Aug 192019
 

13. augusts, pēdējais rīts Noriļskā. Ceļabiedru uzņemtajās fotografijās var redzēt Ļeņina pieminekli Dudinkā, Jeņisejas krastā un ziedus Jeņisejā, kurus Rauls Vēliņš sūta savai vecmāmiņai, par viņas likteni ģimene neko neuzzināja, tikai to, ka viņa mirusi šeit. Dudinkas muzejā redzams Ainārs Bambals, kurš atrada fotogrāfiju no 1990. gada ekspedīcijas, kad 150 Baltijas valstu delegāti izveidoja piemiņas vietu Šmita kalnā. Fotografijā redzams Sigvards Kļava ņencu jurtā jeb čumā. Dabas skaistums un cilvēku radītais ik uz soļa. Šodien mēs dosimies tikties ar represētajiem Noriļskā.

Esam Noriļskā. Ar mums kopā ir vāciešu pēcteči. Pirmās Noriļlaga nometnes vieta pie Lāču strauta. Šeit, pie Lāču strauta bija Noriļlaga pirmā nometne, 564 Latvijas armijas virsnieki šeit bija ieslodzīti. No 564 Latvijas armijas virsniekiem atgriezās 92. Viss, kas palicis, ir šī postaža. Vietām aug zāle, tur esot palikušas ieslodzīto mirstīgās atliekas.


Jeņisejas krastā dziedam “Dievs svētī Latviju!”

 Posted by at 1:31 pm
Aug 182019
 

12. augustā Sibīrijas bērni devās uz Dudinku, tā atrodas 100 km no Noriļskas Jeņisejas krastā, šeit aizaugušās vai izpostītās kapsētās palikuši simtiem latvieši. Mūsu ekspedīcijas dalībnieks Rauls Vēliņš atveda Latvijas zemi un izkaisīja Jeņisejā, jo viņa vecmāmiņas kapavieta nav atrodama. Dudinkas muzeja ekspozīcijā atradām Sibīrijas bērnu 2010. gadā atvesto piemiņas plāksni. Muzejā ņencu tautības pārstāvis Ivans rādīja vietējo amata meistaru izstrādājumus. Par Ivanu sauc tāpēc, ka viņiem neatļāva likt savas tautas vārdus. Jeņisejas krastā mācitajs Kārlis Žols noturēja aizlūgumu un mēs dziedājām “Dievs svētī Latviju”.

 Posted by at 1:22 pm
Aug 172019
 

Sibīrijas bērnu grupa atlidoja uz Noriļsku, esam Šmita kalnā, Latvijas armijas virsnieku atdusas vietā. Śmita kalna pakājē bija pilsētas kapsēta, tai uzbēra granti. Lietus laikā izskalo cilvēku kaulus. Tik daudz zvērību šeit sastrādāts. Noturam aizlūgumus, vakarā braucam uz Lamas ezeru. Pilsētas muzejā pret mums izturējās kā pret klaiņojošiem suņiem…

Sibīrijas bērnu ekspedīcija 9. augustā ieradās pie Lamas ezera, kur 1941. gada pavasarī tika aizvesti Baltijas valstu artilērijas virsnieki, kopā 42 cilvēki. 1990. gadā delegācija no Baltijas valstīm šeit ierīkoja piemiņas vietu. Viss bija aizaudzis, nekopts. Mēs tīrījām kapu krustiņus, cirtām krūmus. Visu atjaunojām. Noturējām aizlūgumus. Divas naktis bijām Oļega Krasevska atpūtas mājā. Viņa tēvs Reinholds Kraševskis bija sarkanā strēlnieka mazdēls. Vectēvs Jānis Kraševskis izdarīja pašnāvību. Tēvs dzīvojis sarkano strēlnieku bērnu namā. Tad sapratis, ka jābēg uz vietu, no kurienes tālāk vairs nesūtīs. Tā ir Noriļska, kur atdusas daudzi tūkstoši komunistu terora upuri. Rīt dodamies uz Dudinku.

 Posted by at 1:14 pm
Aug 162019
 

8. augustā esam arī Kargasokā un Novojugina, tas ir no Tomskas ap 500 kilometriem. Mūs ļoti labi uzņem Valentīna Zarubina. Kargasokas bibliotēkā tikāmies ar vietējiem iedzīvotājiiem. Sibīrijas bērniem līdzi brauc diriģents Sigvards Kļava un komponists Pēteris Vasks, vietējais sieviešu ansamblis dziedāja savas dziesmas. Skanēja labi. Otra mūsu ekspedīcijas grupa bija Molčanovā, Kolpaševā, Novokorotkino, viņus pavadīja Tomskas televīzija. Šeit izsūtījumā bijusi mūsu brauciena dalībniece Pārsla Bišofa. Kargasokā viņas mātes celto mājiņu izlikuši pārdošanai. Cena 750 tūkstoši rubļu. Dārgi, bet Vasjuganas purva naftas un gāzes ieguvējiem labas algas.pasaules lielākā purva- Vasjuganas malā atrodas Novojugina, tur novietots piemineklis izsutītajiem latviešiem, tajā iegravēti 240 vārdi tiem, kuri šeit palika mūžigajā sasalumā. Macitajs Karlis Zols saka aizlūgumu.

