14. jūnijā, pieminot deportāciju 78. gadadienu, pulksten 19:10 LTV I varēs redzēt Dzintras Gekas dokumentālo filmu “Kur palika tēvi?
Category: Jaunumi
G. Ulmaņa runa konferencē 2018. gada 14. jūnijā
Valsts eksprezidenta G. Ulmaņa runa konferencē 2018. gada 14. jūnijā
14. jūnijā Rīgā, pieminot 78. gadadienu, kad uz Sibīriju tika aizvesti gandrīz četri tūkstoši Latvijas bērni, fonds “Sibīrijas bērni” rīko konferenci un koncertu “Aizvestajiem”.
Konference, kuras tēma šogad ir “Vēsturiskā atmiņa” norisināsies Valsts prezidenta pilī no plkst.10.00 – 12.00.
14. jūnija piemiņas pasākumi 1941-2019
14. jūnijā Rīgā, pieminot 78. gadadienu, kad uz Sibīriju tika aizvesti gandrīz četri tūkstoši Latvijas bērni, fonds “Sibīrijas bērni” rīko konferenci “Vēsturiskā atmiņa” un koncertu “Aizvestajiem”. Kopš 2000. gada meklējam uz Sibīriju aizvestos bērnus, lai intervētu, izdotu grāmatas, veidotu filmas un nākamajām paaudzēm atstātu likteņstāstus.
Konference, kuras tēma šogad ir “Vēsturiskā atmiņa” norisināsies Valsts prezidenta pilī no plkst.
10.00 – 12.00. Tajā uzrunu teiks gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan veselības ministre Ilze Viņķele, 1941.gadā uz Sibīriju aizvestā Jura Viņķeļa meita. Īpašs viesis konferencē būs Krievijas biedrības “Memoriāls” nodaļas vadītājs Krasnojarskā Babijs Aleksejs Andrejevičs, kura izveidotais arhīvs palīdzējis neskaitāmiem izsūtītajiem un viņu tuviniekiem iegūt informāciju par ģimenes locekļiem, kuri nevarēja atgriezties mājās, kā arī atrast vietu, kur viņi ir bijuši izsūtīti.konferences viesis būs Olga Vaviļenko,kura ir Krasnojarskas apgabala avīzes “Seļskaja žizņ”žurnāliste. Olga Vaviļenko sarakstījusi grāmatu ar pētījumu par latviešu likteņiem Suhobuzimas rajonā. Katru gadu konferencē piedalās jaunieši no visas Latvijas-bērnu zīmējumu un sacerējumu konkursu uzvarētāji
Konferenci aicināti apmeklēt 1941.gadā uz Sibīriju aizvestie bērni,Sibīrijā dzimušie,gan gan represēto organizāciju pārstāvji no visas Latvijas. Ieeja no 9:00 ar ielūgumiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu
Pēc konferences
12:15 notiks kopīga ziedu nolikšana pie Pils laukumā esošā pieminekļa “Bārenīte”.
Savukārt plkst.
18:00 Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcā notiks bezmaksas piemiņas koncerts, kurā uzstāsies koris “Sõla”, diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā un notiks vairāku jaundarbu pirmatskaņojumi. Koncerta ievadā skanēs komponistes Indras Rišes jaundarbs “Piemiņai”, kā arī Mārtiņa Brauna, Jēkaba Jančevska, Emīla Melngaiļa un Artūra Maskata darbi. Varēsim dzirdēt arī Pētera Vaska jaundarbu “Zīles ziņa” – kompozīciju, kurā mijas spēcīgi gaismas un tumsas kontrasti, dziļas sāpes un ticība – 14.jūnijā koncerta klausītājus tas uzrunā personīgi. Koncertu noslēgs Ērika Ešenvalda darbs “Gaismas upe”. Koncertu organizē Fonds “Sibīrijas bērni”, Rīgas Domes izglītības , kultūras un sporta departaments un Kultūras ministrija.
Līdz saknēm sadzirdēt
Sacerējumu konkursa vecākā grupa 1. vieta
Autors: Kārlis Griška
Skrējāns Jānis Donāta dēls. Dzimis 1929.gadā. Dzīvesvieta – Aknīstes novads, Asares pagasts, Dominieki. Arhīva lieta nr. 13200. Kulaks. Mans vectēvs – kulaks. Ciets kā dūre. Straujš un tiešs kā sitiens. Ar sakrampētiem pirkstiem viņš tur turējās pie dzīvības. Ar negurstošiem muskuļiem viņš sevi un savas māsas cēla pretī jaunam labrītam. Ar nedziestošas ticības tikšķiem pukstēja viņa sirds. Ar dzīvesprieka pilnu divpadsmitgadnieka sirdi viņš aizbrauca. Ar rūdītu dzelzsgabalainu sirdi viņš pārbrauca. Nekas vairs nespētu to salauzt. Nekas. „Tik bezkaunīgs… Tāda poroda.” Nē, vecmamm, tāda audzināšana. Sibīrijas.
Stāsts par nāriņu un mākslinieka likteni
Sacerējumu konkursu laureāti, vidējā grupa
Viola Ivanova, 13 gadi
Stāsts par nāriņu un mākslinieka likteni
Mīlu lasīt pasakas, – gan skumjas, gan smieklīgas, gan briesmu pilnas, gan jautras. Man ir svarīgi, lai labais pasakās vienmēr uzvarētu. Vistuvākā manai sirdij ir K.Skalbes un H.K.Andersena pasaku brīnumainā pasaule. Vismīļākā varone – Nāriņa. Ar aizrautību lasot šo pasaku, ir tik viegli iztēloties piedzīvojumus, kas tajā norisinās. Tie mani dažbrīd noved pat līdz
asarām. Neiedomājami, bet šāds manas dzimtās pilsētas stāsts par nāriņu ir licis tuvāk iepazīt manas valsts vēstures lappuses.
Vecmāmiņas Vijas stāsts
Zīmējumu un sacerējumu konkursa laurētāti, jaunāka grupa
Ance Annija 10 gadi
“Vecmāmiņas Vijas stāsts”
Ir 1949. gada pavasaris… Lēnām mostās daba. Mans vecvectēvs un
vecvecmamma ir ļoti laimīgi, jo drīz pasaulē jānāk viņu pirmajam
bērniņam.
Sacerējumu konkursa 2019 rezultāti
Sacerējumu konkursa 2019
„SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949 – TRIMDAS BĒRNI 1944”
gala rezultāti
1.grupa
1.vieta Ance Annija Jaseviča
2.vieta Marija Agneta Čipāne
3.vieta Elīza Viļčuka
2.grupa
1.vieta Viola Ivanova
2.vieta Karīna Blūma
3.vieta Rūdis Rūdolfs Černoglazovs
3.grupa
1.vieta Kārlis Griška
2.vieta Alise Zita Zeidaka
3.vieta Marta Puzāka
Speciālbalvas pasniedz:
L.Kovtuna – Rihardam Medenim un viņa skolotājai Ingunai Pogai
G.Nagle – Annai Popovai
I.Druviete – Esterei Tauriņai
M.Lībeka – Ernestam Bukšam
K.Pūce – Kristiānai Lindei
I.Lūsiņa – Līgai Jankalānei
L.Sprūde – Guntai Kroičai
E.Veidemane – Alisei Zitai Zeidakai
Apsveicam visus uzvarētājus! Paldies visiem, ka piedalījāties!
Zīmējumu konkursa 2019 rezultāti.
Zīmējumu konkursa 2019 „SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949” gala rezultāti.
- Jaunākā grupa, 6-9 gadi:
1. vieta Māris Mihailovs
2. vieta Elizabete Saleniece
3.vieta Elza Dombrava - Vidējā vecuma grupa, 10-14 gadi:
1.vieta Miks Tomass Hižņikovs
2.vieta Elīza Terēze Treija / Tīna Jakovļeva
3.vieta Adriana Sinkeviciute/ Melānija Bārtniece
Veicināšanas balva: Megija Šīreja - Vecākā grupa 15-19 gadi:
1.vieta Ieva Marta Dukāte
2.vieta Paula Uldriķe
3.vieta Alisa Lataria / Mārtiņš Mežulis
Speciālbalvas:
- Karlīne Rubene,
- Mihails Martjuševs.
Apsveicam uzvarētājus. Paldies visiem par piedalīšanos!
Panorāmas sižets par filmu Ilmārs Blumbergs
Filmas Ilmārs Blumbergs pirmizrāde
4. maijā Splendid Palace Lielajā zālē pulksten 18:00 pirmizrādi piedzīvos režisores Dzintras Gekas un līdzautores Gundegas Repšes dokumentālā filma Ilmārs Blumbergs. Režisore stāsta: “2013.gada vasarā Ilmārs Blumbergs veidoja izstādi “Es nemiršu”. Viņš lūdza atvest zemi no Tjuhtetas Sibīrijā, kur izsūtījumā bija viņa tēvs Valters Blumbergs. Mēs satikāmies, atdevu atvesto zemi un Blumbergs uzaicināja pirms atvēršanas apskatīt izstādi. Viņa stāstījums un mūsu pārdzīvojums bija tik spilgts un emocionāls, ka lūdzu iespēju filmēt. Tā sākās filmas Ilmārs Blumbergs uzņemšana. Aicināju rakstnieci Gundegu Repši uzrakstīt scenārija pieteikumu, meklējām finansējumu un filmējām. Tikmēr Ilmāra Blumberga veselība pasliktinājās, 2015. gada oktobrī filmējām pēdējo reizi… Ilmārs teicās, ka brauks uz Vāciju, atgriezīsies un turpināsim. Tā nenotika. 2016. gada februārī Ilmārs Blumbergs devās mūžībā. Arī mēs nespējām uzreiz turpināt, montēt, piefilmēt. 2018. gadā sākām filmas montāžu, un tagad Ilmārs dzīvo filmā…” Ieeja bez maksas. No 5. maija filma kinoteātros būs par maksu.