Zīmējumu konkurss skolēniem līdz 2023. gada 17. maijam

Zīmējumu konkurss skolēniem

„SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949”

NOLIKUMS

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturei, 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta vardarbīgajām un nelikumīgajām piespiedu izsūtīšanām uz Sibīriju.

Konkursa organizētājs

Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas bērni”, Reģ. Nr. 4000805769, Graudu 41a, Rīga, LV–1058.

Konkursa izsludināšanas kārtība

Konkursu izsludina, nosūtot nolikumu uz Latvijas vispārizglītojošo, mākslas un diasporas skolu e–pastiem.

Konkursa tēma

Konkursa kopējā tēma ir Latvijas vēsture – 1941. un 1949. gada deportācijas.

Konkursa mērķi

Neļaut aizmirst Latvijas vēsturē svarīgus un traģiskus notikumus.
Bērnos un jauniešos veicināt un uzturēt interesi par Latvijas un tās tautu vēsturi komunistiskā padomju režīma okupācijas laikā, pievērst uzmanību Latvijas iedzīvotāju likteņiem Sibīrijas izsūtījumā un mudināt interesēties arī par šobrīd Sibīrijā dzīvojošo bijušo Latvijas iedzīvotāju un latviešu likteņiem. Ļaut bērniem iedziļināties vēstures likumsakarībās un mudināt būt aktīvai sabiedrības daļai. Attīstīt un novērtēt audzēkņu prasmes.

Krievijas iebrukums Ukrainā pagājušā gada februārī un melos pamatotā kara darbība skaudri liek apjaust, ka ir neapšaubāmi svarīgi zināt un izprast savas valsts vēsturi, lai mums blakus augtu un dzīvotu domājoši un patstāvīgi jaunieši. Zināt savas ģimenes un valsts vēsturi, nozīmē spēt redzēt likumsakarības, spēt nepakļauties maldīgai informācijai un būt lepnam par savu valsti un tās brīvību. Continue reading “Zīmējumu konkurss skolēniem līdz 2023. gada 17. maijam”

Sacerējumu konkurss skolēniem līdz 2023. gada 17. maijam

Sacerējumu konkurss skolēniem

„SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949 – TRIMDAS BĒRNI 1944”

NOLIKUMS

Konkursa organizētājs

Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas bērni”, Reģ. Nr. 4000805769, Graudu 41a, Rīga, LV–1058.

Mērķis

Ar šo konkursu vēlamies rosināt skolēnos interesi par Latvijas vēsturi, par 1941. gada 14. jūnija deportāciju, kuras rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji, par 1949. gada deportāciju, kad uz Sibīriju tika aizvesti vairāk kā 42 tūkstoši cilvēku. Par 1944. gadu, kad atkārtotas deportācijas draudu un frontes tuvošanās iespaidā vairāk kā 200 tūkstošu Latvijas pilsoņu devās bēgļu gaitās uz rietumiem. Vēlamies mudināt skolēnus izzināt mūsu valsts un savas ģimenes vēsturi, stiprināt skolēnos patriotisma jūtas un piederības sajūtu Latvijai.
Krievijas iebrukums Ukrainā pagājušā gada februārī un melos pamatotā kara darbība skaudri liek apjaust, ka ir neapšaubāmi svarīgi zināt un izprast savas valsts vēsturi, lai mums blakus augtu un dzīvotu domājoši un patstāvīgi jaunieši. Zināt savas ģimenes un valsts vēsturi, nozīmē spēt redzēt likumsakarības, spēt nepakļauties maldīgai informācijai un būt lepnam par savu valsti un tās brīvību. Continue reading “Sacerējumu konkurss skolēniem līdz 2023. gada 17. maijam”

Tikšanās ar Ēbelmuižas pamatskolas audzēkņiem

2023 g. 21. martā režisore Dzintra Geka-Vaska un komponists Pēteris Vasks tikās ār Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas audzēkņiem lai stāstītu par 1949. gada 25. martu – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu. Ēbeluižas pamatskolā mācās bērni ar dzirdes traucējumiem. Dzintra Geka-Vaska regulāri viesojas Ēbelmuižas pamatskolā un šoreiz prezentēja grāmatu “Mātes Sibīrijā”, kura tika dāvināta bibliotēkai. 

