Katru gadu Fonds “Sibīrijas bērni” kopā ar Represēto apvienību rīko eglīti 1941. un 1949. gada represētajiem. Arī šogad 21. decembrī 14:00 Māmuļā notika Ziemassvētku eglīte, uz kuru bija sanākuši ap 250 dalībnieku. Dziedāja koris “Knīpas un knauķi”, spēlēja akordeonu Jānis Ļūmanis, pēc tam 18:00 uz mazāku eglīti pulcējās tie, kas brauc katru gadu uz Sibīriju.Ģitāru spēlēja Dzintras mazmeita Madara Geka. Paldies visiem dalībniekiem un mūziķiem.
Author: admin
Kā pasūtīt mūsu filmas un grāmatas
Ziemassvētku eglīte 21. decembrī 14.00 Māmuļā
Aicinām visus represētos uz Ziemassvētku eglīti Māmuļā, Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē. 21.decembrī plkst.14.00 Merķeļa ielā 13, Rīgā. Priecīgus Ziemassvētkus, veselību, izturību fonda “Sibīrijas bērni” vārdā novēl Dzintra Geka.
2018. gada aktivitātes
Pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas katru gadu Latvijas Televīzijā tiek izrādītas filmas no sērijas Tālā zeme Sibīrija. Šogad 15. martā un 22. martā tika izrādītas dokumentālās filmas Tālā zeme Sibīrija 2 filmas par Krasnojarskas un Omskas apgabaliem un Evenkiju. Katru gadu rīkojam piemiņas konferenci, šogad 14. jūnijā tika sarīkota piemiņas konference Prezidenta pilī un koncerti Vecās Svētās Ģertrūdes un Doma Baznīcā, jau 4 gadus rīkojam skolēnu zīmējumu un sacerējumu konkursus, šogad bijām ekspedīcijā uz Tālajiem Austrumiem. Top filmas par Blagoveščensku un Zeju-Sivakiem un tiek gatavota grāmata “Sibīrijas skola” , nākamgad plānojam doties ekspedīcija uz Noriļsku uz Šmita kalnu. Attēli Noriļskā pie Lamas ezera.
Aicinam ziedot fonda aktivitātēm.
Nodibinājums “Fonds Sibīrijas bērni”
Reģ. Nr. 40008057169
a/s SEB banka
kods: UNLALV2X
Konts EUR: LV47UNLA0002058469357
Konts USD: LV68UNLA0002058469658
Top grāmata “Sibīrijas skola”
Top grāmata “Sibīrijas skola”. Grāmatā būs apkopoti fragmenti no 1941-1949 gada izsūtīto bērnu atmiņām par to, ka nebija iespējams iegūt izglītību Sibīrijā, bija bads un neciešami dzīves apstākļi. Grāmatu plānots izdot 2019. gada martā. Piedāvājam attēlus un fragmentu no topošās grāmatas.
Silva Haitina (Rubašova)
Dzimusi 1932.gadā
Esmu dzimusi Rīgā. Ģimenē bijām tēvs, mamma, vecākā māsa un es. Dzīvojām Skolas ielā 20, dzīvoklis 7. To es atceros.
Atceros, mums deva pusotru stundu, lai savāktos. Tēvs neko neņēma, skraidīja pa istabu izmisumā un visu laiku centās pierādīt, ka mūs izsūta netaisnīgi.
No ceļa atceros badu, atceros slāpes. Neviens neko nenesa, neviens neko nedeva. Atceros, vagonā uz grīdas sēdēja latviešu sieviete ar mazu zīdainīti. Viņa sēdēja jau trīs dienas, šūpojās un kaut ko pie sevis dungoja. Vīstoklītī viņai bija bērniņš. Vagonā bija daudz bērnu, un mēs viņai lūdzām, lai atļauj paspēlēties ar mazo bērniņu. Pēc tam izrādījās, ka viņas bērniņš jau sen ir miris… Viņai nebija piena. Pēc tam kāds to pateica zaldātiem. Mums bija žēl, ka bērniņu izmeta… Continue reading “Top grāmata “Sibīrijas skola””
Intervija par filmām K. Fridrihsons, Blumbergs un Katra diena simtgadē.
