Armīna Lejiņa recenzija par filmu Piemini Sibīriju

Armīns Lejiņš

TĀM MĀTĒM UN BĒRNIEM …

Recenzija par

Dzintras Gekas dokumentālo filmu  „Piemini Sibīriju”

Šīs režisores Dzintras Gekas Sibīrijas cikla filmas galvenā tēma ir – aicinājums atcerēties un turēt atmiņā pagājušā gadsimta 40.-to gadu baisajos apstākļos zudušo tautas daļu. Pati filma jau ir izveidota kā savdabīga, kinematogrāfiski izteiksmīga „piemiņas zīme” – tām mātēm un bērniem, kas gāja bojā izsūtījumā Sibīrijā, ledainajos Ziemeļos. Tāda „zīme” pat burtiskā izpratnē ir atrodama šajā filmā. Vairāki kino kadri sākumā, vidus daļā un filmas beigu posmā ir pārvērsti par sava veida „piemiņas plāksnēm”. Pār attēlu slīd 1941.gada 14,jūnijā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju, dažādu tautību cilvēku, vārdu un uzvārdu slejas. Šis it kā elementārais, tīri tehniskais paņēmiens liek gandrīz fiziski izjust, cik daudz salauztu, sagandētu dzīvju – saraksts tik garš, šķiet, tam nekad nebūs gala. Tā ir filmas skatītāja pirmā emocionālā atsauce uz autoru aicinājumu būt sirdī atvērtam pret likteņa atstātajām zīmēm – piemiņas vietām, atmiņu stāstiem. Continue reading “Armīna Lejiņa recenzija par filmu Piemini Sibīriju”

Normunda Naumaņa recenzijas par 3 Dzintras Gekas filmām

Normunds Naumanis

Kino un teātra kritiķis, laikraksta Diena kultūras nodaļas apskatnieks

 Filmas nākamībai

Kinovēsture, it sevišķi jau tā dēvētais dokumentālā kino žanrs, zina ne mazums piemēru, kad filmas mākslinieciskās kvalitātes atkāpjas uz ekrāna fiksētās realitātes priekšā. Šādos gadījumos mēs parasti runājam vai nu par uzfilmētā – tātad iemūžinātā – kinomateriāla unikalitāti, ar kameru notverto mirkļu pašpietiekamību (dokfilmu hronoloģijā atradīsim gan kauju pie Sommas, gan Suecas kanāla atklāšanu, gan ģeniālās manipulatores Lenijas Rīfenštāles fiktīvos dokumentus, gan Roberta Kenedija nogalināšanu Dallasā, gan zemestrīci Armēnijā, gan OMON sarīkoto latviešu brīvības alcēju slepkavošanu Bastejkalnā XX gadsimta izskaņā, gan 2001.gada 11. septembra terora aktus ASV, gan “arābu pavasari”…), vai arī par filmas sabiedrisko/cilvēcisko nozīmību, kaut ko “vērtīgāku”, būtiskāku par grodi izstrādātu sižetu, dramaturģiju un filmas tēlainības vai citām kinematogrāfiskajām vērtībām. Kas gan būtu XX/XXI gadsimta kinovēsture, ja tajā kā savveida kino kā esamības fakta šedevri nerindotos neskaitāmo cilvēces karadarbību kinodokumenti, unikālu kultūras, sadzīves notikumu fiksējumi, nofilmēti cilvēki (piemēram, Aleksandra Sokurova Krievu elēģiju cikla filmas, kas ar šķietami “elementāru” filmlentē iekapsulētu sarunu atklāj prezidenta Jeļcina, vēl vairāk, – veselas valsts Krievijas eksistences drāmu? ; par tādiem hrestomātiskiem kinovēstures piemēriem kā Roberta Flaertija, Dzigas Vertova vai Godfrija Redžio un Rona Frikes dok/spēlfilmas nemaz nerunājot). Continue reading “Normunda Naumaņa recenzijas par 3 Dzintras Gekas filmām”

2 Recenzijas par filmu “Sibīrijas bilance”

Toms Treibergs  teātra un kino kritiķis

Recenzija

Sibīrijas bilance

Režisore un producente Dzintra Geka

Studija SB  2011

 Šo varētu nodēvēt par emocionāli visatturīgāko Dzintras Gekas filmu, kura vēsta par mūsu tautiešu likteņiem deportāciju kontekstā. Iespējams, tāpēc, ka tajā nav citos autores darbos redzamās intervijas „viens pret vienu” – stāstījumi par izmetinājuma nometņu šausmām notiek fonā. Vizuālās rindas primārais saturs ir fotogrāfijas. „Sibīrijas bilance” ataino latviešu grupas ceļojumu uz Sibīrijas Tālajiem Ziemeļiem – Taimiras, Krasnojarskas un Tomskas apgabaliem. Grupas sastāvā bija cilvēki, kuru tuvinieki 1941. gadā tika izsūtīti uz šīm teritorijām. Līdz ar to tas ir misijas ceļojums, kurā ir aicināts piedalīties arī skatītājs. Iespējams, tieši ar šo filmu būtu vēlam sākt „Sibīrijas bērnu” epopejas caurskatīšanu, kas nebūt nav viegls, taču ļoti nepieciešams darbs pilsoniskās, nacionālās, un, galu galā, cilvēciskās domas audzēšanā un stiprināšanā. Informācija, kuru 52 minūšu laikā iegūstam, sniedz ieguldījumu gan vēsturisko peripetiju izziņā (ik pa brīdim filmā parādās titri, kuri komentē izsūtījuma iesākšanos, tālāko gaitu un šī nozieguma atzīšanu no Latvijas puses 1989. gadā), gan izpratnē par cilvēka emocionālo rūdījumu, stāstot par sev ārkārtīgi sāpīgu tēmu. Tā, piemēram, kādas kundzes stāsts par ierašanos Nāves barakā, kurā acumirklī visus apsēdušas slimības, bads un netīrība, kā arī par brāļa nāvi pēc savas intonācijas drīzāk līdzinās tam, kā varētu stāstīt par sējas un stādīšanas laika nedienām, niķīgām tomātu šķirnēm un pārāk šauru siltumnīcu. Tik liela ir laika vara un cilvēka iekšējais spēks, kura apmēri gribot negribot liek domāt pat dievišķā eksistenci – jo nešķiet, ka tikai ar cilvēka varu pietiek, lai varētu sadzīvot un pēc tam atgūties no tāda šausmu apmēra. Continue reading “2 Recenzijas par filmu “Sibīrijas bilance””

