Nov 212012
 

1949. Maršruts: Ķekava- Omskas apgabals.

1949. gada deportācijas ir viens no traģiskākajiem punktiem Latvijas jauno laiku
vēsturē. Uz mūža nometināšanu Sibīrijā tika izsūtīti 43 tūkstoši cilvēku, viņu vidū 10
tūkstoši bērnu un zīdaiņu, vecu un pat no nāves gultas pieceltu cilvēku, bojā gāja
4941 personas. Katrs ceturtais uz mūžu deportētais bija bērns. Katrs sestais bija
vecāks par 60 gadiem.

1949: The Route from Ķekava to the Omsk District

The 1949 deportations were one of the most tragic aspects of contemporary Latvian history. 43,000 people were deported to Siberia for life, with 10,000 infants and children, elderly people, and even people raised from their deathbed among them. 4,941 persons perished. Every fourth deportee was a child. Every sixth deportee was 60 or older.


Маршрут Ķekava- Омский округ 2012

Депортации в 1949 году были одним из самых трагических аспектов современной истории Латвии. 43000 человек были сосланы в Сибирь без права на возвращение, в том числе 10000 младенцев и детей, пожилых людей, и даже люди, поднятые из предсмертной постели. Каждый четвертый депортируемый был ребенком. 4941 человек погибло. Каждому шестому из депортируемых было 60 лет и старше.


1941. gada deportācijas bija mēģinājums nocirst galvu Latvijas inteliģencei. 1949.
gada deportācijām vajadzēja iznīcināt zemniecību un tieši darbīgākos un čaklākos
latviešu zemniekus, no kuriem totalitārais režīms baidījās visvairāk, jo uz tiem
balstījās Latvijas brīvvalsts.

Mums ir zināmas trīs dzimtas, kas pirms okupācijas dzīvojušas Ķekavas apkaimē.

No Gaņģu dzimtas deportē tēvu, mežsargu Kārli Gaņģi, māti Arvidu Gaņģis,
vienpadsmit gadus veco dēlu Kārli, meitu Elzu, kurai ir deviņi gadi un viņu brālīti
Didzi, kam ir tikai četri gadi. Ģimene iztur visus pārbaudījumus un 1959. gadā
atgriežas Latvijā.

2011.gada vasarā Didzis Gaņģis devās uz Sibīriju, Omskas apgabalu – Drobiševu un
Moisejevku, lai satiku bērnības draugus un apmeklētu tēva kapu.

1949. gadā deportē Gunāru Vildi – 21 gads, māsu Ilmu – 18 gadi, māti Emīliju –
42 gadi un mātes māti Annu Tikums, kas pēc insulta ir paralizēta. Izsūtījumā Gunārs
Vilde apprecas citu izsūtīto, Mirdzu Kreicbergu no Jelgavas rajona. 1955. gadā
piedzimst viņu pirmais dēls Guntars. Deportētie Rīgā atgriežas 1956. gadā.

Biruta Veisa 1949. gadā bija deportēta uz Sibīriju, uz Omskas apgabalu. 1960. gadā
Pēteris Sēja apprecas ar Birutu Veisu. Viņu ģimenē aug pieci bērni: Vilnis, Māris,
Tālivaldis, Jānis, Ināra. Šodien „Kuģu” mājās dzīvo vairs tikai Biruta Sēja, vienīgā
deportāciju lieciniece.

Režisore un producente Dzintra Geka
Scenārijs Ēriks Lanss
Operators Aivars Lubānietis
Mūzika Pēteris Vasks
Videoinženieri Valdis Zeļonka, Jānis Kazulis
Videografika Edgars Lūsiņš
Režisora asistente Baiba Ārenta
Filmas veidošanu atbalstīja
Doles Saviesīgā biedrība
Ķekavas novada dome
Valsts Kultūrkapitāla fonds
Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūra
Ķekavas novadpētniecības muzejs
Kalnakrogs SIA
A.M.L. SIA
Ķekavas nami SIA
Valdis Ozols
Pēteris Geks
Ilgonis Leišavnieks
Ivars Mangulis
Māris Šops
Inese Krejāne
Guntars Vilde
Biedrība „Turies, Ķekava!”
SIA „Ķekavas sadzīves servisa centrs”
Studija SB

2012

The deportations of 1941 were an attempt to chop off the head of Latvia’s intelligentsia. The 1949 deportations were aimed at destroying agriculture. The most active and hard-working farmers were the ones who most terrified the totalitarian regime, because they had been the pillar of support for the independent Latvian state.  We know of three families which lived in and around Ķekava in advance of the Soviet occupation.

Among the deportees was forest ranger Kārlis Gaņģis, his wife, Arvīda Gaņģe, 11-year- old son Kārlis, nine-year-old daughter Elza, and little brother Didzis, who was just four. Most of the family survived the process and returned to Latvia in 1959. In the summer of 2011, Didzis Gaņģis set off for the Omsk District in Siberia – the villages of Drobishev and Moiseyevk. He hoped to meet his childhood friends and to visit his father’s grave.

Also deported in 1949 were 21-year-old Gunārs Vilde, his 18-year-old sister Ilma, his 42- year-old mother Emīlija, and her mother, Anna Tikums. Anna was paralysed after a stroke. While in Siberia, Gunārs Vilde married another deportee, Mirdza Kreicberga from the Jelgava District. They had their first son, Guntars, in 1955. The deportees returned to Rīga in 1956.

Biruta Veisa was deported to the Omsk District in Siberia in 1949. In 1960, she married Pēteris Sēja, and they had five children – Vilnis, Māris, Tālivaldis, Jānis, Sēja, and Ināra. The only one to live at the Kuģi homestead today is Biruta Sēja, the only eyewitness in her family to the deportation.

Screenplay: Ēriks Lanss
Producer: Dzintra Geka
Camera: Aivars Lubānietis
Video editing: Valdis Zeļonka, Jānis Kazulis

The producers of this film are thankful for the support of:

Doles Saviesīgā biedrība
Ķekavas novada dome
Valsts Kultūrkapitāla fonds
Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūra
Ķekavas novadpētniecības muzejs
Kalnakrogs SIA
A.M.L. SIA
Ķekavas nami SIA
Valdis Ozols
Pēteris Geks
Ilgonis Leišavnieks
Ivars Mangulis
Māris Šops
Inese Krejāne
Guntars Vilde
Biedrība „Turies, Ķekava!”
SIA „Ķekavas sadzīves servisa centrs”

© Studio SB

2012

 Posted by at 11:25 am

 Leave a Reply

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

(required)

(required)