovič”.” To atceras Kārlis Adata, kuru kopā ar ģimeni izsūtīja uz Tomskas apgabalu 1949. gada 25. martā. Vēl 164 cilvēku dzīvesstāsti ir lasāmi nesen iznākušajā grāmatā „Sibīrijas bērni 1949”. Skaudrs laiks, kas jāatceras šodien
un vienmēr.
Māra Apine (dzimusi Priedīte): „Atceros, nāku no skolas, 1949. gada 25. marts bija saulaina diena. Nāk pretim kaimiņiene un saka: ej nu atrāk uz māju, ka nepaņem mammu un tu nepaliec viena. Es domāju — ko tu jocīgas runas runā… Es sāku raudāt. Aizeju, pie mājas redzu, ka tur divi pajūgi, nežēlīgi rej suns. Mamma nervozi krāmē drēbes. Mammai bija Piebalgas tautastērps — kāzu tērps, skaista sakta. Paņēma līdzi. Mamma grib aiziet uz kūti, jo bija jāslauc govis, bija jādzimst teliņam, vajadzēja cept maizīti, mamma bija iekūrusi krāsni.
Vēl tagad acīs stāv, kā mīkla veļas pāri muldiņai. Duksītis skrien līdzi, to nošauj… Manī radās naids, sapratne, ka tie ir slikti cilvēki, ja var nošaut suni.”
Aija Gaile: „Kad nebija jāiet skolā un vecāku nebija mājās, — blakus bija upe, liela, skaista, un mēs pavadījām laiku pie tās. Vasaras tur bija siltas. Lielajai upei bija atteka un vidū pussala. Ja bija sadzīti baļķi, mēs pa baļķiem skrējām pāri uz lielo upi. Atceros, mamma bija darbā un
nezināja, ko mēs tur darām. Uz visām barakām bija tikai viena aka, un veļu mazgāt gāja uz upi. Un mamma bija ieraudzījusi, ka mēs, meitenes, paķeram viena otru aiz rokas un skrienam pa baļķiem, bet baļķi šūpojās. Viņai bija tik daudz prāta, ka viņa mani nesauca. Pēc
tam gan tika… Upe bija liela, starume bija spēcīga.” 
Dzidra Laģe: „Mēs palikām pēdējie, mūs aizveda vistālāk — 60 kilometrus aiz Kolpaševas, gandrīz mūžīgā sasaluma zeme, jo nākamā pilsēta jau bija mūžīgajā sasalumā. Tas bija 2. maijs, garmoškas spēlēja, par mums ņirgājās — fašisti atvesti. (..) Sādžā mūs novietoja. Bija istabiņas, un tajās istabiņās — ne jau pa ģimenei, bet pa divām, trim ģimenēm kopā. Mēs tikām istabiņā trīs ģimenes. Mums bija labi, mums bija istabiņas, kur palikt, bet tur bija izsūtītie krievi, un viņi bija izlikt taigā, pilnīgā taigā, starp kokiem. Tur bija tā — vai nu viņi cēla mājiņas, vai raka zemļankas. Tie, kuri tā darīja, palika dzīvi, bet bija arī tādi cilvēki, kuri gaidīja, domāja, ka kaut kas taču notiks, ka tā nevar būt, ka tādas represijas. Tie gan aizgāja bojā. Kā vēlāk stāstīja vietējie iedzīvotāji, ka atrastas tādas čupiņas — cilvēki sagāja kopā un nomira kopā…”
1949. gada 25. marta NKVD organizētajā akcijā ar nosaukumu „Krasta bangas” (Priboj — krieviski) no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uz Sibīriju deportēja vairāk nekā 90 000 iedzīvotāju. No Latvijas vien — 42 125 cilvēkus. Liela daļa bija bērni — „noziedznieki — tautas nodevēji”. Daudzi palika Sibīrijā, daudzi arī atgriezās Latvijā. Bet viņu bērnība bija nolaupīta, daudzi tika pārkrievoti, dzīve — salauzta… To nav iespējams piedot. Un tas ir jāatceras mūžīgi. Kāpēc? Tāpēc, ka mums arī tagad ir jāzina, ko var sagaidīt no austrumu kaimiņa, kuram pat līdz šim brīdim nav miera. Šis austrumu kaimiņš, nespēdams tikt galā ar milzu teritoriju, ko pats ir sagrābis gadsimtu gaitā, grib sagrābt arvien vairāk. Okupantiem, kuri nejūt sātu, nekad nebūs gana, viņiem vajadzēs vēl un vēl. Stāstos, kurus izlasām nesen iznākušajā grāmatā, atpazīstam okupantu dabu, kas nav mainījusies arī šodien.
Lai atgādinātu vēsturi, kinorežisore Dzintra Geka 2000. gadā nodibināja fondu „Sibīrijas bērni”, sākotnēji sarīkojot emocionālu, sirsnīgu pasākumu — skolēnu sacerējumu konkursu par tēmu — „Izsūtītie”. Visus šos gadus nebija iespējams bez asarām lasīt skolēnu
sacerējumus, ko viņi rakstīja, balstīdamies uz savu radinieku atmiņām par Sibīriju. Tad radās arī skolēnu zīmējumu konkurss. Tad tika uzņemtas filmas, kuru galvenie varoņi bija deportētie latvieši un Sibīrija. Tad tika izdotas grāmatas par Sibīrijas bērniem.
Tas viss ir vajadzīgs, lai piemiņa dzīvotu tālāk, jo Sibīrijas bērni, kas šodien vairs nav bērni, aiziet Mūžībā… Tāpēc piemiņa jāglabā nākamajām paaudzēm — viņu bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem. Un ne tikai piemiņa vien: šīs atmiņas ir brīdinājums šodien.
Annija Bērziņa, skolniece, mūsdienas: „Skolotāja vēstures stundā uzdod jautājumu: kāpēc jāzina savas valsts vēsture? Daži atbild, lai varētu nokārtot vēstures eksāmenu vai uzrakstīt nākamo pārbaudes darbu. Citi spītīgi klusē. Bet vēsture ir kas vairāk. Vēsture vieno tautu, un
tajā var rast atbildes uz mūsdienu problēmām. Vēsture var būt skaista, var būt graujoša un sāpīga. Kā nedzīstoša brūce tā atgādina par uzvarām, pāridarījumiem un noziegumiem. Un
pats lielākais noziegums no visiem — brīvības un dzīvības atņemšana.”
***
Grāmatu var iegādāties, pasūtot fonda mājaslapā www.sibirijasberni.lv vai zvanot pa telefonu nr. +371 28643979.

Sibīrijas bērni

 Posted by at 7:18
%d такие блоггеры, как: