«Manu krusttēvu nošāva, viņš par daudz lēni kāpa vagonā, kas viņu vestu uz Sibīriju. Daudzi mani radi tika izsūtīti. Mani vecāki to negribēja otrreiz piedzīvot un riskēt, ka mūs izsūtīs. Mēs bijām dzirdējuši, ka ģimenes izšķir un iznīcina. Tā mana tēva drauga mudināti, mēs bēgām no iespējamām briesmām 1944.gada rudenī.” Pauls Lazda
1949. gadā sāka dibināt kolhozus, un tad notika otra izsūtīšana. Mēs arī slēpāmies, jo vecmamma domāja, ka mūs izsūtīs. Mēs aizbraucām, tur bija veikals, pagastmāja. Vecmamma satika ciema priekšsēdētāju, kurš viņai teica: “Sarakstā jūs neesat!” Vecmamma bija enerģiska, viņai bija daudz paziņu, bet viņa tik un tā baidījās. Mēs bijām sapakojuši mantiņas. Mums bija neliela piena mājiņa, gulējām tur, bija bail, ka neizsūta otrreiz.
Vaira Ādama (tagad Getliņa)
Jaunākais brālis ar māti un tēvu, lēģerī galīgi izdilušu, atbrauca 1946. gadā. Es pieprasīju zemi, dabūju 15 ha, saimniekoju. Tēvu ievēlēja par kolhoza priekšsēdētāju. Brālis (1947. gadā) un es (1948. gadā) iestājāmies Kazdangas tehnikumā. Mācījos par agronomu. Pienāca 1949. gada marts, un mūs abus no skolas paņēma, lai atkal izsūtītu par it kā nelikumīgu atgriešanos dzimtenē.
Daudzos cietumos izsēdējāmies. Taču tikām kopā visa ģimene. Mūs
aizsūtīja uz Turhansku – uz galējiem Ziemeļiem, kur galvenokārt bija tikai mednieku un zvejnieku kolhozi. Mums laimējās, jo tikām atstāti darbā rajona centrā – izmēģinājumu stacijā.
Tālā zeme Sibīrija.Tomskas apgabals 1949 — Petuhova, Teguļdeta, Asino. Dokumentāla filma. 2020. gada 25. martā pulksten 17:00 skatieties pirmizrādi LTV1 , uzreiz pēc tam 2. daļa. Noriļska. Lamas ezers.
В содержании проекта книги Тамара Хейдеман пишет о создании первых лютеранских; латышских, немецких, эстонских и финских колоний преступников отдаленных Западных губерний Росийской империи. С помощью найденных документов и поведанных воспоминаний автор познает о сохранении как житейского, так и религиозного и воспитательного, а главное – сохранении языка, сохранении традиций и культурного образа жизни невзирая на создавшуюся в Сибири чуждую власть с различными репресcиями против нородов, против Отображены первые 1923-1933г. массовые ссылки на север.
Tamāras Heidemanes grāmatas projektā ietilpst ziņas par pirmo luterāņu: latviešu, vācu, igauņu un somu koloniju veidošanu. 19. gadsimtā no Krievijas impērijas Rietumu nomales guberņās dzīvojošiem noziedzniekiem. Autore ar atrasto dokumentu un atmiņu stāstu palīdzību seko ciemu iedzīvotāju likteņiem, atspoguļo sadzīvi, izglītību, reliģijas, kultūras saglabāšanu un galvenais – valodas un tradīciju saglabāšanu neskatoties uz to, ka pēc pusotra gadsimta arī Sibīrijā bija nodibināta jauna svešāda vara ar savām represijām pret piederīgiem citām tautībām, pret strādīgiem saimniekiem.
Tālā zeme Sibīrija.Tālie Ziemeļi — 1941. Noriļska. Lamas ezers. Dokumentāla filma. 2019.gada Sibīrijas bērnu ekspedīcijas maršruts veda uz Noriļsku,Dudinku un Lamas ezeru. Vladimira Vanhanena mamma tika izsūtīta 1941.gadā uz Tālajiem ziemeļiem,no Igarkas vēl tālāk,gandrīz līdz Ziemeļu ledus okeānam.Tur latvietei un somam piedzima dēls Vladimirs. Vladimirs satiek likteņbiedrus, kopā brauc uz Šmita kalnu- piemiņas vietu daudzu tautību ieslodzītajiem. Noriļska ir pilsēta, kurai cauri izgājuši 500 tūkstoši ieslodzīto. Kopā ar pārējiem ekspedīcijas dalībniekiem vēsturnieks Ainārs Bambals brauc uz Lamas ezeru, kur 1941. gadā aizveda Baltijas valstu artilērijas virsniekus, gandrīz visi gāja bojā. 1990.gadā bijušās nometnes vietā uzstādīta piemiņas vietu, esam atbraukuši to sakopt. Raula Vēliņa vecmāmiņa 1941. gadā tika izsūtīta uz Dudinku, strādāja zivju fabrikā, ģimene saņēma vien skopu ziņu, ka vecmāmiņa mirusi ziemā uz ledus. Zivju fabrika sen sabrukusi, arī latviešu celtās barakas. Palikusi postaža un atmiņas par cilvēku ciešanām.
