1941. gadā 14. jūnijā no Latvijas tika deportēti 15424 cilvēki, 1949. gada 25. martā 42 tūkstoši. 5259 tika arestēti ka sociāli bīstami elementi. 2/3 no vīriešiem tika arestēti. 43 cilvēki ceļā nomira, vecākais bija 76 gadus vecais Dāvis Helvigs, bet jaunākais Arvīds Baumanis, kurš piedzima Stendes stacijā 14. jūnijā. 4141 miruši vai nošauti ieslodzījumā.
1949.gadā uz Sibīriju tika deportēti ap 60 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju,līdz pat Staļina nāvei 1953.gadā turpinājās apcietināšanas un izvešanas.
Mans tēvs bija Nacionalais partizānis. Kad man bija viens gads, viņš tika notiesāts uz 25 gadiem. Sods tika mīkstināts, tēvs atgriezās pēc 21. gada.
1998. gadā es sāku meklēt cilvēkus, kuri kā bērni tika aizvesti, lai vinus intervētu, ar domu izveidot filmu.
2000. gadā tika dibināts fonds «Sibīrijas bērni», lai apzinātu cilvēkus, kuri kā bērni tika deportēti un ir izdzīvojuši. Cilvēku dzīvesstāsti ar unikālām fotogrāfijām prasīja, lai tiktu apkopoti grāmatās. Kopā ir savākti vairāk kā 600 dzīvesstāsti, arī par tiem, kuri palika Sibīrijā un neatgriezās. Par brāļiem un māsām, kuri palika mūžīgajā sasalumā.
Vairākus gadus aicinājām Latvijas bērnus sūtīt zīmējumus par 1941.gada notikumiem, tie būs papildinājums vizuālajam materiālam.
Ceru, ka grāmata būs unikāla un pieprasīta.
Ar cieņu, fonda „Sibīrijas bērni”dibinātāja Dzintra Geka
