okt 132020
 

Bijām ciemos pie Ilmāra Knaga- Sibīrijas bērna, izsūtīts divas reizes. Pašlaik dzīvo pansionātā. Sūta Jums visiem sveicienus.

Continue reading »

sep 112020
 
Fonds “Sibīrijas bērni” un muzejs “Ebreji Latvijā” ar “Uniting History” fonda atbalstu
aicina Jūs uz Dzintras Gekas grāmatas “ŠALOM, SIBĪRIJA !” prezentāciju, kas notiks
15. septembrī, plkst. 18:00, Rīgas Ebreju kopienā, Skolas ielā 6.
1941. gada 14. jūnija deportēto Latvijas iedzīvotāju starpā bija arī 1789 ebreji. Viņu starpā bija arī daudz bērnu un pusaudžu, jaunākajam no viņiem bija 2 mēneši. Daudzās ģimenēs bērni piedzima arī Sibīrijā, mūžīgajā – kā toreiz likās – nometinājumā. Dz. Gekas grāmatā ir apkopoti vairāki desmiti interviju, kas tika vākti daudzu gadu garumā, galvenokārt Izraēlā. Pasākumā dzirdēsim arī fragmentus no šiem stāstiem.
Ieeja pasākumā brīva.
Pasākuma laikā tiks fotogrāfēts un filmēts.
Pasākuma laikā tiks ievēroti visi COVID-19 profilakses mēri.

Fragmenti no grāmatas

Leo Berlins,10 gadi

Apmēram reizi desmit dienās bija jāiet uz komandantūru atzīmēties, ka neesi aizmucis. Un neviens precīzi nezināja, kurā dienā izsauks. Bija tāds cilvēks – „desmitnieks”, kurš gandrīz katru dienu gāja uz komandantūru, kur viņam noteica, kurā dienā katrs jāved atzīmēties. Ikreiz, kad kopā ar Gunāru Braunu (īrējām privātu dzīvokli, jo kopmītnē visiem vietu nepietika) ieradāmies komandantūrā, bijām izbrīnīti, cik daudziem no mūsu institūta jāiet atzīmēties. Izrādās, trešā daļa studentu bija izsūtītie – gan ebreji, gan latvieši, gan igauņi, ukraiņi, Volgas vācieši. Uz komandantūru gājām līdz gadam, jo rudenī mēs saņēmām pases. Manā pasē bija kaut kas līdzīgs tekstam, ka pase izdota, pamatojoties uz VDK izziņu – kā cilvēkam, kurš izlaists no cietuma. Ļoti gribējās uz Rīgu, lai gan te nebija palicis daudz radu. Jo neviens no mammas daudzajiem brāļiem un māsām nebija vairs dzīvo vidū. Visi gāja bojā Rīgas Geto. Izdzīvoja tikai māsīca, kas bija paslēpusies un pēc tam evakuējusies. Viņa arī mani uzaicināja ciemos. 1955. gadā, īsi pirms došanās uz Rīgu, autobusā man no kabatas izzaga pasi. Pasi nozaga, bet divus rubļus atstāja. Milicijā teica, ka drīkstu braukt, ja esot vēl kāds dokuments. Man bija komjaunieša biedra karte, studenta karte, arodbiedrību karte. Protams, ka riskēju, jo ceļā bija iespējamas dokumentu pārbaudes. Taču man laimējās, un es labi pavadīju vasaru Rīgā. Kad atgriezos Krasnojarskā, saņēmu pasi. Mani sāka apskaust, jo jaunajā pasē vairs nebija cita ieraksta, tikai tas, ka pase izsniegta nozaudētās vietā. Kad atbraucu 1956. gadā, iepazinos ar savu nākamo sievu. Pēc institūta es centos saņemt diplomu bez norīkojuma vietas. Beidzu ar ļoti labām sekmēm, mācoties pat saņēmu paaugstinātu stipendiju. Pateicoties tam, man izdevās izrauties no Sibīrijas un atgriezties Rīgā. Mamma un māsa vēl palika Ziemeļos – cīnījās vēl pāris gadus, lai tiktu atlaistas. gadā, atgriežoties Latvijā, man bija grūti dabūt pierakstu Rīgā. Pēc Hruščova vizītes Latvijā tika noņemts Berklavs, un tad sākās okupantu plūdi. Ar Berklavu esmu labi pazīstams. Lai dabūtu pierakstu un iekārtotos darbā, man vajadzēja iet uz arhīvu, meklēt izziņu, ka esmu te dzīvojis līdz gadam. Sākumā dabūju ne īpaši labu darbu – armijas daļā par mehāniķi (bija jāstrādā kopā ar zaldātiem, ģenerāļiem), bet piešķīra dzīvokli. Ērtību tajā nebija nekādu, tualete ārā, bez siltā ūdens… Toties savs. Pēc gada sāku strādāt Rīgas Elektromehāniskajā rūpnīcā. Tur pārsvarā bija krievu valodā runājoši cilvēki, tāpēc gandrīz esmu aizmirsis latviešu valodu. Tikai tagad, kad esmu kļuvis par mājas pārvaldnieku (pārvaldu māju, kas daļēji piederēja manam tēvam, un tās dēļ mēs bijām izsūtīti) un man jārunājas ar latviešiem, atsāku runāt latviski. Protams, ne tik labi, lai sīkumos spētu izstāstīt savu dzīves stāstu. 

