Zīmējumu konkurss skolēniem „SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949” līdz 2024. gada 16. maijam

Zīmējumu konkurss skolēniem

„SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949”

NOLIKUMS

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturei, 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta vardarbīgajām un nelikumīgajām piespiedu izsūtīšanām uz Sibīriju.

Konkursa organizētājs

Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas bērni”, Reģ. Nr. 4000805769, Graudu 41a, Rīga, LV–1058.

Konkursa izsludināšanas kārtība

Konkursu izsludina, nosūtot nolikumu uz Latvijas vispārizglītojošo, mākslas un diasporas skolu e–pastiem.

Konkursa tēma

Konkursa kopējā tēma ir Latvijas vēsture – 1941. un 1949. gada deportācijas.

Konkursa mērķi

Neļaut aizmirst Latvijas vēsturē svarīgus un traģiskus notikumus.
Bērnos un jauniešos veicināt un uzturēt interesi par Latvijas un tās tautu vēsturi komunistiskā padomju režīma okupācijas laikā, pievērst uzmanību Latvijas iedzīvotāju likteņiem Sibīrijas izsūtījumā. Ļaut bērniem iedziļināties vēstures likumsakarībās un mudināt būt aktīvai sabiedrības daļai. Attīstīt un novērtēt audzēkņu prasmes.

Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī un melos pamatotā kara darbība skaudri liek apjaust, ka ir neapšaubāmi svarīgi zināt un izprast savas valsts vēsturi, lai mums blakus augtu un dzīvotu domājoši un patstāvīgi jaunieši. Zināt savas ģimenes un valsts vēsturi, nozīmē spēt redzēt likumsakarības, spēt nepakļauties maldīgai informācijai un būt lepnam par savu valsti un tās brīvību.

Konkursa norise

Konkursa dalībnieki ir audzēkņi, kuri apgūst profesionālās ievirzes izglītības programmu Vizuāli plastiskā mākslā, proti, bērni un jaunieši, kuri apgūst vai ir apguvuši vizuālo mākslu vispārizglītojošajā skolā vai arī papildus mācās mākslas skolā.
Skolotājs (vecāki vai pats skolēns) sagatavo konkursa tēmai, nosacījumiem un audzēkņu vecumam atbilstošu uzdevumu, kuru audzēkņi veic skolotāja vadībā vai individuāli.
Krāsainu vai melnbaltu kompozīciju plaknē. Formāts – A3 vai A4 tehnika – brīvais stils.
Darba otrā pusē jābūt autora vārdam, uzvārdam, vecumam, klasei (kurā bērns mācās vispārizglītojošajā skolā), skolas nosaukumam, skolēna vai skolotāja e-pastam un telefonam.
Darbu iesniegšanas termiņš – 2024. gada 16. maijs (darbu saņemšanas datums). Darbi vērtēšanai sūtāmi uz Nodibinājumu „Fonds Sibīrijas bērni”, Graudu ielā 41a, Rīgā, LV-1058, ar norādi „Zīmējumu konkursam „Sibīrijas bērni””.

Vērtēšana

Vērtēšanas kritēriji: veiksmīga ideja, tēmas risinājums, veiksmīga izteiksmes līdzekļu izvēle tēmas risinājumā, izmantotās tehnikas pārzināšana un prasmīgs lietojums.
Konkursa darbus izvērtēs konkursa žūrija, izvēloties labākos darbus katrā no trijām vecuma grupām. Labāko darbu skaits nav ierobežots.
* 1.grupa – no 6 līdz 10 gadu vecumam,
* 2.grupa – no 11 līdz 14 gadu vecumam,
* 3.grupa – no 15 līdz 19 gadu vecumam.
Žūrija var piešķirt speciālbalvu par audzēkņu īpašu sniegumu.
Uzvarētāju darbi tiks publicēti interneta portālos. Continue reading “Zīmējumu konkurss skolēniem „SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949” līdz 2024. gada 16. maijam”

Sacerējumu konkurss „SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949 – TRIMDAS BĒRNI 1944” līdz 2024. gada 16. maijam

Sacerējumu konkurss skolēniem

„SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949 – TRIMDAS BĒRNI 1944”

NOLIKUMS

Konkursa organizētājs

Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas bērni”, Reģ. Nr. 4000805769, Graudu 41a, Rīga, LV–1058.

