Category: Filmas

Dokumentāla videofilma „Reiz bija Sibīrija” 2005.gads 52min.

Sausa un skopa ir vēsturiskā informācija to, kā vienā naktī apcietināja vairāk kā piecpadsmit tūkstošus Latvijas iedzīvotājus un aizveda uz Sibīriju, vīrus-ģimeņu galvas uz lēģeriem, kuros viņi mira bada nāvē vai tika nošauti. Mātes cīnījās par bērnu dzīvībām, daži paslēpās…
Kāda krievu dziesma vēsta, ka tas bija svētais karš, bet melīgas propagandas rezultātā izsūtītie tika dēvēti par fašistiem, attiecīgi
pret viņiem izturoties. Jeņisejas upes lejastecē ir vieta, kuru dēvē par Nāves salu-Agapitova, 60 latviešu mātes ar bērniem nokļuva
tur,trīs izglābās. Šo cilvēku likteņi ir salauzti, daudziem no viņiem nav bērnu. Atmiņas par zaudētajiem brāļiem un māsām,tēviem un
mātēm palikušas…

 

Dokumentāla filma “Sveiciens no Sibīrijas”

Krasnojarskas, Tomskas, Jeņisejskas un citos apgabalos bez savstarpējām saziņas iespējām, atstatus cits no cita vēl sastopami no
Latvijas vardarbīgi izvestie, 1941. un 1949.gadā uz Sibīriju deportētie bērni, šodien jau sirmgalvji un invalīdi. Viņiem ir nolaupīta ne tikai dzimtene un tuvinieki, pārkrievošanās politika viņiem ir atņēmusi arī dzimto valodu, un daudzi no viņiem vairs nespēj latviski sazināties. Viņi nav atgriezušies. Mēs nezinām, vai viņi ir zuduši Latvijas tautai un Latvijas zemei uz visiem laikiem. Visu izšķirs „lielā politika”, kas šodien nav prognozējama. Continue reading “Sveiciens no Sibīrijas, 2004”

Dokumentālā filma “Sibīrijas dienasgrāmata”

1941.gada 14.jūnija deportācijas rezultātā cieta 15 425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā ap četriem tūkstošiem bērnu vecumā līdz 16 gadiem.

1946. un 1947.gadā, pateicoties Latvijas Izglītības ministrijas darbinieku uzņēmībai un pūlēm, vairāk nekā tūkstotis 1941. gada 14. jūnijā aizvestie bērni, bāreņi un pusbāreņi vecumā līdz 16 gadiem, tika atvesti atpakaļ uz Latviju, atdoti audzināšanā radinieku ģimenēs. Diemžēl, ar to viņu moku ceļš nebeidzās.

Gandrīz visus 1949.gada 25.martā pa etapu atkal nosūtīja uz agrākajām nometinājuma vietām, no kurām Dzimtenē viņi varēja atgriezties tikai piecdesmito gadu beigās. Daudzi bija nodibinājuši Krievijā ģimenes, zaudējuši saites ar radiniekiem Latvijā. Tie, kuri atgriezās, dzimtenē tika uzņemti kā nevēlami cilvēki. Sibīrijas bērni otrreizējo deportāciju piedzīvoja kā netaisnību un absurdu. Continue reading “Sibīrijas dienasgrāmata, 2003”

Dokumentāla filma “Sibīrijas bērni”

1941.gada 14.jūnija deportāciju rezultātā cieta vairāk kā 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā ap četriem tūkstošiem bērnu vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.

Sievietes un bērnus specnometinājuma apstākļos izvietoja galvenokārt Krasnojarskas novada un Tomskas apgabala sādžās. Viņiem īpaši smags bija izsūtījuma pirmais posms – 2.pasaules kara gadi, kad smagā darba un slimību dēļ daudzi nomira.

1946. un 1947.gadā, pateicoties Latvijas Izglītības ministrijas Bērnu nama daļas darbinieku uzņēmībai un pūlēm, vairķa nekā tūkstoties 1941.gada 14.jūnijā aizvestie bērni – galvenokārt bāreņi un pusbāreņi vecumā līdz 16 gadiem tika pārvesti uz Latviju, atdoti audzināšanā viņu radinieku ģimenēs vai ievietoti bērnu namos. Taču, diemžēl, ar to viņu moku ceļi nebeidzās. Daudzus no viņiem varas irgāni vēlāk pa etapu atkal nosūtīja uz agrākajām nometinājuma vietām, no kurām Dzimtenē varēja atgriezties tikai piecdesmito
gadu vidū. Arī tagad Sibīrijā dzīvo 1941.gadā izsūtīto pēcteči.

režisore un autore DZINTRA GEKA

operatori AIVARS LUBĀNIETIS, IGORS TŪNS, INGARS LEITIS

montāžas un skaņas režisors ARMANDS ZVIRBULIS

ARTŪRA MASKATA un PĒTERA VASKA mūzika

© Studija SB
© Dzintra Geka
2001