Fondā “Sibīrijas bērni” gatavojam filmu Latvijas televīzijai par 1949.gada 25.marta deportāciju. Filma “Tālā zeme Sibīrija. 1949. gada 25 marts” būs ēterā LTV1 25.martā. Filmā detalizēti izstāstīsim kā notika izvešanas, kur ģimenes nokļuva, kā bērni gāja skolā, kā strādāja, kā cerēja atgriezties, kā aizgāja bojā tuvinieki. Esam intervējuši 280 cilvēkus, kuri kā bērni tika izsūtīti uz Sibīriju. Interviju fragmenti, foto materiāls un filmētie kadri Sibīrijā veidos filmas dramaturģiju.
Gatavojam arī grāmatu “Sibīrijas bērni. 1949” par vietām Sibīrijā, uz kurieni 1949. gadā ģimenes aizveda. Tomskas, Omskas apgabali un Tālie austrumi-tādi bija maršruti. Ceram, ka grāmata iznāks aprīlī, darbs ir ļoti liels.
1949. gada deportācija ir viens no traģiskākajiem punktiem Latvijas jauno laiku vēsturē. Uz mūža nometināšanu Sibīrijā tika izsūtīti 43 tūkstoši cilvēku, viņu vidū 10 tūkstoši bērnu un zīdaiņu, vecu un pat no nāves gultas pieceltu cilvēku. Daudzi no deportētajiem mira, citi pavadīja garus un mokošus gadus Sibīrijas ziemeļu apgabalos, necilvēcīgos apstākļos, cīnoties par savu un bērnu dzīvību. Tiem, kam izdevās atgriezties, bija sabeigta veselība, pazaudēts īpašums, pazaudēts jumts virs galvas, cilvēki bija morāli un fiziski sagrauti. Režīms arī pēc tā saucamās atbrīvošanas pret viņiem izturējās ar aizdomām, nedeva iespēju iegūt izglītību, nedeva iespēju veidot karjeru vai izvēlēties dzīvesvietu. Un to varēja uzskatīt par genocīda turpinājumu. Jau ilgi pirms paša deportācija datuma tika rūpīgi gatavoti izsūtāmo latviešu ģimeņu saraksti. Ar Maskavas norādījumu un vietējo pakalpiņu aktivitātēm. Tas konkrēti būs redzams arī šajā filmā. Izsūtamo īpašumi tika nolaupīti un izdalīti kolhoziem un sovhoziem, bet daļu no īpašumiem piesavinājās tie, kas deportācijas veica. Arī tas būs redzams šajā filmā. Par deportāciju veikšanu kopumā, par necilvēcisku noziegumu izpildi 1949. gada genocīda realizētājiem tika piešķirti 75 Sarkanā Karoga ordeņi. No 1949. gada deportētajiem 52% bija zemnieki, bērni un sirmgalvji 18%, skolnieki – 16%. No 1949. gadā izsūtītajiem bojā gāja 12% vai 4941 persona. 1949. gada deportācijas savā ziņā bija nežēlīgākas pat par 1941. gada deportācijām. Jo, katrs ceturtais uz mūžu deportētais bija bērns. Katrs sestais bija vecāks par 60 gadiem. 1941. gada deportācijas bija mēģinājums nocirst galvu Latvijas inteliģencei. 1949. gada deportācijām vajadzēja iznīcināt zemniecību un tieši darbīgākos un čaklākos latviešu zemniekus, no kuriem totalitārais režīms baidījās visvairāk, jo uz tiem balstījās Latvijas brīvvalsts.
1941. gadā 14. jūnijā no Latvijas tika deportēti 15424 cilvēki, 1949. gada 25. martā 42 tūkstoši. 5259 tika arestēti ka sociāli bīstami elementi. 2/3 no vīriešiem tika arestēti. 43 cilvēki ceļā nomira, vecākais bija 76 gadus vecais Dāvis Helvigs, bet jaunākais Arvīds Baumanis, kurš piedzima Stendes stacijā 14. jūnijā. 4141 miruši vai nošauti ieslodzījumā. 