13. novembrī bijām LTV7 studijā, stāstījām par jaunajiem projektiem- par filmām K. Fridrihsons, Blumbergs un Katra diena simtgadē. Intervija krievu valodā.
Ilmārs Knaģis “Ne mēs tos laikus izdomājām“ pieejama pdf formātā
Ilmārs Knaģis “Ne mēs tos laikus izdomājām“
Ilmārs Knaģis ir leģendārs vīrs, kuram nu jau aprit 92. gadi. Interesanta un vērtīga ir grāmatas pirmā daļa par 20. gs. 30. gadiem Latvijas mazpilsētā Jēkabpilī, par mazā zēna piedzīvojumiem pirmās brīvvalsts laikā. Grāmatas otrā daļa vēsta par Sibīrijas periodu. Trešā nodaļa atgriežas mūsdienās, kad Latvija atkal ir brīva. Ilmārs apraksta savas un likteņbiedru sajūtas, ko papildina ar informāciju par politisko, ekonomisko un kultūras situāciju valstī.
Grāmata būs vērtīgs ieguvums visām paaudzēm. Visi, kas pasūtīs papīra grāmatu, saņems grāmatu arī PDF formātā.
![]() |
![]() |
![]() |
Continue reading “Ilmārs Knaģis “Ne mēs tos laikus izdomājām“ pieejama pdf formātā”
Top filma par Zeju un Sivakiem
Kā mūs uzņēma Zejā un Sivakos- par to uzzināsiet otrajā filmā, kas tiks izrādīta Latvijas Televīzijā 2019. gada martā. Zejā apmeklējām Alda Krūmiņa vecātēva un vecāsmātes atdusas vietas aizaugušās kapsētās. Jānis Vanags brauca meklēt vecātēva kapu 59 kilometrā no Sivakiem. Zejā dzimusi un kaimiņos Aldim dzīvojusi arī Silvija Skaldņeva, mūsu brauciena dalībniece. Visa viņas ģimene no izsūtījuma atgriezās.
Top filma par Blagoveščensku
Vai Ārija Blagoveščanenskā atradīs savas bērnības māju? To uzzināsiet filmā kas top un tiks izrādīta 2019. gada martā Latvijas Televīzijā. Šī gada ekspedīcijā uz Tālajiem austrumiem piedalījās dzimušie Amūras apgabalā un izsūtītie 1949.gadā. Blagoveščenskā meklējām māju Oktobra ielā 5, kur dzīvoja Ārija Kārkliņa un kaimiņos Zinta Gmizo, abas dzimušas izsūtījumā. Kaimiņu mājas saimniece sākumā negribēja sarunāties, aizbildinājās,ka slikti izskatās, beigās tomēr ielaida pa vārtiem. Tikšanās izvērtās diskusijās par politiku, bērnību, Latviju un latviešiem. Latviešus joprojām piemin ar labu vārdu- mācēja kopt zemi un izaudzēt visu dzīvei nepieciešamo.
Tikšanās ar Represēto apvienību
Piedalījāmies Represēto apvienības koordinācijas padomes sēdē kur stāstījām par braucienu uz Blagoveščensku, Zeju, Sivakiem, Vladivostoku, Kamčatku un rādījām uzņemtos videomateriālus par braucienu uz Tālajiem Austrumiem. Continue reading “Tikšanās ar Represēto apvienību”
Куда исчезли отцы?
Фильм на латышском с русскими субтитрами. Короткая версия 12 минут. Лагерь Вятлаг. В свидетельствах о смерти говорится что отцы умирали от воспаления легких, туберкулеза, инсультяъа, дистрофии. Истинными причинами смерти были бесчеловечные условия- голод, холод. В Вятлаге 2375 человек покоятся на 22 лагерных териториях.