Continue reading »

 Posted by at 12:27
aug 182020
 

Fonds “Sibīrijas bērni” ir sagatavojis ceļojošo izstādi “1949. gada 25. martā uz Sibīriju aizvesto bērnu atmiņas”. Izstāde tiks izstādīta Latvijas skolās un bibliotekās,izstādes atklāšana notiks okupācijas muzejā. Izstādes materiālus var apskatīt šeit >>> Ceļojošā izstāde 1949-2020  

 Posted by at 6:07
jūl 212020
 
2020.gada 14.jūnijā Valsts prezidenta pilī pulcējās 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju aizvestie bērni,tagad jau sirmgalvji un viņu pavadoņi un zīmējumu un sacerējumu konkursa uzvarētāji.
Covid krīzes dēļ dalībnieku skaits bija ierobežots. Klātesošos uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits,Guntis Ulmani,(Valsts prezidents 1993.-1999.), Rafaels Rozentāls, kurš dāvināja Egilam Levitam grāmatu “Šalom,Sibīrija”- par 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju aizvestajiem ebreju bērniem. No visas Latvijas bija sabraukuši zīmējumu un sacerējumu konkursa laureāti, kuri saņēma naudas balvas, prezidenta kancelejas dāvanas, grāmatu “Sibīrijas bērni”, kā arī žūrijas balvas. Zīmējumu konkursa žūriju vadīja tēlniece Regīna Deičmane, sacerējumu konkursa žūriju vadīja pedagoģe Liveta Sprūde. Pēc konferences visi devās pie pieminekļa “Bārenīte” nolikt ziedus un tālāk uz Brīvības pieminekli klausīties prezidenta uzrunu.

Continue reading »

 Posted by at 8:17
jūl 212020
 

Koncerts “Aizvestajiem”, izrādīts ReTV 2020. gada 13. jūnijā 22 un 14. jūnijā 12:30,
veltīts  1941.gadā uz Sibīriju aizvestajiem bērniem,
Vecajā sv.Ģertrūdes baznīcā.
Koncerta garums 44 minūtes.
Latvijas Radio koris.
Diriģents S. Kļava
Solisti I.Reine,
Ērģeles A.Reinis

Koncerta programma Continue reading »

 Posted by at 8:07
jūl 192020
 

Sibīrijas bērni. Mēs atceramies“, 58 minūtes.
2001.gadā bija 60 gadskārta kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas. Latvijas televīzijā notika konference-tiešraide.
Kopš tā laika katru gadu notikušas konferences,ekspedīcijas uz Sibīriju, izveidotas filmas.
 Pārskatot sibīrijas bērni arhīvu, likās interesanti izveidot informatīvu un emocionālu atceres filmu,kurā būs Sibīrijas bērnu,
vēsturnieku uzstāšanās un fragmenti no filmām,braucieniem.
  
