Filmas “Dieva putniņi” izrāde Vankūverā. Šeit notika tikšanas ar Vankūveras latviešiem. Uz filmas izrādi un tikšanos bija atnākuši cilvēki, kuri kā bērni 1944. gadā kopā ar ģimenēm devās bēgļu gaitās, nokļuva DP (Displaced persons) nometnēs un tad nokļuva Amerikā, Kanādā un citur pasaulē. Vankūverā tagad dzīvo arī pēdējos gados iebraukušie, tā saucamie ekonomiskie bēgļi. Filma izraisīja diskusijas un tika uzdoti daudzi jautājumi par valdību Latvijā, par dzīvi Sibīrijā. Vankūveras latviešiem tika atstāta filma “Piemini Sibīriju”, viņi to solīja izrādīt martā.
Kā mūs uzņēma Zejā un Sivakos- par to uzzināsiet otrajā filmā, kas tiks izrādīta Latvijas Televīzijā 2019. gada martā. Zejā apmeklējām Alda Krūmiņa vecātēva un vecāsmātes atdusas vietas aizaugušās kapsētās. Jānis Vanags brauca meklēt vecātēva kapu 59 kilometrā no Sivakiem. Zejā dzimusi un kaimiņos Aldim dzīvojusi arī Silvija Skaldņeva, mūsu brauciena dalībniece. Visa viņas ģimene no izsūtījuma atgriezās. 
Vai Ārija Blagoveščanenskā atradīs savas bērnības māju? To uzzināsiet filmā kas top un tiks izrādīta 2019. gada martā Latvijas Televīzijā. Šī gada ekspedīcijā uz Tālajiem austrumiem piedalījās dzimušie Amūras apgabalā un izsūtītie 1949.gadā. Blagoveščenskā meklējām māju Oktobra ielā 5, kur dzīvoja Ārija Kārkliņa un kaimiņos Zinta Gmizo, abas dzimušas izsūtījumā. Kaimiņu mājas saimniece sākumā negribēja sarunāties, aizbildinājās,ka slikti izskatās, beigās tomēr ielaida pa vārtiem. Tikšanās izvērtās diskusijās par politiku, bērnību, Latviju un latviešiem. Latviešus joprojām piemin ar labu vārdu- mācēja kopt zemi un izaudzēt visu dzīvei nepieciešamo.