INFORMĀCIJA PAR IZSŪTĪŠANU UZ SIBĪRIJU 1941 UN 1949 GADĀ
Zīmējumu konkurss skolēniem
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturei, 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta vardarbīgajām un nelikumīgajām piespiedus izsūtīšanām uz Sibīriju. Continue reading “Zīmējumu konkurss skolēniem līdz 2021. gada 10. maijam.”
Gatavojam arī grāmatu “Sibīrijas bērni. 1949” par vietām Sibīrijā, uz kurieni 1949. gadā ģimenes aizveda. Tomskas, Omskas apgabali un Tālie austrumi-tādi bija maršruti. Ceram, ka grāmata iznāks aprīlī, darbs ir ļoti liels.
Bijām ciemos pie Ilmāra Knaga- Sibīrijas bērna, izsūtīts divas reizes. Pašlaik dzīvo pansionātā. Sūta Jums visiem sveicienus.
15 .septembrī no 18-19:30 muzejā “Ebreji Latvijā” notika grāmatas “Šalom Sibīrija!” prezentāciju un tikšanās ar autori Dzintru Geku-Vasku. Grāmatā ir apkopotas 26 intervijas latviešu, krievu un angļu valodās ar ebreju tautības cilvēkiem, kuri kā bērni tika izsūtīti uz Sibīriju no Latvijas. Bija sanākuši vairāk par 70 interesentiem. Uzstājās Fonda “Uniting History” izpilddirektore Elīna Sklar, grāmatas varoņi Rafails Roznetāls un Jakovs Šacs dalījās ar atmiņām par izsūtījumu Sibīrijā. Čellists Makss Vilenskis atskaņoja fragmentu no Dana Jaffes sonātes “Shoah”. Ebreju skolas bērni lasīja grāmatas fragmetntus un dāvanā katrs skolēns saņēma grāmatas eksemplāru.
Fonds “Sibīrijas bērni” un muzejs “Ebreji Latvijā” ar “Uniting History” fonda atbalstuLeo Berlins,10 gadi
Apmēram reizi desmit dienās bija jāiet uz komandantūru atzīmēties, ka neesi aizmucis. Un neviens precīzi nezināja, kurā dienā izsauks. Bija tāds cilvēks – „desmitnieks”, kurš gandrīz katru dienu gāja uz komandantūru, kur viņam noteica, kurā dienā katrs jāved atzīmēties. Ikreiz, kad kopā ar Gunāru Braunu (īrējām privātu dzīvokli, jo kopmītnē visiem vietu nepietika) ieradāmies komandantūrā, bijām izbrīnīti, cik daudziem no mūsu institūta jāiet atzīmēties. Izrādās, trešā daļa studentu bija izsūtītie – gan ebreji, gan latvieši, gan igauņi, ukraiņi, Volgas vācieši. Uz komandantūru gājām līdz gadam, jo rudenī mēs saņēmām pases. Manā pasē bija kaut kas līdzīgs tekstam, ka pase izdota, pamatojoties uz VDK izziņu – kā cilvēkam, kurš izlaists no cietuma. Ļoti gribējās uz Rīgu, lai gan te nebija palicis daudz radu. Jo neviens no mammas daudzajiem brāļiem un māsām nebija vairs dzīvo vidū. Visi gāja bojā Rīgas Geto. Izdzīvoja tikai māsīca, kas bija paslēpusies un pēc tam evakuējusies. Viņa arī mani uzaicināja ciemos. 