Рубрика: Jaunumi

Grāmatas «Skola Sibīrijā» atvēršanas svētki 20. martā 16:00 Latvijas Kara muzejā

Esam sagatavojuši grāmatu «Skola Sibīrijā», atvēršanas svētki būs 20.martā plkst. 16.00 Latvijas Kara muzejā. Grāmatas izdevējs ir Latvijas Politiski Represēto Apvienība.

Laiks nepielūdzami izdzēš atmiņas, pagātnes piedzīvojumi un pārdzīvojumi
izbālē, pakāpeniski zaudē savu spilgtumu un skaudrumu.
Līdz ar sirmgalvja pieredzi arī lietas un notikumi iegūst citu nozīmi un
vērtējumu. Bērnības atmiņas, tās gan nepakļaujas laikam un saglabājas
visilgāk, jo katrs notikums toreiz bija piedzīvojums ar savu neparastumu
un vienreizīgumu.

Читать далее «Grāmatas «Skola Sibīrijā» atvēršanas svētki 20. martā 16:00 Latvijas Kara muzejā»

Filmas «Dieva putniņi» izrāde Vankūverā

Filmas «Dieva putniņi» izrāde Vankūverā. Šeit notika tikšanas ar Vankūveras latviešiem. Uz filmas izrādi un tikšanos bija atnākuši cilvēki, kuri kā bērni 1944. gadā kopā ar ģimenēm devās bēgļu gaitās, nokļuva DP (Displaced persons) nometnēs un tad nokļuva Amerikā, Kanādā un citur pasaulē. Vankūverā tagad dzīvo arī pēdējos gados iebraukušie, tā saucamie ekonomiskie bēgļi. Filma izraisīja diskusijas un tika uzdoti daudzi jautājumi par valdību Latvijā, par dzīvi Sibīrijā. Vankūveras latviešiem tika atstāta filma «Piemini Sibīriju», viņi to solīja izrādīt martā.

«Sibīrijas Bērni» Kanādā

Vakar (27.01.2019) Vinipegā kinoteatrī demonstrēja filmu » Piemini Sibīriju». Visas blietes bija izpirktas un visi gribētāji zālē pat neiekļuva. Pēc filmas stundu turpinājās jautājumi un diskusijas. Režisore Dzintra Geka stāstīja darbu pie Sibīrijas filmām, par izsūtīto cilvēku likteņiem, par vēsturisko situāciju, par Krievijas propagandu pret Latviju. Izrādās, ka Vinipegā dzīvo dažādu tautību cilvēki, daudzi ir izbraucēji no Krievijas un Ukrainas, viņi bija sajūsmināti par filmu. Vinipegā dzīvo ari 6 latvieši, viņi bija lepni un centās palīdzēt ar stāstiem par Latvijas vēsturi.

Vairāk par filmu «Piemini Sibīriju» >>>

Plānojam braucienu uz Noriļsku 2019. gadā

1991.gadā raksts publicēts Noriļskas žurnālā  „Memoriāls”

Tas bija Lamā

[Show slideshow]
Par autoru:

 

Ivans Terentija dēls Sidorovs, dzimis 1918.gadā, piedalījās Padomju — Somu karā (1939.-1940.g.). Trīsreiz ievainots, nokļuvis somu gūstā. Pēc kara beigām apmainīts ar gūstekņiem. 1940.gada pavasarī viņu arestēja par nepietiekamu pretošanos somiem,  sodīts kā dzimtenes nodevējs un uz 5 gadiem aizsūtīts uz Noriļsku.

1958.gada aprīlī reabilitēts, dzīvoja Noriļskā. Kas palīdzēja izdzīvot briesmīgajos gados? Kā viņš uzskata – jaunība, prasme strādāt. Pie tam 1941.gada pavasarī viņam paveicās.  Sidorovu nosūtīja uz atpūtas nama celtniecību pie Lamas ezera. Drīz viņš kļuva par liecinieku briesmīgiem notikumiem – uz Lamu atveda artilērijas pulka virsniekus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Bez tiesas un izmeklēšanas arestētus un  sodītus. Kopā ar viņiem viņš strādāja visu kara laiku. Читать далее «Plānojam braucienu uz Noriļsku 2019. gadā»

Ziemassvētku eglīte 21. decembrī

Katru gadu Fonds «Sibīrijas bērni» kopā ar Represēto apvienību rīko eglīti 1941. un 1949.  gada represētajiem. Arī šogad 21. decembrī 14:00 Māmuļā notika Ziemassvētku eglīte, uz kuru bija sanākuši ap 250 dalībnieku. Dziedāja koris «Knīpas un knauķi», spēlēja akordeonu Jānis Ļūmanis, pēc tam 18:00 uz mazāku eglīti pulcējās tie, kas brauc katru gadu uz Sibīriju.Ģitāru spēlēja Dzintras mazmeita Madara Geka. Paldies visiem dalībniekiem un mūziķiem.