11. martā Dzintra Geka-Vaska saņem Rozes apbalvojumu

Šī gada 11. martā Valmierā Dzintra Geka-Vaska saņēma Rozes apbalvojumu un Zonta kluba Atzinības rakstu. Rozes dienu, kas Valmierā notika jau 17. reizi, rīko Valmieras Zonta klubs. Tās laikā Atzinības rakstu saņem izcila sieviete par nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības labā.


“Tas ir liels pagodinājums. Pēdējā gada laikā visi esam saistīti ar domām par karu Ukrainā, par trauslo situāciju pasaulē, nenormālo agresora valsti Krieviju. 1949. gadā mana mamma ar trīs maziem bērniem slēpās bunkurā. Tur viņa satuvinājās ar manu tēvu. Es esmu bunkura bērns. Domāju par spēcīgām sievietēm, par manu mammu un daudzām citām mammām, kuras Sibīrijā dzemdēja bērnus. Ir neiedomājami, ko viņas pārdzīvoja, tāpēc šī grāmata ir veltījums mātēm, piemiņa. Paldies par pagodinājumu saņemt apbalvojumu,” tā Dzintra Geka-Vaska.

Continue reading “11. martā Dzintra Geka-Vaska saņem Rozes apbalvojumu”

Ceļojošā izstāde “Sibīrijas bērni” Jūrmalas muzejā

Izstāde “Sibīrijas bērni” Jūrmalas muzejā. Intervija ar Dzintru Geku un izsūtīto Pārslu Bišofu kura tika izvesta uz Krieviju 5 gadu vecumā.

Filma “Tālā zeme Sibīrija. Kāpēc 1949.gada 25.marts?” un izstāde “Sibīrijas bērni” Ventspilī Livonijas ordeņa pilī

Filmu “Tālā zeme Sibīrija. Kāpēc 1949.gada 25.marts?” un izstādi “Sibīrijas bērni” noskatījās 426 Ventspils skolu audzēkņi

1949. gada 25. marta deportācijas upuru piemiņas koncerts «Aizvestajiem» Sv. Jāņa baznīcā, 25. martā plkst. 16.00

Deportācijas upuru piemiņas koncerts «Aizvestajiem»

Fonds “Sibīrijas bērni” aicina uz 1949. gada 25. marta deportācijas upuru piemiņas koncertu «Aizvestajiem». Koncerts notiks Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, 25. martā plkst. 16.00

Koncertā piedalīsies izcilais Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris  «Sõla», mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons, diriģenti Artūrs Oskars Mitrevics un Jurģis Rāts, un solisti Annija Kristiāna Ādamsone (soprāns), Artūrs Oskars Mitrevics (klavieres), Ilze Reine (ērģeles).

Koncerta programmā iekļauti latviešu komponistu Lūcijas Garūtas, Emīla Dārziņa, Pētera Vaska, Pētera Plakida, Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Raimonda Tigula, Ērika Ešenvalda u.c. skaņdarbi.

Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris «Sōla» dibināts 1998. gadā. Kora radošā biogrāfija ietver ne tikai solokoncertus ar dažādu laikmetu un stilu programmām, bet arī sadarbību ar citiem kolektīviem plaša mēroga muzikālos (tostarp deju) projektos un dalību labdarības koncertos. “Sōla” regulāri piedalās Latvijā un citviet pasaulē – gan Eiropā, gan Amerikā – organizētos koru konkursos un festivālos, tādējādi popularizējot Rīgas un Latvijas koru un kormūzikas tradīacijas ārpus Latvijas robežām. Koris ir ierakstījis četrus mūzikas tvartus.

Annija Kristiāna Ādamsone ir Pētera Plakiža Kamermūzikas balvas un Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD) stipendijas ieguvēja, kā arī konkursa “Ineses Galantes talanti 2021” laureāte, absolvējusi JVLMA vokālās nodaļas Antras Jankavas klasi un šobrīd otro gadu studē maģistrantūru Operskolā, Štutgartes Mūzikas un Izpildītājmākslas augstskolā pie profesores Ulrikes Zontāgas. Uzstājas dažādās koncertformās, izpaužoties operas, oratorijas, senās mūzikas, kamermūzikas un laikmetīgās mūzikas žanrā.

