Fonda dibinātājai un režisorei Dzintrai Gekai 75. gadi

Непереведено!

2025. gada 31. janvārī  mūsu fonda dibinātājai Dzintrai Gekai apritēja 75. gadi. Sirsnīgi sveicam apaļajā jubilejā!  Interviju ar Dzintru Geku LTV1  raidījumā «Daudz laimes Jubilār!» var noskatīties Replay

un filmu «Dieva putniņi» par latviešu bēgļu gaitām uz rietumiem, https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/347802/dieva-putnini-dokumentala-filma

Režisori varēs satikt un sveikt 7. februārī plkst. 17.00 – 19.00 Rīgas Kino muzeja telpās Peitavas ielā 10 un kopīgi noskatīties 2 filmas “Voldemārs un Leontīne” un “Aleksandrs Pelēcis”. Читать далее «Fonda dibinātājai un režisorei Dzintrai Gekai 75. gadi»

Tikšanās Ēbelmuižas pamatskolā pieminot barikāžu aizstāvjus

Непереведено!

2025. gada 21. janvārī pieminot barikāžu aizstāvjus  Dzintra Geka-Vaska tikās ar skolēniem Ēbelmuižas nedzirdīgo bērnu internātskolā un izrādīja filmu «Gvido Zvaigzne» 

Читать далее «Tikšanās Ēbelmuižas pamatskolā pieminot barikāžu aizstāvjus»

Fonda «Sibīrijas bērni» Ziemassvētki «Māmuļā»

Непереведено!

 

Читать далее «Fonda «Sibīrijas bērni» Ziemassvētki «Māmuļā»»

13. Novembrī 18:00 Saruna ar režisori Dzintru Geku Rīgas kinomuzejā

Непереведено!

Latvijas svētku mēnesī “Disociatīvajā fūgā” uz sarunu par filmu veidotāju lomu vēstures kontekstā aicināta režisore Dzintra Geka.
Režisores darbi ciklā “Sbīrijas bērni” ir kļuvuši par nozīmīgu Latvijas vēstures fiksāciju un atspoguļojumu kino. Dzintras Gekas jaunākā filma ‘“Septiņas dienas ar gleznošanu, runāšanu, klusēšanu” veltīta gleznotājam Jurim Jurjānam. Filma, kas nebūt nav par gleznošanu, piedāvā dokumentālistes intuitīvu skatījumu, radot elegantu un personisku skaistu mūžu nodzīvojuša vīra portretu un apliecina, cik svarīga dokumentārajā kino ir laika dimensija. Jo ir jāpaspēj dokumentēt individuālas dzīves un likteņus, lai atstātu liecības par Latvijas vēsturi un cilvēkiem tajā.

Info no https://www.facebook.com/share/18WgdV8fa7/

Latvijas politiski represēto apvienībai 35 gadi

Непереведено!

Šodien, 2024. gada 19. oktobrī Latvijas politiski represēto apvienībai aprita 35 gadi. Represēto tikšanās notika Ogrē, kur apvienība dibināta. Fonda «Sibīrijas bērni» vārdā klātesošos uzrunāja Dzintra Geka.

25. Latvijas politiski represēto salidojums Ikšķilē

Непереведено!

Sestdien, 2024. gada 10. augustā, nu jau 25 reizi, notika ikgadējais politiski represēto salidojums. Pasākumu apmeklēja vairāki simti dalībnieku. Uzstājās Tālis Veismanis, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Sandra Kalniete, Dzintra Geka-Vaska un citi. Spēlēja pūtēju orķestris Dobele. Bijušie politiski represētie nodemonstrēja ka ir vēl gana stipri un pasākums noslēdzās ar mielastu un dejām.

2024. gada 14. jūnija koncerts “Aizvestajiem” video

Непереведено!

2024. gada 14. jūnijā Vecajā sv. Ģertrūdes baznīcā Latvijas Radio Koris Sigvarda Kļavas vadībā atskaņoja latviešu komponistu skaņdarbus un tautasdziesmas
448496023_448793877906590_1352545289551084161_n

Fonda «Sibīrijas bērni» zīmējumu konkursā dundadzniece ieguvusi 1. vietu

Непереведено!

