Автор: BaibaA
2018.gada sacerējumu konkursa rezultāti
Sacerējuma konkursa
„SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949 – TRIMDAS BĒRNI 1944”
Latvijas vēsture Latvijas simtgadei
rezultāti
1.grupa — no 7 līdz 10 gadu vecumam
1.vieta – Ričards Barons, 8 gadi
, Jūrmalas sākumskola „Atvase”,
2.vieta – Maija Šuliņa, 10 gadi, Teteles pamatskola,
3.vieta – Elīza Viļčuka, 9 gadi, Jūrmalas sākumskola „Atvase”.
2.grupa — no 11 līdz 15 gadu vecumam
1.vieta – Luīze Burmistrova, 13 gadi, Bauskas Valsts ģimnāzija,
2.vieta – Elizabete Ģērmane, 12 gadi, Mālpils novada vidusskola,
3.vieta – Dāgs Ričards Gromskis, 14 gadi, Rīgas Kultūru vidusskola.
3.grupa — no 16 līdz 19 gadu vecumam
1.vieta – Kristiāna Linde, 17 gadi, Jelgavas Valsts ģimnāzija,
2.vieta – Jeļena Sušinska, 18 gadi, Brocēnu vidusskola,
3.vieta – Matīss Pupiņš, 16 gadi, Medumu internātpamatskola.
Speciālbalvas
Katrīna Kalvīte, 11 gadi, Tirzas pamatskola,
Alise Maļčeva, Daugavpils 11.pamatskola,
Madara Māsāne, 14 gadi, Jaunsilavas pamatskola,
Reinis Eiduks, 19 gadi, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola,
Estere Finka, 12 gadi, Laucienes pamatskola,
Sandijs Indāns, 12 gadi, Māteru Jura Kazdangas pamatskola,
Trīne Žagare, 17 gadi, Cēsu Valsts ģimnāzija.
Apsveicam!
Fragmenti no apbalvoto skolēnu darbiem Читать далее «2018.gada sacerējumu konkursa rezultāti»
Sacerējumu konkurss skolēniem „SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949 – TRIMDAS BĒRNI 1944” līdz 2018. gada 21. maijam
2018.gada sacerējumu konkurss skolēniem
„SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949 – TRIMDAS BĒRNI 1944”
Latvijas vēsture Latvijas simtgadei
«Manu krusttēvu nošāva, viņš par daudz lēni kāpa vagonā, kas viņu vestu uz Sibīriju.
Daudzi mani radi tika izsūtīti. Mani vecāki to negribēja otrreiz piedzīvot un riskēt, ka mūs izsūtīs.
Mēs bijām dzirdējuši, ka ģimenes izšķir un iznīcina.
Tā mana tēva drauga mudināti, mēs bēgām no iespējamām briesmām 1944.gada rudenī.”
Daudzi mani radi tika izsūtīti. Mani vecāki to negribēja otrreiz piedzīvot un riskēt, ka mūs izsūtīs.
Mēs bijām dzirdējuši, ka ģimenes izšķir un iznīcina.
Tā mana tēva drauga mudināti, mēs bēgām no iespējamām briesmām 1944.gada rudenī.”
Pauls Lazda
NOLIKUMS
Zīmējumu konkurss skolēniem „SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949” līdz 2018. gada 18. maijam
2018.gada zīmējumu konkurss skolēniem
„SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949”
Latvijas vēsture Latvijas simtgadei
NOLIKUMS
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturei, 1941.gada 14. jūnija un 1949.gada 25.marta vardarbīgajām un nelikumīgajām piespiedus izsūtīšanām uz Sibīriju.
Читать далее «Zīmējumu konkurss skolēniem „SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949” līdz 2018. gada 18. maijam»
Latvijas Grāmatu izstāde 2018
No 23. līdz 25. februārim Fonds “Sibīrijas bērni” piedalās gada nozīmīgākajā grāmatniecības pasākuma — “ Latvijas Grāmatu izstāde 2018”, kas notiek Starptautiskajā izstāžu centrā, Ķīpsalas ielā 8, Rīgā. Fonda “Sibīrijas bērni” stenda numurs ir G16.
24. februārī plkst. 16.00 un 25. februārī plkst. 12.00 uz lielās skatuves runāsim par pieredzētajiem braucieniem pie latviešiem Sibīrijā.
Tiekamies jau piektdien, 23. februārī!
2017. gada brauciens uz Sibīriju. Valdis Lūriņš
2017.gada fonda «Sibīrijas bērni» organizētajā braucienā uz Sibīriju piedalījās režisors Valdis Lūriņš. Ekspedīcijas grupa apmeklēja Turu (Krasnojarskas apgabalā), kur Valdis piedzima un pavadīja savus sešus bērnības gadus. Šodien Valda dzimtā vieta izskatās pavisam savādāk…
Top jauna dokumentālā filma «Katra diena simtgadē»!
Par godu Latvijas simtgadei studijas SB režisore un producente Dzintra Geka uzsākusi darbu pie vērienīga projekta — dokumentālās filmas «Katra diena simtgadē».
Pie projekta īstenošanas strādās divas filmēšanas komandas, tiks iesaistīti jaunie režisori, kā arī Latvijas reģionālās televīzijas, kuras pārstāvēs Re:TV.
Projekta ideja ietverta jau filmas nosaukumā, proti, no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim filmas veidotāji dokumentēs katru aizvadīto dienu Latvijā, fiksējot norises dabā, sabiedrībā, pilsētā un laukos, aptverot visu Latvijas teritoriju un veidojot paliekošu liecību par šo laiku.