Mērķis

Ar šo konkursu vēlamies rosināt skolēnos interesi par Latvijas vēsturi, par 1941. gada 14. jūnija deportāciju, kuras rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji, par 1949. gada deportāciju, kad uz Sibīriju tika aizvesti vairāk kā 42 tūkstoši cilvēku. Par 1944. gadu, kad atkārtotas deportācijas draudu un frontes tuvošanās iespaidā vairāk kā 200 tūkstošu Latvijas pilsoņu devās bēgļu gaitās uz rietumiem. Vēlamies mudināt skolēnus izzināt mūsu valsts un savas ģimenes vēsturi, stiprināt skolēnos patriotisma jūtas un piederības sajūtu Latvijai.
Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī un melos pamatotā kara darbība skaudri liek apjaust, ka ir neapšaubāmi svarīgi zināt un izprast savas valsts vēsturi, lai mums blakus augtu un dzīvotu domājoši un patstāvīgi jaunieši. Zināt savas ģimenes un valsts vēsturi, nozīmē spēt redzēt likumsakarības, spēt nepakļauties maldīgai informācijai un būt lepnam par savu valsti un tās brīvību.

Uzdevums

Noskaidrot labākos sacerējumus katrā vecuma grupā.

* 1. grupa – no 7 līdz 10 gadu vecumam

* 2. grupa – no 11 līdz 15 gadu vecumam

* 3. grupa – no 16 līdz 19 gadu vecumam

Konkursa norise

Sacerējumi jāiesūta līdz 2024. gada 16. maijam (ieskaitot), uz e–pasta adresi sibirijasberni@gmail.com ar norādi „Sacerējumu konkursam”.

Sacerējums jāiesniedz latviešu valodā datorrakstā, nepārsniedzot 1500 vārdus.

Sacerējuma sākumā jābūt norādītam autora vārdam, uzvārdam, vecumam, skolas un darba nosaukumam, autora un klases audzinātāja (vai viena no vecāku) kontaktinformācijai – telefona numurs un e-pasts.

Vērtēšana

Vērtēšanas kritēriji – emocionālais vēstījums, literārais sniegums, valodas izteiksmība un darba oriģinalitāte.

Iesūtītos sacerējumus izvērtēs konkursa žūrija, izvēloties labākos darbus katrā no trijām vecuma grupām. Labāko darbu skaits nav ierobežots.
Continue reading “Sacerējumu konkurss „SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949 – TRIMDAS BĒRNI 1944” līdz 2024. gada 16. maijam”

Grāmatas “Kur palika tēvi?” prezentācija Ventspilī, Livonijas ordeņa pilī 22.martā, plkst. 14:00

Fonds “Sibīrijas bērni” rīko Dzintras Gekas-Vaskas nesen izdotās grāmatas “Kur palika tēvi?” prezentāciju Ventspils muzejā, Livonijas ordeņa pilī 2024. gada 22. martā, plkst. 14:00
Grāmata “Kur palika Tēvi?” ir fonda “Sibīrijas bērni” vairāku gadu darbs. Tajā iekļauts vēsturnieka Aināra Bambala pētījums par Gulaga nometnēm, uz  kurieni 1941.gadā tika izsūtīti latviešu vīrieši. Grāmatā ievietotas arī Jēkaba Graudiņa atmiņas par Vjatlagā piedzīvoto, vēsturnieka Vladislava Veremjova, Sodu izpildīšanas pārvaldes arhivāra, pētījums par Vjatlagā ieslodzītajiem latviešiem un Artūra Stradiņa Vjatlaga dienasgrāmata.
Šeit ir apkopotas 1941.gadā uz Sibīriju izsūtīto bērnu atmiņas par tēvu zaudējumu, ģimeņu un tēvu fotogrāfijas un mūsdienu bērnu izpratne par deportācijām zīmējumos un sacerējumos. Grāmatā ievietotas arī fotogrāfijas no fonda “Sibīrijas bērni” rīkotās ekspedīcijas uz Vjatlagu
un Solikamsku, uz kurieni 2011.gadā devās tie, kas bērnībā zaudēja tēvus.
Fonds demonstrēs dokumentālo filmu “Kur palika tēvi?” Grāmatas prezentācijas ietvaros notiks arī tikšanās ar grāmatas autori un filmas režisori Dzintru Geku-Vasku un vienu no filmas varonēm – Raitu Šustu (dzim. Niedru), kas dalīsies savās atmiņās, kā arī atbildēs uz auditoriju interesējošiem jautājumiem. Grāmatā un filmā varēs redzēt arī fragmentus, foto un atmiņu stāstus no Ventspils iedzīvotāju likteņstāstiem.
Interesentiem ieeja bez maksas

Ventspils muzejs un fonds ‘Sibīrijas bērni”

26. marta 18.00, Berline, filma ” Sveicieni no Sibirijas”

2024. gada 26. martā Latvija vēsatniecība Berlīnē organizē Dzintras Gekas filmas

Sveicieni no Sibīrijas

izrādi kintoeātrī “Krokodils”  Greifenhagener Str. 32, 10437 Berlīne, IEEJA BEZ MAKSAS, Rezervācijas pa e-pastu: rsvp.germany@mfa.gov.lv