Režisore: Arta Ģiga 
Montāžas režisors: Armands Zvirbulis
Producente: Dzintra Geka-Vaska

Continue reading »

 Posted by at 5:10
jūn 232020
 

Izraēlā, 14. jūnijā Latvijas vēstniecībā notika pasākums par godu Dzintras Gekas grāmatas “Šalom, Sibīrija!” iznākšanai. Grāmata stāsta par Latvijas ebreju deportācijām uz Sibīriju. Vēstniecībā pulcējās traģisko notikumu dalībnieki.

Eleanora HRISMAN raksts no vietnes http://www.isrageo.com/2020/06/22/shalonsibir/

Sanāksmi Telavivā, kas notika gandrīz 80 gadus pēc 1941. gada traģiskajiem notikumiem, uzsāka Latvijas vēstniece Izraēlā ar stāstu par viņas tēvu, kurš savu pilngadību sastapa kravas automašīnā, aizvedot viņu uz Sibīrijas trimdu:

– 1941. gada 25. martā mans tēvs tika ievietots vilcienā, kas devās uz Sibīriju, un 26. martā viņam palika 18 gadu. Tik drūma bija viņa pilngadības sagaidīšana. Tajā gadā tika izraidīti ne tikai latvieši, tas skāra visu tautību valsts iedzīvotājus, un viena no lielākajām izraidāmajām grupām bija ebreji – 1500 ģimenes. NKVD bija vajadzīgs viens mēnesis, lai ieviestu “partijas lēmumus”, un jūs esat dzīvi šo traģisko notikumu liecinieki. Grāmatā “Shalom, Sibīrija!”, Kuras izdošana bija iespējama, pateicoties Dzintras Gekas un Sibīrijas bērnu centieniem, ir 1941. un 1949. gadā no Latvijas uz Sibīriju deportēto ebreju atmiņas un tas ir vēl viens dokumentāls apliecinājums traģiskajiem notikumiem Latvijas vēsturē 20.- gadsimtā.

Латвия-Израиль – истории сибирской ссылки

 Posted by at 4:46
jūn 122020
 

 

Intervija. Dzintra Geka un Rafails Rozentāls Rīta Panorāmā.

Fonda “Sibīrijas bērni” organizētie pasākumi 14. jūnija represēto piemiņai.

11:00 Prezidenta pils. Zīmējumu un Sacerējumu konkursu laureātu apbalvošana. Tikšanās ar represētajiem.

12:30 Ziedu nolikšana pie “Bārenītes ” pieminekļa

13:30 Okupācijas muzejā grāmatas “Šalom. Sibīrija!” atvēršana

14:15 LTV1 pirmizrāde. “Sibīrijas bērni. Mēs atceramies” 

 Posted by at 9:46
jūn 042020
 

Paldies visiem skolēniem, kuri piedalījās šīgada sacerējumu konkursā, visiem skolotājiem un vecākiem, kuri mudināja to darīt.  Uzzinātā informācija par izsūtījumu un trimdu, savas ģimenes vai paziņu atmiņu uzklausīšana atkal bijis nozīmīgs ieguldījums, lai labāk izprastu mūsu tautai tik svarīgās vēstures lappuses. Žūrija  godalgotās vietas piešķīra tiem autoriem, kuru sacerējumos ir pašu redzējums, pašu izdarīti secinājumi, vienlaikus meklējot veidu, kā oriģināli pasniegt savu viedokli. Ļoti svarīgi, lai rakstītājs būtu censties izjust iepriekšējo paaudžu pārdzīvojumus un  lai lasītājs justu, ka rakstot  sirds pukstējusi līdzi.

Sirsnībā
Liveta

Piedāvājam iepazīties ar 2020. gada Sacerējumu konkursa uzvārētāju darbiem.
 Posted by at 6:09
%d bloggers like this: