Вчера, 5 декабря, мы получили из Елгавской типографии нашу новую книгу «Рождённые в Сибири» на латышском. Торжественное открытие состоялось в Адажской библиотеке. Спасибо всем, кто доверил нам свои истории. Спасибо нашим коллегам за отличную работу по подготовке книги! Спасибо Latvijas Loto за поддержку, а также Марису, Ивонне и Тате и всем сотрудникам Елгавской типографии!!! Книгу можно приобрести, написав на sibirijasberni@gmail.com или позвонив по телефону 28643979.
Рубрика: Grāmatas
Grāmatas «Dzimuši Sibīrijā» prezentācija Ādažu bibliotēkā
Непереведено!
Ādažu bibliotēka (Gaujas ielā 27b) 5. decembrī plkst. 14:00 aicina ikvienu uz tikšanos ar režisori un grāmatu autori Dzintru Geku-Vasku un grāmatas «Dzimuši Sibīrijā» prezentāciju. Pasākumu atbalsta Ādažu novada pašvaldība. Aicināts ikviens interesents. Līdz 30. decembrim Ādažu bibliotēkā apskatāma arī ceļojošā izstāde «Sibīrijas bērni»par 1949. gada 25. marta deportāciju, kurā apkopotas bērnu atmiņas un fotogrāfijas no izsūtījuma svešumā.
Международная конференция о роли женщин в депортациях 1941 и 1949 годов.
30 октября 2025 года в Доме ЕС состоялась Международная конференция, посвящённая роли женщин в депортациях 1941 и 1949 годов, а также презентация англоязычной книги «Матери в Сибири». Мероприятие посетило более 40 человек. Благодарим Мерсрагскую среднюю школу за активное участие молодёжи. Благодарим Дом ЕС за прекрасное помещение и предоставленный синхронный перевод.
Программа конференции
Дзинтра Гека, автор книги «Матери в Сибири»
Молитва пастора Гунты Кальме
Член Европейского парламента Сандра Калниете
Представитель Литовского музея борьбы за оккупацию и свободу Милда Ярушайтене
Представитель Эстонского музея оккупации и свободы «Вабаму» Майя Соомяги
Доклад доктора исторических наук Айнарса Бамбалса
Представитель Эстонского национального музея Терье Анепайо
Представитель Эстонского общества политически репрессированных Энно Касе
Председатель Латвийской ассоциации политически репрессированных Талис Вейсманис
Воспоминания о Гелии Станиславской
Дискуссия участников конференции о значении книги «Mātes Sibirija» в обществе
Актер и музыкант Мартиньш Вилсонс
Краткое содержание и заключение конференции, Дзинтра Гека
О книге
В начале 2000-х годов, для создания фильма «Дети Сибири», мы брали интервью у людей, которых в 1941 году детьми увезли в Сибирь. Как во время этого процесса, так и позже, во время экспедиций в места депортаций в Сибири, мы встречались и брали интервью у матерей депортированных детей.
Книга «Матери в Сибири» содержит отрывки из этих интервью с матерями и их детьми, депортированными 14 июня 1941 года. Эта книга – об их воспоминаниях и историях. Она – вечная память латышским матерям.
Книгу можно приобрести в интернет-магазине https://thechildrenofsiberia.com/product/book-mothers-in-siberia/ или по телефону (+371)26337988 или по электронной почте sibirijasberni@gmail.com
Презентация книги «Матери в Сибири» — 30 октября в 14:00
30 октября 2025 года, в рамках издания книги «Матери в Сибири», Фонд «Дети Сибири» проводит международную конференцию о роли женщин в депортациях 1941 и 1949 годов. Конференция состоится в Риге, в Доме Европейского союза. Презентация книги начнётся в 14:00.
В конференции примут участие героини книги, делегации репрессированных из всех трёх стран Балтии, представители музеев оккупации Литвы и Эстонии — Мильда Ярушайтене и Майя Соомяги, депутат Европейского парламента Сандра Калниете, а также историки из Латвии.
В начале 2000-х годов, создавая фильм «Дети Сибири», мы брали интервью у людей, которые в 1941 году были детьми, вывезенными в Сибирь. В ходе этого процесса и позднее, во время экспедиций в места высылок, мы также встретили и опросили матерей вывезенных детей.
Книга «Матери в Сибири» объединяет фрагменты этих интервью с матерями и их детьми, которые были депортированы 14 июня 1941 года. Эта книга о их воспоминаниях и историях. Она является вечной памятью латвийским Матерям.
Tikšanās Igaunijas Nacionālajā muzejā
Непереведено!
Šodien 2025. gada 7. augustā Fonda “Sibīrijas bērni” dibinātāja un režisore Dzintra Geka-Vaska Igaunijas Nacionālajā muzejā tikās ar Tartu Represēto biedrības vadītāju Roman Parmas un muzeja metodiķēm, pētniecēm Virve Tuubel un Terje Anepaio. Fonds “Sibīrijas bērni” muzejam dāvināja grāmatas “Skola Sibīrijā”, “Mātes Sibīrijā” un “Sibīrijas bērni 1949”.
Dzintra Geka pastāstīja par grāmatu “Dzimuši Sibīrijā”, kuru plānots izdot šī gada rudenī. Šajā grāmatā ir apkopotas Sibīrijā dzimušo intervijas, kurās viņi atcerās bērnību Sibīrijā. Igaunijā nesen iznākusi līdzīga grāmata “Sunnitud sünnimaa. Siberi laste lood”, kurā ar atmiņām no Sibīrijas dalās tur dzimušie igauņi.
21. martā, plkst. 16 Liepājas okupācijas muzejā grāmatas ”Kur palika Tēvi?” prezentācija
Непереведено!
Ceturtdien, 21. martā, plkst. 16 Liepājas okupācijas muzejs sadarbībā ar fondu ”Sibīrijas bērni” rīko Dzintras Gekas nesen izdotās grāmatas ”Kur palika Tēvi?” prezentāciju Liepājas okupācijas muzeja zālē K. Ukstiņa ielā 7/9. Sarīkojumā tiks demonstrēta arī filma ”Tēvi tur”
Sarīkojumā grāmatas autore un kinorežisore Dzintra Geka-Vaska, komponists Pēteris Vasks, operatori Aivars Lubānietis un Viktors Grībermanis dalīsies pārdomās par fonda izdoto grāmatu ”Kur palika Tēvi?” un filmu ”Tēvi Tur”. Sarīkojumā fragmentus no grāmatas lasīs Emīls Dreiblats. Atmiņās par sava tēva likteni dalīsies Jānis Dreiblats, Māris Zīders un Aija Aļļe. Читать далее «21. martā, plkst. 16 Liepājas okupācijas muzejā grāmatas ”Kur palika Tēvi?” prezentācija»
Grāmatas «Kur palika tēvi?» prezentācija Ventspilī, Livonijas ordeņa pilī 22.martā, plkst. 14:00
Непереведено!
Fonds «Sibīrijas bērni» rīko Dzintras Gekas-Vaskas nesen izdotās grāmatas «Kur palika tēvi?» prezentāciju Ventspils muzejā, Livonijas ordeņa pilī 2024. gada 22. martā, plkst. 14:00
Grāmata «Kur palika Tēvi?» ir fonda «Sibīrijas bērni» vairāku gadu darbs. Tajā iekļauts vēsturnieka Aināra Bambala pētījums par Gulaga nometnēm, uz kurieni 1941.gadā tika izsūtīti latviešu vīrieši. Grāmatā ievietotas arī Jēkaba Graudiņa atmiņas par Vjatlagā piedzīvoto, vēsturnieka Vladislava Veremjova, Sodu izpildīšanas pārvaldes arhivāra, pētījums par Vjatlagā ieslodzītajiem latviešiem un Artūra Stradiņa Vjatlaga dienasgrāmata.