Vladimirs Vanhanens 12 gadu vecumā
Filmas pirmizrādi varēsiet redzēt 2020. gada 25. martā 17:30 LTV1.
Tālā zeme Sibīrija.Tomskas apgabals 1949 — Petuhova, Teguļdeta, Asino. Dokumentāla filma. 2020. gada 25. martā pulksten 17:00 skatieties pirmizrādi LTV1.
1949. gada 25. martā vienas nakts laikā uz Sibīrijas specnometinājumu vietām aizveda vairāk kā 42 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā 10 tūkstošus bērnu. Katru gadu Sibīrijas bērni dodas atmiņu un sāpju braucienā. Tā ir sava veida Latvijas paplašināšana jo Latvijas vēsture un mūu bojā gājušie Sibīrijas plašumos to ir pelnījuši. Viņi brauc uz turieni,kur liktenis bija lēmis pavadīt bērnību. Anita Renckulberga piedzima Tomskas apgabala Petuhovas sādžā. Palikušas sāpes par zaudēto brālīti un jautājums par ko? Par ko bija jācieš? Jānis Ābele savu bērnības draugu Kņazevkā nesatiek,sādža pamesta, tomēr 7 gadi, kas pavadīti Sibīrijā, nav aizmirstami. Ilgas Tiltiņas sādža Puštanova vairs nav, laiks to ir noslaucījis, nesaudzīgi. Taču lai kāds būtu laiks,nav iespējams aizslaucīt atmiņas par bērnību. Gunārs Opmanis vēlējās satikt savējos Novikovkā, ilgstoši sarakstījās, neviens neatbildēja, bet izrādījās, ka bērnības draugi sarīkojuši grandiozu uzņemšanu. Deportācija, kas tika vērsta gan pret plašiem iedzīvotāju slāņiem,gan pret veselām tautām,bija viens no represiju veidiem,ko padomju Savienības vadoņi lietoja proletariāta diktatūras nostiprināšanai. Tomskas apgabalā, netālu no Kargasokas ir Novojugina,tur uzstādīta piemiņas zīme 250 izsūtītajiem, kuri palika Vasjuganas purva apkārtnē.
Anita Renckulberga (Reizniece) ar brāli Valdi Petuhovā
Emma Āboliņš
Gunārs Opmanis pa labi Andris Opmanis Novikova 1952
Fonds «Sibīrijas bērni»organizē Koncertu “1949. gada 25. marta deportāciju pieminot”. 4. maijā plkst. 19.00 Vecajā sv. Ģertrūdes baznīcā
Uldis Stabulnieks, Ojārs Vācietis “Barons” Bruno Skulte, Klāra Zāle “Sapņu zeme” Emīls Dārziņš, Aspazija “Ciānas bērni” Emīls Dārziņš, Aspazija “Sapņu tālumā” Pēteris Vasks “Līdzenuma ainavas” Georgs Pelēcis, Jānis Sirmbārdis cikls “Pēc vienkāršības noilgojies prāts” “Ideāls”, “Pēc vienkāršības noilgojies prāts”, “Dzīves koks”, “Atnākšana”, “Pārslas” Pēteris Plakidis, Broņislava Martuževa “In memoriam” Jānis Lūsēns, Broņislava Martuževa “Lūgums” Mārtiņš Brauns, Broņislava Martuževa “Kā putni dzied”
Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sõla” mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons diriģenti Laura Štoma un Artūrs Oskars Mitrevics vokālais pedagogs Rihards Millers
2019. gada vasarā Sibīrijas bērni apmeklēja Tomskas apgabalu un Tālos Ziemeļus-Noriļsku un Lamas ezeru. Braucienā devās cilvēki, kuri kā bērni tika izsūtīti 1941 un 1949.gadā un tie, kuri dzimuši izsūtījumā. Videoklipā redzama Anita Renckulberga, kura piedzima Petuhovkā, Tomskas apgabala. Martā LTV1 varēs skatīt filmas «Tālā zeme Sibīrija» nākamās divas sērijas. Ieskats