Dokumentāla liecība par 1941. un 1949. gadā no Latvijas izsūtīto  cilvēku likteņiem . Continue reading “26. marta 18.00, Berline, filma ” Sveicieni no Sibirijas””

Grāmata “Kur palika tēvi?” pieejama no 19. decembra

Grāmata”Kur palika Tēvi?” ir fonda “Sibīrijas bērni” vairāku gadu darbs. Ar Aināra Bambala soda nometņu aprakstu, Jēkaba Graudiņa, Vladislava Veremjova atmiņām par Vjatlagu un Artūra Stradiņa Vjatlaga dienasgrāmatu, un 1941. gadā uz Sibīriju izsūtīto bērnu atmiņu mirkļiem, ģimeņu un tēvu fotogrāfijām un mūsdienu bērnu izpratne par deportācijām zīmējumos un sacerējumos. Arī fotogrāfijas no ekspedīcijas uz Vjatlagu un Solikamsku. Grāmatas pieejamas no 2023. gada 19. decembra, zvanot pa tel. 28743979 vai rakstot uz epastu sibirijasberni@gmail.com Grāmatu var pasūtīt internetā https://sibirijasberni.lv/shop/product/kur-palika-tevi-2 Grāmata ir 670 lpp. gara un ir kā turpinājums grāmatai “Mātes Sibīrijā”

 

Top jauna grāmata “Kur palika Tēvi?”

Fonds gatavo izdošanai jaunu grāmatu “Kur palika Tēvi?” Grāmatas atvēršana notiks 2023. gada 22. decembrī.  Grāmatā būs 670. lpp. un tā ir turpinājums grāmatai “Mātes Sibīrijā”. Grāmatas metiens būs ierobežots, lūdzu interesentus pasūtīt rakstot uz epastu sibirijasberni@gmail.com 

Continue reading “Top jauna grāmata “Kur palika Tēvi?””

2023. gada 14. jūnija konference “Aizvestie” Prezidenta pilī

2023. gada 14. jūnija konferences “Aizvestie 14.06.1941” Prezidenta pilī videoieraksts.

Atceres pasākumi 2023. gada 14. jūnijā

Šogad aprit 82 gadi kopš 1941. gada 14. jūnija deportācijas, kuras rezultātā  cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Jau vairāk kā divdesmit gadu fonds „Sibīrijas bērni” aicina pulcēties kopā, pieminot uz Sibīriju izsūtītos cilvēkus. Ir svarīgi, ka pieminam Sibīriju, svarīga ir mūsu attieksme pret notikušo.

1941. gada 14. jūnija deportācijas tāpat kā Krievijas iebrukums Ukrainā ir piemērs tam kā autoritārs režīms var izmantot vardarbību un represijas, lai kontrolētu iedzīvotājus un cīnītos par varu. Situācija Ukrainā pastiprinājusi sabiedrības interesi par līdzīgiem vēsturiskiem notikumiem Latvijā. Abi notikumi parāda, cik svarīgi ir veicināt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, lai novērstu šādu notikumu atkārtošanos nākotnē.
Valsts prezidents Egils Levits un Dzintra Geka aplūko zimējumu konkursa dalībnieku darbus. Foto autors: Ilmārs Znotiņš.
Valsts prezidents Egils Levits un Dzintra Geka aplūko zimējumu konkursa dalībnieku darbus. Foto autors: Ilmārs Znotiņš.

10:00 Rīgas pilī notika represēto tikšanās ar Valsts Prezidentu Egilu Levitu. Bija ieradošies vairāki simti represēto un viņu bērni un mazbērni. Izsūtītie un Sibīrijā dzimušie dalījās ar atmiņām. Notika zīmējumu un sacerējumu konkursa uzvarētāju apbalvošana. Uzstājās mūziķi Continue reading “Atceres pasākumi 2023. gada 14. jūnijā”