Šeit ir apkopotas 1941.gadā uz Sibīriju izsūtīto bērnu atmiņas par tēvu zaudējumu, ģimeņu un tēvu fotogrāfijas un mūsdienu bērnu izpratne par deportācijām zīmējumos un sacerējumos. Grāmatā ievietotas arī fotogrāfijas no fonda “Sibīrijas bērni” rīkotās ekspedīcijas uz Vjatlagu
un Solikamsku, uz kurieni 2011.gadā devās tie, kas bērnībā zaudēja tēvus.
Fonds demonstrēs dokumentālo filmu “Kur palika tēvi?” Grāmatas prezentācijas ietvaros notiks arī tikšanās ar grāmatas autori un filmas režisori Dzintru Geku-Vasku un vienu no filmas varonēm — Raitu Šustu (dzim. Niedru), kas dalīsies savās atmiņās, kā arī atbildēs uz auditoriju interesējošiem jautājumiem. Grāmatā un filmā varēs redzēt arī fragmentus, foto un atmiņu stāstus no Ventspils iedzīvotāju likteņstāstiem.
Interesentiem ieeja bez maksas
Ventspils muzejs un fonds ‘Sibīrijas bērni”
Grāmata «Kur palika tēvi?»
Непереведено!
Grāmata»Kur palika Tēvi?» ir fonda «Sibīrijas bērni» vairāku gadu darbs. Ar Aināra Bambala soda nometņu aprakstu, Jēkaba Graudiņa, Vladislava Veremjova atmiņām par Vjatlagu un Artūra Stradiņa Vjatlaga dienasgrāmatu, un 1941. gadā uz Sibīriju izsūtīto bērnu atmiņu mirkļiem, ģimeņu un tēvu fotogrāfijām un mūsdienu bērnu izpratne par deportācijām zīmējumos un sacerējumos. Arī fotogrāfijas no ekspedīcijas uz Vjatlagu un Solikamsku. Grāmatas pieejamas no 2023. gada 19. decembra, zvanot pa tel. 28743979 vai rakstot uz epastu sibirijasberni@gmail.com Grāmatu var pasūtīt internetā https://thechildrenofsiberia.com/product/gramata-kur-palika-tevi/ Grāmata ir 670 lpp. gara un ir kā turpinājums grāmatai «Mātes Sibīrijā»
Okupācijas gados par boļševiku nāves nometnēm Krievijā zināja maz. Pirmkārt, nebija daudz cilvēku, kuri nometnēs bija spējuši izdzīvot un, kaut fiziski sakropļoti, pirms nāves atgriezties Latvijā. Otrkārt, visi politieslodzītie, tāpat kā nāves nometņu personāls, bija parakstījuši mūžīgās klusēšanas solījumu par savu dzīvi un darbu nāves nometnēs. Tāpēc viņi, ja arī kaut ko atcerējās, par to klusēja, saprotot, ka par to draudēja Krievijas 1926. gada Kriminālkodeksa 58. pants. 2011.gada ekspedīcijā uz Gulagu soda nometnēm centāmies apvienot Usoļlaga apmeklējumu Permas novada Soļikamskas rajonā ar braucienu uz Vjatlagu Kirovas apgabala ziemeļos. Mūsu priekšstatos attālumi milzīgi, Krievijas mērogos sīkums, viss turpat līdzās. Usoļlaga nometnes dibinātas 1938. gada lielā terora laikā. Jau tad tur sāka nonākt Krievijā dzīvojošie latvieši.
Ieslodzītiem, vai pareizāk sakot vergiem, bija jāstrādā kālija sāls raktuvēs. Pēc 1941.gada deportācijas, Usoļlagā ieslodzīja vairāk kā 800 Latvijas pilsoņu. Nošauti, kā arī bada, necilvēcīgo darba un dzīves apstākļu dēļ mira lielākā daļa no nometnē ieslodzītajiem. Lai gan pēc aptuveniem aprēķiniem Usoļlaga sistēmā dzīvi palika tikai 40% ieslodzīto, vai četrdesmit no simta, krievu impērijas rādītājos tas bija daudz, jo turpat vienā apgabalā esošajās Vjatlaga nometnēs pēc precizētiem datiem no 3000 izdzīvoja tikai 8% vai pēc citiem pētījumiem vēl mazāk latviešu.Tātad, labākajā gadījumā astoņi no simta. Krievijas izplānotajā 1937. gada genocīdā tika metodiski nošauti latviešu vīrieši pēc tautības, neskatoties vai tas ir zemnieks vai zinātnieks. Soļikamskas pilsētiņu ir cēluši vācu karagūstekņi un tā attīstījusies uz apkārtējo gulagu darbaspēka rēķina. Tagad, kad ieslodzīto skaits samazinājies, pilsētiņa panīkst. Un tas raksturīgs visiem bijušajiem gulagu reģioniem. Soļikamskā mums ar īrēta visurgājēja palīdzību izdevās nokļūt dziļi purvos, kur pēc aptuveniem nostāstiem bijušas gulaga nometnes. Tagad, pēc gadiem, viss ir nolīdzināts, aizaudzis un iegrimis purvā. Nav saglabājušies gandrīz nekādi nometņu vai baraku orientieri, kādreizējās nometņu kartes, pie varas sistēmas nepiederošiem, nav pieejamas. Un tad ir jādomā par tiem mūsu tēviem, kas šajā bezceļā gāja ar kājām, lai nokļūtu tālu purvos esošās un no pasaules izolētās baļķu barakās, bez cerībām kādreiz izkļūt no šīs elles dzīvam. Soļikamskas muzejs izvietots kādreizējā klostera, pēc tam cietuma ēkā,jo mūki tika nošauti. Tur atradās arī Nometņu pārvaldes centrs. Apbrīnojama ir muzeja ekspozīcija. Kā pateicība, ka katorgas sargi nodrošinājuši ražošanu, kālija sāls un kokmateriālu ieguvi,pie sienām izvietota vesela čekistu plejāde. Vienīgi trūka piebilde, ka tas panākts par strādājošo nāves un moku cenu. Muzeja vadītājs jutās ļoti neērti, ka vietā, kas slavina gulagu uzraugus, atbraukušie cilvēki raud, stāsta par saviem nobendētiem tēviem un vectēviem. Tomēr viņš saņēmās un pateicās par apmeklējumu, izteica nožēlu par notikušo. Pārbrauciens Soļikamska – Vjatlags bija bezgala ilgs un nogurdinošs. Kad iejautājos Daumantam Birzniekam, deviņdesmitgadīgajam mūsu ekspedīcijas dalībniekam, kā viņš spēj šo slodzi izturēt, Daumants izbrīnīts pavērās manī. Manam tēvam, kas te gāja bojā, bija nesalīdzināmi grūtāk, viņš sacīja. Šie daži vārdi izteica arī mūsu kopējo ekspedīcijas būtību. Tuvojoties Vjatlagam mēs zinājām, ka sastapsim kādu neparastu personību, kas Vjatlaga slepkavošanas mašinēriju un upuru sarakstus ir izpētījis ar zinātnieka skrupulozitāti un nav padevies nekādām varas ietekmēm. Pats būdams gan represiju sistēmā strādājošais ar augstu dienesta pakāpi, gan savā ziņā represēts par savu sirdsapziņu, vēsturnieks Vladimirs Veremjevs ir sastādījis apkopojumus par dažādu tautību represētajiem. Arī 500 lappušu dokumentu krājumu par Vjatlagā nobendētajiem latviešiem. Un te nu jāizsaka apbrīna un cieņa tiem krievu vēsturniekiem, kas riskējot ar savu karjeru un pat dzīvību, sirdsapziņas virzīti cenšas atstāt pasaulei patiesos notikumus un skaitļus.