Kā pasūtīt mūsu filmas un grāmatas

Iegādāties filmas un grāmatas
Buy books and movies
Купить книги и фильмы

Читать далее «Kā pasūtīt mūsu filmas un grāmatas»

Ziemassvētku eglīte 21. decembrī 14.00 Māmuļā

Aicinām visus represētos uz Ziemassvētku eglīti Māmuļā, Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē. 21.decembrī plkst.14.00 Merķeļa ielā 13, Rīgā. Priecīgus Ziemassvētkus, veselību, izturību fonda «Sibīrijas bērni» vārdā novēl Dzintra Geka.

[Show slideshow]

2018. gada aktivitātes

Pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas katru gadu Latvijas Televīzijā tiek izrādītas filmas no sērijas Tālā zeme Sibīrija. Šogad 15. martā un 22. martā tika izrādītas dokumentālās filmas Tālā zeme Sibīrija 2 filmas par Krasnojarskas un Omskas apgabaliem un Evenkiju. Katru gadu rīkojam piemiņas konferenci, šogad 14. jūnijā tika sarīkota  piemiņas konference Prezidenta pilī un koncerti Vecās Svētās Ģertrūdes un Doma Baznīcā, jau 4 gadus rīkojam skolēnu zīmējumu un sacerējumu konkursus, šogad bijām ekspedīcijā uz Tālajiem Austrumiem. Top filmas par Blagoveščensku un Zeju-Sivakiem un tiek gatavota grāmata «Sibīrijas skola» , nākamgad plānojam doties ekspedīcija uz Noriļsku uz Šmita kalnu. Attēli Noriļskā pie Lamas ezera.  

[Show slideshow]

Aicinam ziedot fonda aktivitātēm.

Nodibinājums “Fonds Sibīrijas bērni”

Reģ. Nr. 40008057169
 a/s SEB banka
 kods: UNLALV2X
 Konts EUR: LV47UNLA0002058469357
 Konts USD: LV68UNLA0002058469658
 

Intervija par filmām K. Fridrihsons, Blumbergs un Katra diena simtgadē.

13. novembrī bijām LTV7 studijā, stāstījām par jaunajiem projektiem- par filmām K. Fridrihsons, Blumbergs un Katra diena simtgadē.  Intervija krievu valodā.

 

Ilmārs Knaģis “Ne mēs tos laikus izdomājām“ pieejama pdf formātā

Ilmārs Knaģis “Ne mēs tos laikus izdomājām“

Ilmārs Knaģis ir leģendārs vīrs, kuram nu jau aprit 92. gadi. Interesanta un vērtīga ir grāmatas pirmā daļa par 20. gs. 30. gadiem Latvijas mazpilsētā Jēkabpilī, par mazā zēna piedzīvojumiem pirmās brīvvalsts laikā. Grāmatas otrā daļa vēsta par Sibīrijas periodu. Trešā nodaļa atgriežas mūsdienās, kad Latvija atkal ir brīva. Ilmārs apraksta savas un likteņbiedru sajūtas, ko papildina ar informāciju par politisko, ekonomisko un kultūras situāciju valstī.
Grāmata būs vērtīgs ieguvums visām paaudzēm. Visi, kas pasūtīs papīra grāmatu, saņems grāmatu arī PDF formātā.

ilmars knagis knagis ilmars knagis there was such a time

Читать далее «Ilmārs Knaģis “Ne mēs tos laikus izdomājām“ pieejama pdf formātā»

Top filma par Zeju un Sivakiem

 Kā mūs uzņēma Zejā un Sivakos- par to uzzināsiet otrajā filmā, kas tiks izrādīta Latvijas Televīzijā 2019. gada martā. Zejā apmeklējām Alda Krūmiņa vecātēva un vecāsmātes atdusas vietas aizaugušās kapsētās. Jānis Vanags brauca meklēt vecātēva kapu 59 kilometrā no Sivakiem.  Zejā dzimusi un kaimiņos Aldim dzīvojusi arī Silvija Skaldņeva, mūsu brauciena dalībniece. Visa viņas ģimene no izsūtījuma atgriezās.