Pagājušā gada maijā devāmies uz Kazahstānu, lai filmētu Karagandas un Žezkazganas gulaga nometņu vietās, kur bijuši ieslodzīti vairāk nekā 1000 latviešu — leģionāri un nacionālie partizāni. Pirms 60 gadiem, 1954.gada 16.maijā Kengirā notika ieslodzīto sacelšanās, kuru nežēlīgi apspieda. Vīriešu un sieviešu nometnes apvienojās, noturējās 40 dienas, tad ar tankiem brauca pāri cilvēkiem, upuru skaits tiek rēķināts ap 600, precīzi skaitļi nav zināmi. Latvijas radio žurnālists un mūziķis Zigfrīds Muktupāvels meklēja sava tēva brāļa Zigfrīda Muktupāvela atdusas vietu, Zigfrīda tēvs nosauca dēlu brāļa vārdā. Tālu prom no apdzīvotām vietām, stepē atradām mazu kapsētu. Balta, dedzinoša saule pār latvieša atdusas vietu un susļiku alas visapkārt. Tādas ir Staļina represiju liecības. «Alžir» nometnes vietā iekārtots muzejs, tur bijušas ieslodzītas 112 Latvijas sievietes. Braucienā piedalījās nometnēs cietušo pēcnācēji, mācītājs Guntis Kalme, ALAs informācijas nozares vadītāja Taira Zoldnere, Latvijas avīzes žurnāliste Ilze Pētersone. Doļinkas muzejā tika novietota piemiņas plāksne Latvijas tēviem. Esam iecerējuši veidot filmas «Kur palika tēvi?» turpinājumu par Vorkutas un Kazahstanas nometnēm. Lasiet: http://www.la.lv/kapaplaksne-stepe-latvietim/