1955. gadā, īsi pirms došanās uz Rīgu, autobusā man no kabatas izzaga pasi. Pasi nozaga, bet divus rubļus atstāja. Milicijā teica, ka drīkstu braukt, ja esot vēl kāds dokuments. Man bija komjaunieša biedra karte, studenta karte, arodbiedrību karte. Protams, ka riskēju, jo ceļā bija iespējamas dokumentu pārbaudes. Taču man laimējās, un es labi pavadīju vasaru Rīgā. Kad atgriezos Krasnojarskā, saņēmu pasi. Mani sāka apskaust, jo jaunajā pasē vairs nebija cita ieraksta, tikai tas, ka pase izsniegta nozaudētās vietā. Kad atbraucu 1956. gadā, iepazinos ar savu nākamo sievu. Pēc institūta es centos saņemt diplomu bez norīkojuma vietas. Beidzu ar ļoti labām sekmēm, mācoties pat saņēmu paaugstinātu stipendiju. Pateicoties tam, man izdevās izrauties no Sibīrijas un atgriezties Rīgā. Mamma un māsa vēl palika Ziemeļos – cīnījās vēl pāris gadus, lai tiktu atlaistas. gadā, atgriežoties Latvijā, man bija grūti dabūt pierakstu Rīgā. Pēc Hruščova vizītes Latvijā tika noņemts Berklavs, un tad sākās okupantu plūdi. Ar Berklavu esmu labi pazīstams. Lai dabūtu pierakstu un iekārtotos darbā, man vajadzēja iet uz arhīvu, meklēt izziņu, ka esmu te dzīvojis līdz gadam. Sākumā dabūju ne īpaši labu darbu – armijas daļā par mehāniķi (bija jāstrādā kopā ar zaldātiem, ģenerāļiem), bet piešķīra dzīvokli. Ērtību tajā nebija nekādu, tualete ārā, bez siltā ūdens… Toties savs. Pēc gada sāku strādāt Rīgas Elektromehāniskajā rūpnīcā. Tur pārsvarā bija krievu valodā runājoši cilvēki, tāpēc gandrīz esmu aizmirsis latviešu valodu. Tikai tagad, kad esmu kļuvis par mājas pārvaldnieku (pārvaldu māju, kas daļēji piederēja manam tēvam, un tās dēļ mēs bijām izsūtīti) un man jārunājas ar latviešiem, atsāku runāt latviski. Protams, ne tik labi, lai sīkumos spētu izstāstīt savu dzīves stāstu.
Continue reading “Grāmatas “Š A L O M, S I B Ī R I J A!” prezentācija muzejā “Ebreji Latvijā””
Koncerts “Aizvestajiem”, izrādīts ReTV 2020. gada 13. jūnijā 22 un 14. jūnijā 12:30,
veltīts 1941.gadā uz Sibīriju aizvestajiem bērniem,
Vecajā sv.Ģertrūdes baznīcā.
Koncerta garums 44 minūtes.
Latvijas Radio koris.
Diriģents S. Kļava,
Solisti I.Reine,
Ērģeles A.Reinis
Koncerta programma Continue reading “Koncerts “Aizvestajiem”, ReTV 2020. gada 13. un 14. jūnijā”
Filma “Katra diena simtgadē. Gadalaiki” pieteikta lielā Kristapa konkursam.
Fonda “Sibīrijas bērni” organizētie pasākumi 14. jūnija represēto piemiņai.
11:00 Prezidenta pils. Zīmējumu un Sacerējumu konkursu laureātu apbalvošana. Tikšanās ar represētajiem.
12:30 Ziedu nolikšana pie “Bārenītes ” pieminekļa
13:30 Okupācijas muzejā grāmatas “Šalom. Sibīrija!” atvēršana
14:15 LTV1 pirmizrāde. “Sibīrijas bērni. Mēs atceramies”
Liels paldies visiem dalībniekiem par piedalīšanos neskatoties uz grūtajiem sadzīves apstākļiem! Konkursa žūrija ar speciālajām balvām atzīmēja darbus, kas tapuši oriģinālās tehnikās- kolāža, datorgrafika, stieples pinums.
1.vieta Ance Ērika Ezeriņa
1.vieta Gabriela Misiņa
2.vieta Elizabete Kārkliņa
2.vieta Elza Dombrava
3.vieta Aleksandra Solima
3.vieta Krists Pauls Paeglekalns
