INFORMĀCIJA PAR IZSŪTĪŠANU UZ SIBĪRIJU 1941 UN 1949 GADĀ
Rīgas domē atklāta izstāde „Sibīrijas bērni”
Kad bija pagājusi kāda trešdaļa no filmas, mēs, divi skatītāji vienlaicīgi ierunājāmies: šī filma – labākā no visām Sibīrijas sērijas filmām. Pēc tam vēlāk izspriedāmies par tā laika briesmu darbiem un to, ka visa tā necilvēcīgā vardarbība, it kā kādos gēnos, tagad atplaukst Ukrainā, un t.s. civilizētā pasaule ne tad, ne vēlāk, ne tagad būtībā neko nevar padarīt…
Tā ir labākā, mākslinieciski izteiksmīgākā, emocionāli piepildītākā, viengabalainākā Sibīrijas filma. Nav plika ceļojuma, nav lieku aizkadra tekstu, arī kadrā [izņemot pāris garāku vietu] skan tik vārdu, cik nepieciešams emocionālā spraiguma un pārdzīvojuma dziļuma uzturēšanai. Continue reading “Armīna Lejiņa recenzija par Dzintras Gekas dokumentālo filmu “KUR PALIKA TĒVI?””
Sorry, this entry is only available in Latviski.
Lūdzam Jūs apmeklēt
KONCERTU
AIZVESTAJIEM
2014. gada 14. jūnijā, plkst. 17.00
Melngalvju namā
Koncertu organizē:
Sibīrijas bērni, Latvijas radio koris
Koncertu atbalsta:
Rīgas Dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds
programmā:
Continue reading “KONCERTS AIZVESTAJIEM 2014. gada 14. jūnijā, plkst. 17.00”
Sorry, this entry is only available in Latviski.
Dokumentālā videofilma “Kur palika tēvi?”
1941.gada 14.jūnija deportācijā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs. 1941.gadā uz Sibīriju aizvestie bērni savus tēvus nav redzējuši, savās atmiņās viņi stāsta: “Tēvu pēdējo reizi redzēju stacijā. Viņu nobendēja Vjatlagā. No lielās dzimtas esmu palicis viens. Es varētu piedot par sevi. Bet par māti un tēvu nekad. Pareizi tas Putins saka, ka tā nebija okupācija. Tā bija visnežēlīgākā slepkavība.”
Sorry, this entry is only available in Latviski.
2014.gada 14.jūnijā, plkst. 10.00-12.00, Melngalvju namā
Konference „1941.GADA 14.JŪNIJA PIEMIŅAI”
veltīta 1941.gadā uz Sibīriju aizvestajiem Latvijas bērniem
PROGRAMMA
Plkst. 09.00-09.55 – Viesu ierašanās, kafija ar Sibīrijas bērniem
Plkst. 10.00 – Konferences atklāšana, DZINTRA GEKA, kinorežisore, fonda “Sibīrijas bērni” vadītāja
Himna “Dievs, svētī Latviju!”,
izpilda Rīgas 45.vidusskolas meiteņu ansamblis kopā ar konferences dalībniekiem
Valsts prezidenta ANDRA BĒRZIŅA uzruna
SOLVITA ĀBOLTIŅA, LR Saeimas priekšsēdētāja
Mācītāja GUNTA KALMES lūgšana Continue reading “2014.gada 14.jūnijā, Konference „1941.GADA 14.JŪNIJA PIEMIŅAI””
Tuvojas 25.marts, kad pirms 67 gadiem deportācijas rezultātā cieta 42 125 Latvijas iedzīvotāji.
Ceļojošā izstāde “Sibīrijas bērni” kopš 2014.gada apceļojusi vairāk kā 100 Latvijas skolas. Izstāde skolēnus uzrunā tieši un emocionāli, mudina interesēties par savas dzimtas un Latvijas vēsturi. Izstādi veido 23 roll-upi ar fotogrāfijām un atmiņu fragmentiem.
Pieminot 1949.gada 25.marta deportāciju, izstāde būs apskatāma Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā, Āgenskalna Valsts ģimnāzijā un Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā. Izstāde krievu valodā būs apskatāma Rīgas 54.vidusskolā.