 Posted by at 11:22 am
Aug 152019
 

7. augustā esam Tungusā, tālāk uz Tomsku, skaista koka arhitektūra un pie Tomas upes piemineklis Čehovam, kurš gan nebija glaimojoši izteicies par Tomsku. 8. augustā dodamies uz Petuhovku, kur dzimusi Anita Renckulberga. Pavisam tuvu pie Tomskas, tikai 33 kilometri. Anita savu mājas vietu neatrod, meklējam ciedrus, tie ir vareni. Skaista daba. Šeit brauc atpūtnieki, tāpēc izskatās labi, drausmīgi sāk kost odi.

 Posted by at 11:35 am
Aug 152019
 

2019. gada 6. augustā Timirjazevā apciemojam Sarmīti Bajevu, viņa izsūtīta 1941. gadā, uz mūžu palika Sibīrijā. Viņas dēls Andrejs ļoti grib atbraukt uz Latviju. Timirjazevā dzimusi Irina Krauksta, viņa pirmo reizi pēc 60 gadiem atgriezās savā dzimtenē. Tālāk braucam uz Staruju Šegarku, šeit dzīvoja Vladimira Vanhanena 1941. gadā izsutītā mamma. Latviešus atceras, saka tikai labus vārdus.

 Posted by at 11:22 am
Aug 052019
 
Sibīrijas bērni šodien, 2019. gada 5. augustā Novosibirskā pie stacijas noturēja aizlūgumu Vladimira Vanhanena vecmāmiņas piemiņai, kuru 1949. gadā izsūtīja paralizētu un viņa Novosibirskas stacijā nomira. Vladimirs atveda vilnas zeķītes un atstāja piemiņai, jo ģimene Sibīrijā izdzīvoja ar vecmāmiņas adītajām zeķēm. Tālāk grupa dodas uz Tomskas apgabalu, Staraja Šegarku, kur dzīvoja Vladimira Vanhanena 1941. gadā aizvestie tuvinieki,
 Posted by at 11:26 am
Jūl 302019
 

2019. gada 4. augustā fonda Sibīrijas bērni organizētajā braucienā uz tālajiem Ziemeļiem piedalīsies 27 cilvēki, kuri kā bērni tikuši izsūtīti uz Sibīriju vai tur piedzimuši. Braucienā piedalīsies arī mācītājs Kārlis Žols, vēsturnieks Ainārs Bambals, diriģents Sigvards Kļava, komponists Pēteris Vasks. Maršruts Rīga- Pēterburga- Novosibirska- Tomska- St. Šegarka-Petuhovka- Molčanova- Novokorotkina- Kolpaševa- Togura- Kargasoka- Novojugina- Parabeļa- Asino-Teguļdeta- Tomska- Noriļska- Lamas ezera nometne- Novosibirska- Rīga.
Katrs no brauciena dalībniekiem meklēs vietu, kur pavadīta bērnība, kur apglabāti tuvinieki. Noturēsim aizlūgumus, filmēsim, lai veidotu jaunas sērijas filmai “Tālā zeme Sibīrija“, uz Sibīriju aiznesīsim sveicienus un ziņu, ka viņi, bezvainīgie upuri, nav aizmirsti.
Ikviens lai sūta mums labas domas tālajā ceļā!

 Posted by at 1:24 pm
Nov 082018
 

 
Vai Ārija Blagoveščanenskā atradīs savas bērnības māju? To uzzināsiet filmā kas top un tiks izrādīta 2019. gada martā Latvijas Televīzijā. Šī gada ekspedīcijā uz Tālajiem austrumiem piedalījās dzimušie Amūras apgabalā un izsūtītie 1949.gadā. Blagoveščenskā meklējām māju Oktobra ielā 5, kur dzīvoja Ārija Kārkliņa un kaimiņos Zinta Gmizo, abas dzimušas izsūtījumā.  Kaimiņu mājas saimniece sākumā negribēja sarunāties, aizbildinājās,ka slikti izskatās, beigās tomēr ielaida pa vārtiem. Tikšanās izvērtās diskusijās par politiku, bērnību, Latviju un latviešiem. Latviešus joprojām piemin ar labu vārdu- mācēja kopt zemi un izaudzēt visu dzīvei nepieciešamo.

 Posted by at 4:00 pm