Ilze Reine ir ne vien Rīgas Sv. Jāņa baznīcas ērģelniece, kora diriģente un mūzikas dzīves vadītāja jau kopš 1996. gada, bet arī regulāri koncertējoša mūziķe un ērģeļspēles pasniedzēja. Improvizāciju un liturģisko ērģeļspēli mācījusi Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Lutera akadēmijā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, šobrīd – Ventspils Mūzikas vidusskolā. Līdztekus ērģeļu solo programmām sadarbojas ar dažādiem Latvijas kolektīviem.

Artūrs Oskars Mitrevics 2022. gadā absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju profesora Andra Vecumnieka simfoniskā orķestra diriģēšanas klasē. Daļa no Artūra radošās darbības ir veltīta arī klavierspēlei. Iepriekš Artūrs ir piedalījies un guvis atzinību dažādos konkursos Latvijā un arī ārzemēs. Artūrs aktīvi arī ir iesaistījies Mūzikas akadēmijas Vispārējo klavieru katedras dzīvē. Šobrīd Artūrs kā pianists-koncertmeistars sadarbojas ar jaunajiem diriģentiem Rīgas Doma kora skolā un JVLMA, kā arī veido sadarbības ar spilgtākajiem savas paaudzes dziedātājiem Katrīnu Paulu Felsbergu, Daniilu Kuzminu un Daini Kalnaču.

Ieeja koncertā bez maksas.

Jaunā grāmata “Mātes Sibīrijā” izrādās aktuāla saistībā ar karu Ukrainā

Ekranuznemums-2024-12-22-182117Grāmata “Mātes Sibīrijā” īsā laikā ir kļuvusi populāra, nav šaubu ka tā drīz kļūs par bibliogrāfisku retumu, tāpat kā “Skola Sibīrijā”. Vēsture atkārtojas- karš Ukrainā, piespiedu bēgļu gaitas un varmācīgā cilvēku deportācija uz Krievijas nomalēm izrādās mūsdienu realitāte. Paldies visiem, kas popularizē un  iegādājas grāmatu, veicinot fonda darbu. Pirmdien, 10. janvārī gaidāma intervija ar Dzintru Geku “Rīta Panorāmā” LTV1.

Continue reading “Jaunā grāmata “Mātes Sibīrijā” izrādās aktuāla saistībā ar karu Ukrainā”

Sibīrijas bērnu Eglīte

2022. gada 22. decembrī Latviešu biedrības namā notika Sibīrijas bērnu Eglīte un grāmatas “Mātes Sibīrijā ” atklāšana. Bija ieradušies ap 60 cilvēku. Uzstājās Dzintra Geka, Jānis Lūriņš lasīja fragmentus no grāmatas un teica runu mācītājs Gunārs Kalme. Uzstājās mūziķi Raimonds Tiguls – henga , Magdalēna Geka- vijole un Jānis Ļūmanis- akordeons. Continue reading “Sibīrijas bērnu Eglīte”

Ceļš uz Sibīriju 1941

Filma «Ceļš uz Sibīriju, 1941.» ir emocionāls un skumjš vēstījums. Tā stāsta par cilvēkiem, kuri atgriežas izsūtījuma vietās Sibīrijā, Jeņisejskā, Karaulā, Ustjportā, Biriļusos, Suhanojā, Peņkovā. Kā tur izskatās tagad? Kā šos cilvēkus sagaida un ko domā vietējie iedzīvotāji Sibīrijā? «Neaizmirstiet, nenododiet, mūsu vārdā nepiedodiet,» – tā saka Sibīrijas bērni.
(c) StudioSB. Latvija, 2021.
Režisore: Dzintra Geka.
Teksta autors: Valdis Lūriņš.
Operators: Aivars Lubānietis.
Komponists: Pēteris Vasks.