Tie ir 15 424 nerealizēti dzīves aicinājumi, tūkstošiem izpostītu ģimeņu un sagandētu dzīvju, simtiem neuzceltu namu, tūkstošiem hektāru neapartu lauku, simtiem neuzrakstītu grāmatu un dzejoļu, neuzgleznotu gleznu, nesacerētu mūzikas skaņdarbu, miljoniem nepasacītu labu vārdu, miljardiem neizdomātu domu un neizsapņotu sapņu. Tie ir tūkstošiem pasaulē nelaistu un neapmīļotu bērnu… tie ir miljoni glāsti, kurus zaudējuši tie, kuri palika bāreņos un atraitnēs.
Mācītājs Guntis Kalme
Filma veido emocionāli, tēlaini un vēsturiski izzinošu 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju aizvesto bērnu atmiņu stāstu. Cilvēku ciešanas pretstatā skaistajām Sibīrijas dabas ainavām.
2009. gada 14. jūnijā filmēšanas grupa, Sibīrijas bērni, kuri izdzīvojuši un atgriezušies, un viņu bērni devās svētceļojumā uz Sibīriju, lai uzstādītu piemiņas plāksnes 1941.-1949. gadā deportētajām mātēm un bērniem.
„Jāatzīstas, ka vēl līdz šai dienai neesmu atguvis dvēseles mieru par tur redzēto un pārdzīvoto veicot 120 kilometru garo svētceļojumu no manas māmiņas Alvīnes Tomas apcietināšanas vietas Lielās Ketas sādžai līdz Jeņiseijskas „varenās” čekas ēku pratināšanas telpu, nošaušanas pagraba, cietuma kapsētas un vēl joprojām eksistējošā ar dzeloņdrāšu žogu apvīto nāves cietuma korpusu apskates un visbeidzot piemiņas plāksnes novietošanu muzejā” – tā brauciena dalībnieks, Gunārs Toms,kurš palika bārenis ,tēvs gaja boja Vjatlagā.
Filmā redzēsim izsūtījuma vietas Krasnojarsku, Jeņiseijsku, Igarku, Abanu, Kansku, Dolgij most, Imbežu, Suhanoju.
Filmā, izmantotas Sibīrijas bērnu atmiņas, fotomateriāli un dokumentālie kadri par Sibīriju toreiz un tagad.
2010.gada vasarā filmēšanas grupa dosies uz tālajiem Ziemeļiem un Tomskas apgabalu, par ko stāstīsim filmas „Piemini Sibīriju” otrajā daļā.
Režisore un producente Dzintra Geka
Mūzika Pēteris Vasks
Operators Aivars Lubānietis
Montāžas režisors Armands Zvirbulis
Mūzika Pēteris Vasks
Režisora asistente Baiba Ārenta
Video inženieris Jānis Kazulis
Skaņas apstrāde Normunds Deinats