Krievu drāmas teātris dāvina

Rīgas Krievu drāmas teātris uzdāvināja Omskas latviešu biedrībai grāmatas “Sibīrijas bērni” abus sējumus krievu valodā.


Continue reading “Krievu drāmas teātris dāvina”

Rīgas domē atklāta izstāde „Sibīrijas bērni”

Rīgas domē atklāta izstāde „Sibīrijas bērni”

Armīna Lejiņa recenzija par Dzintras Gekas dokumentālo filmu “KUR PALIKA TĒVI?”

Armīna Lejiņa recenzija par Dzintras Gekas dokumentālo filmu

“KUR PALIKA TĒVI?”

Kad bija pagājusi kāda trešdaļa no filmas, mēs, divi skatītāji vienlaicīgi ierunājāmies: šī filma – labākā no visām Sibīrijas sērijas filmām. Pēc tam vēlāk izspriedāmies par tā laika briesmu darbiem un to, ka visa tā necilvēcīgā vardarbība, it kā kādos gēnos, tagad atplaukst Ukrainā, un t.s. civilizētā pasaule ne tad, ne vēlāk, ne tagad būtībā neko nevar padarīt…

Tā ir labākā, mākslinieciski izteiksmīgākā, emocionāli piepildītākā, viengabalainākā Sibīrijas filma. Nav plika ceļojuma, nav lieku aizkadra tekstu, arī kadrā [izņemot pāris garāku vietu] skan tik vārdu, cik nepieciešams emocionālā spraiguma un pārdzīvojuma dziļuma uzturēšanai. Continue reading “Armīna Lejiņa recenzija par Dzintras Gekas dokumentālo filmu “KUR PALIKA TĒVI?””

KONCERTS AIZVESTAJIEM 2014. gada 14. jūnijā, plkst. 17.00

Sorry, this entry is only available in Latviski.

Lūdzam Jūs apmeklēt

KONCERTU

 AIZVESTAJIEM

2014. gada 14. jūnijā, plkst. 17.00

Melngalvju namā

Koncertu organizē:

Sibīrijas bērni, Latvijas radio koris

Koncertu atbalsta:

Rīgas Dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds 

                Koncerts notiek ar  Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa atbalstu

programmā:

Continue reading “KONCERTS AIZVESTAJIEM 2014. gada 14. jūnijā, plkst. 17.00”

Kur palika tēvi?

Sorry, this entry is only available in Latviski.

Dokumentālā videofilma “Kur palika tēvi?”

1941.gada 14.jūnija deportācijā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs. 1941.gadā uz Sibīriju aizvestie bērni savus tēvus nav redzējuši, savās atmiņās viņi stāsta: “Tēvu pēdējo reizi redzēju stacijā. Viņu nobendēja Vjatlagā. No lielās dzimtas esmu palicis viens. Es varētu piedot par sevi. Bet par māti un tēvu nekad. Pareizi tas Putins saka, ka tā nebija okupācija. Tā bija visnežēlīgākā slepkavība.”

Continue reading “Kur palika tēvi?”

2014.gada 14.jūnijā, Konference „1941.GADA 14.JŪNIJA PIEMIŅAI”

Sorry, this entry is only available in Latviski.

2014.gada 14.jūnijā, plkst. 10.00-12.00, Melngalvju namā

 Konference „1941.GADA 14.JŪNIJA PIEMIŅAI” 

veltīta 1941.gadā uz Sibīriju aizvestajiem Latvijas bērniem

PROGRAMMA

 Plkst. 09.00-09.55 – Viesu ierašanās, kafija ar Sibīrijas bērniem

Plkst. 10.00 – Konferences atklāšana, DZINTRA GEKA, kinorežisore, fonda “Sibīrijas bērni” vadītāja

 Himna “Dievs, svētī Latviju!”,                                                                                                              

 izpilda Rīgas 45.vidusskolas meiteņu ansamblis kopā ar konferences dalībniekiem

 Valsts prezidenta ANDRA BĒRZIŅA uzruna

 SOLVITA ĀBOLTIŅA, LR  Saeimas priekšsēdētāja

 Mācītāja GUNTA KALMES lūgšana Continue reading “2014.gada 14.jūnijā, Konference „1941.GADA 14.JŪNIJA PIEMIŅAI””

“Sibīrijas bērni” 1.un 2.sējumu krievu valodā

Sorry, this entry is only available in Latviski.

Š.g. 14.jūnijā plkst.11.30 Melngalvju namā piemiņas konferences ietvaros atvērsim grāmatas “Sibīrijas bērni” 1.un 2.sējumu krievu valodā.

Tulce Žanna Ezīte

Maketētāja Vanda Voiciša

Projekta vadītāja Dzintra Geka

Talsu tipogrāfija

Atbalstītāji: Continue reading ““Sibīrijas bērni” 1.un 2.sējumu krievu valodā”