Sorry, this entry is only available in Latviski.
Izstāde Rīgas Rātsnamā 2014. gada augustā
1941. gada 14. jūnija deportācijas rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm, kur daudziem tika piespriests augstākais soda mērs, bet pārējie gāja bojā no bada un slimībām ieslodzījumu nometnēs. No 1941. gada 14. jūnijā aizvestajiem bērniem liela daļa aizgāja bojā. Krasnojarskas, Tomskas, Jeņisejskas un citos apgabalos palikušie bērni šobrīd ir sirmgalvji un invalīdi. Esam mērojuši tūkstošiem kilometrus, lai viņus intervētu. Viņiem nolaupīta ne tikai Dzimtene un tuvinieki, pārkrievošanas politika viņiem atņēmusi arī dzimto valodu, daudzi no viņiem vairs nespēj latviski sazināties. Dažs no viņiem ir dzīvojis ar cerību, ka vecumdienās nokļūs vismaz kādā Latvijas nabagmājā, šis sapnis kļuvis tikai par sapni, jo viņus no Dzimtenes šķir robeža, kas vairs nav tik vienkārši pārejama. Esam atraduši un intervējuši visus, kuri vēlējās savus atmiņu stāstus atstāt nākamajām paaudzēm – Latvijā, Sibīrijā, Izraēlā, Amerikā, Vācijā, kuri izdzīvojuši līdz mūsdienām un varēja liecināt. Uzņēmuši dokumentālās filmas, vairāk kā 700 intervijas apkopojuši grāmatās. Izstādē – vien maza daļiņa no atmiņām. Ģimenes tika izšķirtas un izpostītas. Pēc 14. jūnija nakts – daudzi savus tuviniekus vairs nekad neredzēja. Atmiņas par tiem glabā vien fotogrāfijas.
IZSTĀDES SPONSORI
Valdis Liepiņš
Ilze un Pēteris Tērmaņi
Rasma Kārkliņa
Velga un Ģirts Zēgneri
Vispasaules Latviešu Jaunatnes Fonds
Guntis Bērziņš
Andris Bērziņš un Dace Seisuma
Pauls Aleksandrs Raudseps
Anonīms