Fonds piedāvā jaunu grāmatu 2 sējumos. Armīns Lejiņš “Kā latvieši kino taisīja” un “Uzdanco, tev vēstulīte!”
Grāmatas izdevējs ir fonds “Sibīrijas bērni”, to var iegādāties pasūtot fonda mājas lapā www.sibirijasberni.lv, mēs piesūtam arī pa pastu vai uz mājām.
Grāmatu var iegādāties arī uz vietas studijā Zaķusalā, LTV ēkā, tel. 28647939 vai 29273016, nemaksājot par piegādi.
Pie izdevēja katrs sējums maksā 13 eiro, abi sējumi kopā 25 eiro. Grāmata būs nopērkama J.Rozes grāmatnīcās, taču būs liela cenas starpība.
Ar cieņu, Dzintra.
“Kā latvieši kino taisīja”
Sastādītājs Agris Redovičs. 536 lpp.
Armīns L. no pilsētiņas V pie likteņupes G
Tā valmierietis Armīns Lejiņš (1938–2015) reizēm sevi sauca vēstulēs, kuras viņš rakstījis tiešām daudz un labprāt, izkopjot dekoratīvi noformētos epistulāros vēstījumus kā īpašu žanru. Ne viens vien no viņa korespondentiem, arī es, glabā šīs vēstules kā interesantas laika liecības. Neparastās, paša veidotajās aploksnēs ietērptajos vēstījumos, valoda un domas brīvi sprēgāja, izsakoties brīžiem ironiski, ar smīnu, dažkārt pat
iedzeļot, bet, kā likums, ne nāvējoši. Tie nebija tikai kino cilvēki, ar ko viņš sarakstījās, draugu un paziņu lokā bija rakstnieki, fotogrāfi, karikatūristi, aktieri, komponisti, interesanti cilvēki no visurienes.
“Uzdanco, tev vēstulīte!”
Sastādītājs Agris Redovičs. 520 lpp.
Vēstules, dienasgrāmatas, sapņi – II sējums sakārtots hronoloģiski, mēģinot radīt dzīves plūsmas nepārtrauktības iespaidu.
Žēlojas, ka cilvēki pārstājuši sūtīt vēstules. Agrāk esot rakstījuši kādas desmit gadā, nu vairs labi ja vienu. Nu, apbrīnojami pieticīgas žēlabas. Kas savā mūžā nav nosūtījis (ar pastu, ziņnesi vai kaimiņu puiku) vismaz
piecus sešus tūkstošus glītās aploksnēs ievietotu, daiļi aprakstītu papīrīšu, tas, piedodiet, nemaz nezina, ko nozīmē iecerēt, uzlikt uz papīra un, bez šaubām, mākslinieciski noformēt īstu Vēstuli. Paldies Dievam, tā
ir lieta, ko var studēt un apgūt līdz pilnībai garus gadus.
Armīns LejiņšJaunajā gadā Armīnam vēlu gribu sastādīt savu epistulo mantojumu. Šāds izdevums varētu būt nozīmīgs ieguldījums latviešu kinematogrāfijas kultūrvēsturiskajā aspektā.
Rolands Kalniņš