***
Izstāde Rīgas Rātsnamā 2014. gada augustā
1941. gada 14. jūnija deportācijas rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm, kur daudziem tika piespriests augstākais soda mērs, bet pārējie gāja bojā no bada un slimībām ieslodzījumu nometnēs. No 1941. gada 14. jūnijā aizvestajiem bērniem liela daļa aizgāja bojā. Krasnojarskas, Tomskas, Jeņisejskas un citos apgabalos palikušie bērni šobrīd ir sirmgalvji un invalīdi. Esam mērojuši tūkstošiem kilometrus, lai viņus intervētu. Viņiem nolaupīta ne tikai Dzimtene un tuvinieki, pārkrievošanas politika viņiem atņēmusi arī dzimto valodu, daudzi no viņiem vairs nespēj latviski sazināties. Dažs no viņiem ir dzīvojis ar cerību, ka vecumdienās nokļūs vismaz kādā Latvijas nabagmājā, šis sapnis kļuvis tikai par sapni, jo viņus no Dzimtenes šķir robeža, kas vairs nav tik vienkārši pārejama. Esam atraduši un intervējuši visus, kuri vēlējās savus atmiņu stāstus atstāt nākamajām paaudzēm – Latvijā, Sibīrijā, Izraēlā, Amerikā, Vācijā, kuri izdzīvojuši līdz mūsdienām un varēja liecināt. Uzņēmuši dokumentālās filmas, vairāk kā 700 intervijas apkopojuši grāmatās. Izstādē – vien maza daļiņa no atmiņām. Ģimenes tika izšķirtas un izpostītas. Pēc 14. jūnija nakts – daudzi savus tuviniekus vairs nekad neredzēja. Atmiņas par tiem glabā vien fotogrāfijas.
IZSTĀDES SPONSORI
Valdis Liepiņš
Ilze un Pēteris Tērmaņi
Rasma Kārkliņa
Velga un Ģirts Zēgneri
Vispasaules Latviešu Jaunatnes Fonds
Guntis Bērziņš
Andris Bērziņš un Dace Seisuma
Pauls Aleksandrs Raudseps
Anonīms
Sorry, this entry is only available in Latviski.
Izstāde Rīgas Rātsnamā 2014. gada augustā
1941. gada 14. jūnija deportācijas rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm, kur daudziem tika piespriests augstākais soda mērs, bet pārējie gāja bojā no bada un slimībām ieslodzījumu nometnēs. No 1941. gada 14. jūnijā aizvestajiem bērniem liela daļa aizgāja bojā. Krasnojarskas, Tomskas, Jeņisejskas un citos apgabalos palikušie bērni šobrīd ir sirmgalvji un invalīdi. Esam mērojuši tūkstošiem kilometrus, lai viņus intervētu. Viņiem nolaupīta ne tikai Dzimtene un tuvinieki, pārkrievošanas politika viņiem atņēmusi arī dzimto valodu, daudzi no viņiem vairs nespēj latviski sazināties. Dažs no viņiem ir dzīvojis ar cerību, ka vecumdienās nokļūs vismaz kādā Latvijas nabagmājā, šis sapnis kļuvis tikai par sapni, jo viņus no Dzimtenes šķir robeža, kas vairs nav tik vienkārši pārejama. Esam atraduši un intervējuši visus, kuri vēlējās savus atmiņu stāstus atstāt nākamajām paaudzēm – Latvijā, Sibīrijā, Izraēlā, Amerikā, Vācijā, kuri izdzīvojuši līdz mūsdienām un varēja liecināt. Uzņēmuši dokumentālās filmas, vairāk kā 700 intervijas apkopojuši grāmatās. Izstādē – vien maza daļiņa no atmiņām. Ģimenes tika izšķirtas un izpostītas. Pēc 14. jūnija nakts – daudzi savus tuviniekus vairs nekad neredzēja. Atmiņas par tiem glabā vien fotogrāfijas.
IZSTĀDES SPONSORI
Valdis Liepiņš
Ilze un Pēteris Tērmaņi
Rasma Kārkliņa
Velga un Ģirts Zēgneri
Vispasaules Latviešu Jaunatnes Fonds
Guntis Bērziņš
Andris Bērziņš un Dace Seisuma
Pauls Aleksandrs Raudseps
Anonīms
2012 trip to Russia from 15 to 29 June.
Route: Riga – Moscow – Blagoveschensk – Bilohirsk – Taišeta – Kansk – Tasejev – Imbezh – Suhanoy – Krasnoyarsk – Moscow – Riga.
We placed the memorial plates “Eternal memory to Latvian children and mothers, victims of deportation 1941-1949 – Blagoveshchensk and Krasnoyarsk”.
1949: The Route from Ķekava to the Omsk District
The 1949 deportations were one of the most tragic aspects of contemporary Latvian history. 43,000 people were deported to Siberia for life, with 10,000 infants and children, elderly people, and even people raised from their deathbed among them. 4,941 persons perished. Every fourth deportee was a child. Every sixth deportee was 60 or older.
Sorry, this entry is only available in Latviski and Русский.
2012. gada 22. novembrī izdevām grāmatas “Sibīrijas bērni” 2.sējumu angļu valodā. Par grāmatu un dokumentālo filmu iegādi, lūdzu, zvaniet uz tālruni (+371)28643979 vai rakstiet uz sibirijasberni@gmail.com
Since November 22, 2012 the book “The Children of Siberia” Part I and Part II is available in English. The book and documentary films you can purchase, please call (+371)28643979 or write to sibirijasberni@gmail.com
