Dokumentālā filma «Konstantīns»
Šausmīgais pirmais padomju okupācijas gads radīja lietas, kas iepriekšējos 700 gados bija neiespējamas. Pirmo reizi latvieši, kuri bija cietuši no sarkanā terorisma, sveica vāciešus kā atbrīvotājus, izrādot lielu prieku par padomju okupācijas beigām. Tomēr prieks bija pāragrs. Nacisti izveidoja jaunu okupāciju, un Latvija zaudēja gandrīz 100 000 civiliedzīvotāju, ieskaitot gandrīz visus ebrejus, kuri bija palikuši Latvijā 1941. gada jūlija sākumā. Ceļu starp zaudēto neatkarību un brīvības atgūšanu veidoja nelegāla politiskā organizācija — Latvijas Centrālā padome. Tās vadītājs bija Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dēls Konstantīns Čakste. Latvijas Centrālā padome neko nesasniedza. Daļu no tās locekļiem slepenpolicija arestēja 1944. gadā, bet citus padomju okupācijas laikā arestēja VDK. Vairāk nekā 2000 biedru emigrēja uz ārzemēm, un tādējādi tika iezīmēts ceļš uz neatkarības atgūšanu 1991. gadā. No 1941. līdz 1945. gadam apmēram 7000 latviešu bija ieslodzīti Štuthofas koncentrācijas nometnē. Dokumenti liecina, ka vairāki tūkstoši no viņiem gāja bojā kopā ar citiem ieslodzītajiem. Profesors Konstantīns Čakste kalpoja kā nesavtīga un nelokāma tautas varoņa piemērs. Viņš nomira vienā naktī 1945. gada februārī, atgriežoties no Štuthofas nometnes. Brīvības cīnītāji tiek cienīti ne tikai tāpēc, ka viņi upurē savu dzīvību, bet arī jo īpaši tāpēc, ka viņu cīņa ir saistīta ar katras valsts tiesībām uz suverenitāti un brīvību.
Filmu var iegādāties DVD https://sibirijasberni.lv/shop/product/filma-konstantins/
Režisore un producente: Dzintra Geka
Scenārijs: Ēriks Lanns
Operators: Aivars Lubānietis
Montāža: Armands Zvirbulis
Video inženieris: Jānis Kazulis