Rīgas Krievu drāmas teātris uzdāvināja Omskas latviešu biedrībai grāmatas “Sibīrijas bērni” abus sējumus krievu valodā.
Rīgas domē atklāta izstāde „Sibīrijas bērni”
Rīgas domē atklāta izstāde „Sibīrijas bērni”
Armīna Lejiņa recenzija par Dzintras Gekas dokumentālo filmu “KUR PALIKA TĒVI?”
Armīna Lejiņa recenzija par Dzintras Gekas dokumentālo filmu
“KUR PALIKA TĒVI?”
Kad bija pagājusi kāda trešdaļa no filmas, mēs, divi skatītāji vienlaicīgi ierunājāmies: šī filma – labākā no visām Sibīrijas sērijas filmām. Pēc tam vēlāk izspriedāmies par tā laika briesmu darbiem un to, ka visa tā necilvēcīgā vardarbība, it kā kādos gēnos, tagad atplaukst Ukrainā, un t.s. civilizētā pasaule ne tad, ne vēlāk, ne tagad būtībā neko nevar padarīt…
Tā ir labākā, mākslinieciski izteiksmīgākā, emocionāli piepildītākā, viengabalainākā Sibīrijas filma. Nav plika ceļojuma, nav lieku aizkadra tekstu, arī kadrā [izņemot pāris garāku vietu] skan tik vārdu, cik nepieciešams emocionālā spraiguma un pārdzīvojuma dziļuma uzturēšanai. Continue reading “Armīna Lejiņa recenzija par Dzintras Gekas dokumentālo filmu “KUR PALIKA TĒVI?””
KONCERTS AIZVESTAJIEM 2014. gada 14. jūnijā, plkst. 17.00
Lūdzam Jūs apmeklēt
KONCERTU
AIZVESTAJIEM
2014. gada 14. jūnijā, plkst. 17.00
Melngalvju namā
Koncertu organizē:
Sibīrijas bērni, Latvijas radio koris
Koncertu atbalsta:
Rīgas Dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds
Koncerts notiek ar Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa atbalstu
programmā:
Continue reading “KONCERTS AIZVESTAJIEM 2014. gada 14. jūnijā, plkst. 17.00”
Kur palika tēvi?
Dokumentālā videofilma “Kur palika tēvi?”
1941.gada 14.jūnija deportācijā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs. 1941.gadā uz Sibīriju aizvestie bērni savus tēvus nav redzējuši, savās atmiņās viņi stāsta: “Tēvu pēdējo reizi redzēju stacijā. Viņu nobendēja Vjatlagā. No lielās dzimtas esmu palicis viens. Es varētu piedot par sevi. Bet par māti un tēvu nekad. Pareizi tas Putins saka, ka tā nebija okupācija. Tā bija visnežēlīgākā slepkavība.”
2014.gada 14.jūnijā, Konference „1941.GADA 14.JŪNIJA PIEMIŅAI”
2014.gada 14.jūnijā, plkst. 10.00-12.00, Melngalvju namā
Konference „1941.GADA 14.JŪNIJA PIEMIŅAI”
veltīta 1941.gadā uz Sibīriju aizvestajiem Latvijas bērniem
PROGRAMMA
Plkst. 09.00-09.55 – Viesu ierašanās, kafija ar Sibīrijas bērniem
Plkst. 10.00 – Konferences atklāšana, DZINTRA GEKA, kinorežisore, fonda “Sibīrijas bērni” vadītāja
Himna “Dievs, svētī Latviju!”,
izpilda Rīgas 45.vidusskolas meiteņu ansamblis kopā ar konferences dalībniekiem
Valsts prezidenta ANDRA BĒRZIŅA uzruna
SOLVITA ĀBOLTIŅA, LR Saeimas priekšsēdētāja
Mācītāja GUNTA KALMES lūgšana Continue reading “2014.gada 14.jūnijā, Konference „1941.GADA 14.JŪNIJA PIEMIŅAI””
“Sibīrijas bērni” 1.un 2.sējumu krievu valodā
Š.g. 14.jūnijā plkst.11.30 Melngalvju namā piemiņas konferences ietvaros atvērsim grāmatas “Sibīrijas bērni” 1.un 2.sējumu krievu valodā.
Tulce Žanna Ezīte
Maketētāja Vanda Voiciša
Projekta vadītāja Dzintra Geka
Talsu tipogrāfija
Atbalstītāji: Continue reading ““Sibīrijas bērni” 1.un 2.sējumu krievu valodā”
Sibīrijas bērni- Ceļojoša izstāde
Izstāde Rīgas Rātsnamā 2014. gada augustā
1941. gada 14. jūnija deportācijas rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm, kur daudziem tika piespriests augstākais soda mērs, bet pārējie gāja bojā no bada un slimībām ieslodzījumu nometnēs. No 1941. gada 14. jūnijā aizvestajiem bērniem liela daļa aizgāja bojā. Krasnojarskas, Tomskas, Jeņisejskas un citos apgabalos palikušie bērni šobrīd ir sirmgalvji un invalīdi. Esam mērojuši tūkstošiem kilometrus, lai viņus intervētu. Viņiem nolaupīta ne tikai Dzimtene un tuvinieki, pārkrievošanas politika viņiem atņēmusi arī dzimto valodu, daudzi no viņiem vairs nespēj latviski sazināties. Dažs no viņiem ir dzīvojis ar cerību, ka vecumdienās nokļūs vismaz kādā Latvijas nabagmājā, šis sapnis kļuvis tikai par sapni, jo viņus no Dzimtenes šķir robeža, kas vairs nav tik vienkārši pārejama. Esam atraduši un intervējuši visus, kuri vēlējās savus atmiņu stāstus atstāt nākamajām paaudzēm – Latvijā, Sibīrijā, Izraēlā, Amerikā, Vācijā, kuri izdzīvojuši līdz mūsdienām un varēja liecināt. Uzņēmuši dokumentālās filmas, vairāk kā 700 intervijas apkopojuši grāmatās. Izstādē – vien maza daļiņa no atmiņām. Ģimenes tika izšķirtas un izpostītas. Pēc 14. jūnija nakts – daudzi savus tuviniekus vairs nekad neredzēja. Atmiņas par tiem glabā vien fotogrāfijas.
IZSTĀDES SPONSORI
Valdis Liepiņš
Ilze un Pēteris Tērmaņi
Rasma Kārkliņa
Velga un Ģirts Zēgneri
Vispasaules Latviešu Jaunatnes Fonds
Guntis Bērziņš
Andris Bērziņš un Dace Seisuma
Pauls Aleksandrs Raudseps
Anonīms