Top jauna grāmata «Kur palika Tēvi?»
Непереведено!
Fonds gatavo izdošanai jaunu grāmatu «Kur palika Tēvi?» Grāmatas atvēršana notiks 2023. gada 22. decembrī. Grāmatā būs 670. lpp. un tā ir turpinājums grāmatai «Mātes Sibīrijā». Grāmatas metiens būs ierobežots, lūdzu interesentus pasūtīt rakstot uz epastu sibirijasberni@gmail.com
Новая книга «Матери в Сибири» — вечная память латвийским матерям.
Фонд «Дети Сибири» выпустил новую книгу «Матери Сибири». В книге собраны интервью с матерями и их детьми, депортированными 14 июня 1941 г., фрагменты интервью из воспоминаний детей, депортированных 14 июня 1941 г. В 1941 г. дети, вывезенные в Сибирь, просили меня издать книгу о Матерях. Латышские женщины, которые от зажиточной жизни, из зажиточного дома попали в нечистоту, нечистоту, тесноту, голод и холод Сибири. В шифоновых платьях матери отправлялись рубить деревья в тайгу, возвращаясь к вечеру в свои избы в изношенной одежде. Матери отдавали своим детям скудный паек хлеба и умирали от голода. 14 июня 1941 года из Латвии было депортировано 15 424 жителя Латвии. Депортация сильно повлияла на женщин — разлуку с мужем, взявшую на себя всю заботу о детях, родителях. Им приходилось бороться за физическое выживание всеми возможными средствами, вдали от привычной среды, воспитывать детей, суметь создать чувство семьи, пережить множество физических и моральных лишений. страдание — потеря мужа, а также детей. Исследования психологов показывают, что травмы, вызванные депортацией, оставляют следы и передаются следующему поколению.
В 1946 году, когда детей-сирот разрешили отправить в Латвию, некоторые матери покончили жизнь самоубийством, чтобы дети могли вернут
ься на родину. В 2000 году, когда мы начали искать и опрашиват
ь сибирских детей, мы еще встречали некоторых матерей, в этой книге собраны их воспоминания. Что меня больше всего удивило, так это страдание, боль, которую я испытала и смогла вспомнить без горечи и злобы.
Прошло более 80 лет, воспоминания тускнеют, время бежит и звучат призывы поскорее его забыть. Потом вдруг война на Украине. История повторяется, отцов убивают, семьи разрушают, детей снова депортируют. Вот почему эта книга нужна. Чтобы мы никогда не забыли…
Вечная память латвийским матерям.»
Мара Эйдукас (цитата из книги) «Мама работала в лесу, она оставила нам эту еду, но так получилось, что другие дети съели нашу еду. Я заболел… Целый месяц по дороге на работу мама в ужасе ждала, буду ли я жива, когда она вернется домой с работы. Мама говорила — лучше пусть беда придет не зная, потому что через нее страшно пройти. Меня тошнит от голода”
Элен Лакон (цитата из книги): «Мне было 34 года, когда меня депортировали. Работаю в колхозе, копаю погреб. Были пожилые жены. Земли нарыл много, на третий день только лопатой в углу работал, болел. Я хотел заработать. Нам дали порцию хлеба. Рядом была больница, я легла на лечение. Меня обследовали. Я был весь в беспорядке. Мне больше не разрешалось выполнять тяжелую работу».
Маргриета Силениекс(Отаньке) (цитата из книги): «Мы верили, что будем вместе с нашими мужьями. Когда мы уезжали, мы видели, что мужей не было.. .Мы спросили, конечно, но у коммунистов был свой ответ — они не знали, где наши люди.»
Книга издана Фондом «Дети Сибири», приобрести ее можно, заказав на сайте https://sibirijasberni.lv/shop/product/mates-sibirija/ или по телефону 28647939, так же отправим по почте и на дом. Книгу также можно приобрести на месте в студии на Закюсале, здание LTV, тел. 28647939 или 29273016.