May 252020
 

Sorry, this entry is only available in Latvian.

2020. gada Zīmējumu konkursa rezultāti

Liels paldies visiem dalībniekiem par piedalīšanos neskatoties uz grūtajiem sadzīves apstākļiem! Konkursa žūrija ar speciālajām balvām atzīmēja darbus, kas tapuši oriģinālās tehnikās- kolāža, datorgrafika, stieples pinums.

Jaunākā grupa 6-10 gadi:

1.vieta Ance Ērika Ezeriņa
1.vieta Gabriela Misiņa
2.vieta Elizabete Kārkliņa
2.vieta Elza Dombrava
3.vieta Aleksandra Solima
3.vieta Krists Pauls Paeglekalns

Vidējā grupa 11-14 gadi:

1.vieta Dārta Elīza Ezeriņa
1.vieta Zigis Mežinskis
2.vieta Elīna Sproģe
2.vieta Gabriela Geka
3.vieta Katrīna Puškela
3.vieta Veronika Staskeviča
Speciālā balva: Marta Tabaka

Vecākā grupa 15-19 gadi:

1.vieta Tīna Spalva
1.vieta Kate Nierliņa
2.vieta Alise Sedleniece
2.vieta Santa Sadovska
3.vieta Katrīna Buglova
3.vieta Emīls Justs Bite
Speciālā balva: Adelīna Diāna Mālija
Speciālā balva: Mārtiņš Mežulis
Speciālā balva: Elīna Bērziņa

Žūrijas komentārs.

Pirmo reizi piedalījos žūrijā vērtējot darbus konkursam “Sibīrijas bērni “1941/1949””. Ir vērtigi  saglabāt konkursu kā tradīciju – bērni , kuru zināšanas, domas un jūtas vēstures sakarā ir svarīgas šodien un būs nozīmīgas rīt. Bērns un jauns cilvēks bieži tiešāk un radikālāk skata taisnīguma jēdzienu.

 Vēsturi grūti izstāstīt un sajust caur gadu skaitļiem un ģeogrāfiskām kartēm no putna lidojuma. Zīmēšana ir veids, kā izdzīvot vēsturi caur sevi – ļoti personīgi. Brīdī, kad jāzīmē, autoram jāizdara daudzas izvēles – kur es stāvu, ko es redzu, ko diktē mana iztēle, kas ir notikumu dokumentāls atveidojums, kas ir to būtība, simboliskā nozīme. Paralēli notiek tehnikas izvēle – akvarelis vai tuša, zīmulis vai guaša – kas spēcīgāk izsaka ideju.

Tajā brīdī katrs autors pats izdzīvo citu realitāti. Un sāpīgs stāsts dzemdē līdzpārdzīvojumu, rada jautājumus – kā tas varēja notikt? Kas un kāds ir katrs cilvēks vēstures griežos? Kāda nozīmē ir cilvēka nostājai, pozīcijai, vērtībām? 

Manuprāt svarīgāk agros gados uzdot nozīmīgus jautājumus nekā sniegt sasteigtas un klišejiskas atbildes. Uzdots jautājums ģimenes lokā var atklāt stāstus, kas ir katrā Latvijas ģimenē. Mānīgais iespaids, ka traumas nav, ja to paslauka zem tepiķa, nav izturējis laika kritiku. Šodien skaidrs, ka veselīga sabiedrība, ar tendenci izslieties un turpināties, nevar būt nezinoša. Pamācoties no dabas, var zināt, ka skaists koks virs zemes aug pateicoties veselai sakņu sistēmai auglīgā pazemē. Šī pazeme ir katras ģimenes cilvēki, kuru kvalitātes bija drauds padomju varai, kam bija vajadzīgi vāji, iebiedēti un  manipulējami cilvēki.

Katrā vecuma grupā ir vērtigi darbi kā indivīda skatījums. 

Autora dedzību, iejušanos tēmā  uzrāda gan ar spēcīgs krāsas uzliciens, gan dinamiska, gan stāstoša kompozīcija. Žūrija novērtē katru darbu, kas liecina par personīgu attieksmi un līdzpārdzīvojumu. Aizdomāties par šo tēmu – tas nav maz. 1941. un 1949. Gada notikumi ir pavisam nesena vēsture. Brīdī, kad vēsture notiek ar indivīdu , katrs cilvēks kļūst par tās daļu. Tikpat labi tas notiek šodien.

Ieva Jurjāne

 Posted by at 6:01 pm

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: