Sorry, this entry is only available in Latviski.
Fonda “Sibīrijas bērni” organizētā konkursa zīmējumi kā visas tautas atmiņas forma. Bērnu un jauniešu mākslas darbi, kas veltīti Latvijas vēstures sāpīgākajām lappusēm – piespiedu izsūtīšanām, zaudējumiem un dzimtas likteņiem attēlo atmiņu ceļošanu no paaudzes paaudzē. Skatoties šos darbus, nav iespējams palikt vienaldzīgam – vilcienu sastāvi, asaru pilnas acis un klusuma ieskauti ģimeņu portreti pārvēršas vizuālā liecībā kā šos notikumus atceramies šodien. Konkursa darbi nav tikai interpretācija par pagātni, bet gan emocionāli pierādījumi tam kā traumas atmiņa turpina dzīvot un atbalsoties mūsdienu apziņā. Dažkārt zīmējumos ir vienkārši tēli un simboli, bet tie ļauj ieraudzīt būtiskāko, kas konkursa dalībniekiem bija nozīmīgs mūsu tautas atmiņas stāstā.
Žūrija, apskatot zīmējumus, redzēja stāstus, kas viens otru turpina kā garš, nepārtraukts ceļš. Tā ir ceļošana laikā un telpā, uz vietām, kuras nav palikušas tikai kartē un vēstures grāmatās, bet visas tautas apziņā.
Diemžēl arī šī gada konteksts ir karš Ukrainā, ikdienas trauksme un nedrošība. Savukārt māksla dod iespēju atklāt ne tikai pagātnes sāpes, bet ļauj piedzīvot empātiju, kas ir īpaši svarīgi bērniem un jauniešiem, kuri tikai sāk apzināt savas saknes un piederību. Paldies pedagogiem un vecākiem, kuri rada telpu šai sarunai. Zīmējums var būt sākums dzimtas stāsta atklāšanai, kā arī pirmais solis dialogam ar vēsturi, kas nepieciešams, lai dziedinātu – ne tikai individuālo, bet arī kolektīvo atmiņu. Šis konkurss ir iespēja ieraudzīt citus cilvēkus un sevi plašākā, dziļākā stāstā. Katrs no zīmējumiem ir kā logs uz citu laiku, dzīvi, kā arī uz sabiedrību mums apkārt un pašiem sevi.
Laura Veļa