Akcijas «Dod kadru Latvijai» ietvaros Latvijas iedzīvotāji tiks aicināti piedalīties filmas tapšanā — iesūtot video, dalīties ar kādu emocionāli nozīmīgu notikumu savā vai ģimenes dzīvē. Iesūtītie video materiāli kalpos kā unikāls papildinājums filmas veidotāju vēstījumam par to, kādi mēs bijām, kā mēs nodzīvojām katru Latvijas simtgades dienu, ļaus ielūkoties tur, kur nebūs klātesoši filmas veidotāji un operatori.
Akcija «Dod kadru Latvijai» sāksies 2018. gada 1. janvārī un noslēgsies 31. decembrī, detalizēta informācija par tās norisi tiks publiskota jau drīzumā.
Projekta ideja ietverta jau filmas nosaukumā, proti, no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim filmas veidotāji dokumentēs katru aizvadīto dienu Latvijā, fiksējot norises dabā, sabiedrībā, pilsētā un laukos, aptverot visu Latvijas teritoriju un veidojot paliekošu liecību par šo laiku.
Akcijas «Dod kadru Latvijai» ietvaros Latvijas iedzīvotāji tiks aicināti piedalīties filmas tapšanā — iesūtot video, dalīties ar kādu emocionāli nozīmīgu notikumu savā vai ģimenes dzīvē. Iesūtītie video materiāli kalpos kā unikāls papildinājums filmas veidotāju vēstījumam par to, kādi mēs bijām, kā mēs nodzīvojām katru Latvijas simtgades dienu, ļaus ielūkoties tur, kur nebūs klātesoši filmas veidotāji un operatori.
Akcija «Dod kadru Latvijai» sāksies 2018. gada 1. janvārī un noslēgsies 31. decembrī, detalizēta informācija par tās norisi tiks publiskota jau drīzumā.
«Sibīrijas bērni» Latvijas Grāmatu izstādē 2017
Šajā nedēļas nogalē, no 24. līdz 26.februārim, Fonds «Sibīrijas bērni» piedalās gada nozīmīgākajā grāmatniecības pasākumā – starptautiskajā grāmatu un izdevniecību izstādē «Latvijas Grāmatu izstāde 2017», kas notiek Starptautiskajā izstāžu centrā, Ķīpsalā.
Sestdien, 25.februārī, no 11.00 līdz 13.00 varēsiet satikt fonda vadītāju, režisori Dzintru Geku-Vasku, lai personīgi aprunātos par jums tuvajām tēmām.
Izstādē par ražotāja cenu varēsiet iegādāties «Sibīrijas bērnu» sērijas 1. un 2. daļu latviski, krieviski un angliski. Tāpat būs pieejamas arī «Studija SB» izdotie DVD — gan jaunākā filma «Tēvi tur», gan pārējās filmas par izsūtījuma vietām, trimdas gaitām un mūsu tautiešu likteņiem.
Svētdien, 26.februārī, 11.00 paredzēta tikšanās ar Latvijas represēto biedrības Jēkabpils nodaļas godu biedru Ilmāru Knaģi, kurš labprāt parakstīs savas jaunākās grāmatas «Ne mēs tos laikus izdomājām» eksemplārus. Jaunais darbs ir kā papildinājums pirms 15 gadiem izdotajai publicista atmiņu grāmatai “Bij tādi laiki”, kas stāstīja piedzīvoto aiz Ziemeļu Polārā loka. Jaunajā grāmatā ir gan par bērnībā piedzīvoto Jēkabpilī, gan cits skatījums par Sibīrijas laiku, gan autora sarakste ar Paulu Kalniņu Kanādā un pārdomas par vēsturi un mūsdienām.
Meklējiet «Sibīrijas bērnus» pavisam netālu no galvenās ieejas, stendā «G17». Uz tikšanos!
Sibīrijas bērni, 2016′
Fonda ekspedīcija uz Tomskas apgabalu, Molčanovo sādžu (2016)
2016.gada vasarā piedalījās Jānis Asaris. Asaru ģimene 1948.gadā bija zaudējusi tēvu, kura smagā darbā sabojātā veselība neizturēja čekas spīdzināšanu. 1949.gada 22.martā no skolas sola paņēma visus piecus Asaru bērnus, lai pēc trīs dienām no Drustu stacijas kopā ar māti viņus izsūtītu uz Sibīrijas sādžu Molčanovu. Jaunāko māsu par 3000 rubļiem ļāva atstāt radiniekiem. Māsa palika Latvijā. Mammai nepietika naudas, lai izpirktu pārējos bērnus. Pēc desmit izsūtījumā pavadītajiem gadiem, Dzimtenē atgriezās visi Asaru bērni. Jānis Asaris izstudēja inženierzinātni un gandrīz 30 gadus nostrādāja Olaines “Biolars” rūpnīcā.
Ekspedīcijā devās arī Jānis Ābele – Sibīrijas bērns, 1949.g.izsūtīts uz Tomskas apgabalu, Knjazevas sādža. Izsūtīti tika Jāņa vecāki, Jānis un jaunāka māsa, mātes brālis Kārlis Lukstiņš, tēva mamma un tēva divas māsas. Neatgriezās mātes brālis un vecāmāte, viņi apglabāti Knjazevas kapos.
Netālu esošā Toguras sādža ir Sandra Kalnietes dzimtā vieta.
Brauciens uz Inkino sādžu, Tomskas apgabalu (2016)
Fonda “Sibīrijas bērni” organizētajā ekspedīcijā uz Sibīriju piedalījās Juris Apsis – Sibīrijas bērns, kurš 1949.gadā tika izsūtīts viena gada vecumā ar visu ģimeni – nedaudz vecāku māsu, vecākiem un vecvecākiem. Tomskas apgabala Inkino sādžā Apsis apmeklēja sava vecātēva kapu, kurš vienīgais neatgriezās Latvijā. Pārējie atgriezās mājās 1956.gadā.