Noslēdzoties gadskārtējam fonda «Sibīrijas bērni» rīkotajam zīmējumu konkursam 1941. un 1949. gada deportāciju tematikā, žūrijas lēmums priecīgu vēsti aiznesis Dundagas vidusskolas 10. klases skolniecei Amandai Veidei un viņas vizuālās mākslas skolotājai Sandrai Bražei, jo jaunietes veikums novērtēts ar 1. vietu. Lai arī pārsātinātajā šodienas realitātē par indivīda uzmanību cīnās visdažādākie sižeti un izpausmes formas, ir cilvēki, kas joprojām piešķir nozīmi Sibīrijas stāstiem. Dalībnieku skaita ziņā fonda «Sibīrijas bērni» konkursa rīkotāji noteikti var priecāties, taču, atkārtoti vērtējot gadu no gada bērnu darbus, neizbēgami tiek secināts, ka atkārtojas darbu motīvi un sižetu risinājumi, bet godalgoto darbu kvalitāte ir ar individuālās kvalitātes zīmi. «To izteiksmīga risinājuma pamatā vienmēr būs personīgs, saistīts pārdzīvojums un mākslinieciskas prasmes. Apkopojot žūrijas domas, tiek nolemts nākamā gada konkursa dalībniekus veicināt darboties arvien personīgāku pētījumu virzienā. Konkursa noliku Читать далее «Fonda «Sibīrijas bērni» zīmējumu konkursā dundadzniece ieguvusi 1. vietu»

Pasākums Prezidenta pilī “Pieminot 1941. un 1949.gada deportācijas”

Непереведено!

2024. gada 14. jūnijā 10:00 notika pasākums “Pieminot 1941. un 1949.gada deportācijas”
Šogada fonds «Sibīrijas bērni» kā katru gadu rīkoja piemiņas pasākumu Prezidenta pilī, nolika ziedus pie Okupācijas muzeja un rīkoja koncertu «Aizvestajiem»  Tika apbalvoti zīmējumu un sacerējumu konkursa laureāti. Runas teica Dzintra Geka-Vaska, Regīna Deičamne un Valsts prezidents E. Rinkēvičs. Dzintra Geka-Vaska uzdāvināja Valsts prezidentam fonda izdotās grāmatas. Tālis Veismanis, biedrības “Latvijas politiski represēto apvienība” vadītājs teica runu un izpildīja mūzikas fragmentu no filmas “Ilgais ceļš kāpās”
Fotogrāfijas no Valsts Prezidenta arhīva 
14.06.2024. Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča dalība fonda “Sibīrijas bērni” rīkotajā pasākumā “Pieminot 1941. un 1949.gada deportācijas” 
13:00 tika nolikti ziedi pie «Vēstures taktilas» pie Latvijas Okupācijas muzeja un pie Brīvības pieminekļa.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas ziedu nolikšanas ceremonija.

17:00 notika koncerts «Aizvestajiem» Rīgas Vecajā sv. Ģertrūdes baznīcā
Latvijas Nacionālais arhīva vizuālā izstāde par 1941. gada 14. jūnija deportācijām.

 

Valsts Prezidenta E. Rinkēviča uzruna

14. junija koncerts “Aizvestajiem” Rīgas Vecajā sv. Ģertrūdes baznīcā

Непереведено!

Par to, cik dārgas un svētas ir tādas vērtības kā brīvība, dzīvība un miers, aicināja aizdomāties koncerts «Aizvestajiem»,  kas  14. jūnijā 17:00, izskanēja  Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Baznīcā. Tas veltīts 14. jūnija deportāciju upuriem, un Latvijas Radio Koris Sigvarda Kļavas vadībā tajā atskaņoja latviešu komponistu skaņdarbus un tautasdziesmas. Izcils koncerts un piemiņa deportāciju upuriem.

[Show slideshow]
Diriģents Sigvards Kļava par koncertu «Aizvestajiem»:

”Mums kā nācijai nav nekā svarīgāka, kā godināt un atcerēties Sibīrijas bērnus, tādējādi mēs izjūtam pateicību un piederību, dzīvojot brīvā zemē.
Šajā laikā daudzi mūziķi vēlas veltīt savu artavu, ne tikai lai piepildītu dienu, bet tāpēc, ka mākslinieciskā dvēsele alkst izraudāties par tiem daudzajiem tūkstošiem dvēseļu, kas nepārnāca mājās.
Es esmu nedaudz pieskāries Sibīrijas bērnu dzīvēm un dvēseles ceļiem, tāpēc koncerta repertuāra izvēle allaž ir veltīta latviešu mūzikai. Tā ir kā muzikāla laika atmiņa šodienas skaņu telpā, kuras tilts ir latviešu tautasdziesma par to sāpju laiku.”