Žūrijas pārdomas par sacerējumu konkursu 2023

Par 2023. gada skolēnu sacerējumu konkursu, kuru kārtējo reizi, lai fakti nepazustu no Latvijas vēstures atmiņām, organizē fonds “Sibīrijas Bērni”.        
      Šogad, atšķirībā no iepriekšējo gadu sacerējumiem, jūtama kāda jauna vēsma. Ja agrāk, rakstot par drūmajiem izsūtījuma gadiem, galvenajā vietā figurēja cilvēku ciešanas, viņu spēks tās pārvarēt, darīt visu, lai glābtu tos, kuri paši nevar par sevi pastāvēt, tad šajos darbos parādās jaunas iezīmes. Varētu sacīt, ka tajos parādās brīdinājuma pazīmes par to, ka, vadoties sensenā tautas teiciena, ka vilks met spalvu, bet nemaina  tikumu, ieskanas bažas par to, ka nežēlīgā, nodevīgā kaimiņa vardarbības eskalācija var atkārtoties. Šodien to apliecina lielās Krievzemes iebrukšana miermīlīgajā Ukrainā. Par ko? Kādēļ? Labi, ka mūsu jaunieši nav palikuši malā kā vienaldzīgi skatītāji. Labi, ja arī viņos rodas domas par to, kāds “draudzīgs” kaimiņš ir mums austrumos. Vai tad tiešām tam visam notiekošajam var rast loģisku skaidrojumu? Nevar un nedrīkst. Uzteicams tas, ka daudzos sacerējumos ir skarbas domas par to, ka jādara viss, lai beigtu šīs šausmas.
                                                                                                              Kaspars Pūce

 

Paldies visiem, kas piedalījās radošajā konkursā. Paldies jūsu skolotājiem, kas jūs informēja un mudināja. Taču skolotāji varētu runāt un runāt, ja jūsos pašos nebūtu interese, nekas jēdzīgs nevarētu sanākt. Kā jau katrā konkursā, ir veiksmīgāki un ne tik veiksmīgi darbi. Uzrunāja tie, kur jūs paši esat patiesi, tāpēc, ja turpmāk kādam šī tēma neliekas interesanta, rakstiet! Tas būs jūsu personiskais viedoklis. Jūsu domas radīs piekritējus un apšaubītājus, bet jūs būsiet patiesi un no sirds pieskārušies tēmai. Ne kur taču nav likuma, kas vēstītu- tā nu gan nevajag rakstīt! Daudzi jūsu darbiņi ir neaizmirstami. Tie lielākoties balstās uz jūsu ģimenes stāstiem. Un sajūta ir tāda, ka jūs paši esat bijuši klāt šiem šaušalīgajiem notikumiem. Par ko cilvēkus izsūtija? Par to, ka viņi mīlēja savu tēvu zemi, strādāja tās labā. Ticēja Latvijas brīvvalsts idejai. Nenodeva to!
Mēs taču arī ticam Latvijai? Nav jāatbild ar skaļu: jā! Galvenais ir to veidot. Lai jums visiem gaišs ceļš, verot nākotnes durvis.
                                                                                                                             Valdis Lūriņš

 

Atskats uz zīmējumu konkursu

Fonda “Sibīrijas bērni” organizētais zīmējumu konkurss atkal
rezultējies ar ievērojama skaita darbu klāstu. Žūrija izklāj
gleznojumus un grafikas citu citam blakus garā klājienā uz televīzijas
gaiteņa grīdas un ievēro kā viens vai otrs darbs izceļas – ar savu
vēstījumu un māksliniecisko valodu. Savā veidā lapaspuses turpina
viena otru – caur tām ceļo bezgala gari vilcienu sastāvi un neskaitāmi
neziņas un satricinājumu pārņemti, netaisnīgi nomocīti ļaudis.
Nežēlīgais konteksts – karš Ukrainā, kas arī šodien turpinās tik tuvu,
liek domājošam cilvēkam ik dienas apzināties mūsu pierastās miera
realitātes trauslumu un ievainojamību. Tas nevar būt dabisks veids kā
dzīvot. Tas liek arī nogurt un savā veidā reizēm notrulināties. Tomēr
jāspēj sevī atkal un atkal modināt cilvēcību. Uzdot jautājumu – kas tā
ir. Šeit ievērojama nozīme jauno cilvēku pedagogiem, kuru spēja
skaidrot vēsturi un veltīt laiku nopietnai sarunai var dot impulsu
personīgam ceļojumam dzimtas un Latvijas saknēs. Dot iespēju
atklāsmei par cilvēku savstarpējo saistību pagātnē un tagadnē.
Gleznošana un zīmēšana ir tas neparastais esības veids, kas ieceļ
autoru citos laikos, vietās un situācijās – kad tev rokās ir ota, zīmulis,
ogle vai krīts, tas, kas raugās caur aizrestotu logu, salst bezgalīgā
ziemā vai piedzīvo tuvinieku nāvi tajā brīdi esi tu pats. Tas radīšanas
brīdis top par visīstāko patiesību, kas turpina dziļumos veidot
personības domas, idejas un pārliecības.
Tāpēc atgriešanās pie Sibīrijas stāstiem ir vērtība – ceļojums apziņā,
kas bagātina katru, kas ļauj aizskārt savu sirdi.
Ieva Jurjāne

Laureātu darbi. Jaunākā grupa

Laureātu darbi. Vidēja grupa

Laureātu darbi. Vecākā grupa.