Meždurečenskas televīzijas kanāli Kemerovas apgabalā ziņo par Sibīrijas bērnu delegācijas viesošanos pie viņiem 2016.gada jūlijā:
2016. gada brauciens uz Sibīriju
2006.gadā Ilmārs Knaģis ierosināja, ka jābrauc uz izsūtījuma vietām, kur 1941.gada deportācijā uz Sibīriju aizveda mātes ar bērniem, vecvecākus.
Daudzi no viņiem Latvijā neatgriezās, palika mūžīgajā sasalumā, purvos un taigā.
Mūsu pienākums ir viņus apmeklēt, aizvest krustus un piemiņas zīmes, atstāt piemiņas plāksnes muzejos, kur vietējā vara to atļauj.
Esam bijuši tālajos Ziemeļos, kur Jeņisejas klinšainajos krastos un bezgalīgajā tundrā izdzisa latviešu dzīvības, tālajos austrumos, kur Amūras apgabalā 1949.gadā aizveda tūkstošiem ģimeņu, arī 10 mēnešus veco Kasparu Pūci ar māti, Kolimas apgabalā un Magadanā, kur piedzima aktieri brāļi Vilsoni, Krasnojarskas apgabalā, kur Taišetas lēģeros mira tēvi, bet sādžās mātes ar bērniem parakstījās par izsūtījumu uz mūžu. Mēs bijām arī Vjatlagā un Soļikamskā, no kurienes atgriezās vien katrs desmitais.
Esam veidojuši filmas, kuras rādītas Latvijas televīzijā, dāvātas skolām un pašvaldībām, tulkotas angļu, krievu, vācu valodās, izrādītas Eiropā, Amerikā, Kanādā, Krievijā.
Pa šiem 10 gadiem braukt gribētāji kļūst arvien vairāk. Šogad maršrutā Rīga-Maskava-Tomska-Asino-Turuntajeva-Romanovka-Baturino-Belij Jar-Kolpaševa-Togura-Inkino-Kargasoka-Novokorotkino-Kolbinka-Kņazevka-Tomska-Miski-Meždurečenska-Bijska-Barnaula-Maskava-Rīga devās 35 cilvēki.
Continue reading “2016. gada brauciens uz Sibīriju”
Paldies visiem, kuri bija ar mums kopā 14. jūnija pasākumos
Vēlamies pateikties visiem, kuri bija ar mums kopā 14.jūnija pasākumos, pieminot 75 gadus kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas.
Fonds “Sibīrijas bērni” organizēja piemiņas konferenci Melngalvju namā, kuru apmeklēja Valsts prezidents R. Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece, 12.Saeimas deputāte L. Straujuma, vēsturnieks K. Kangeris, Sibīrijas bērni, viņu bērni, mazbērni, Sacerējumu konkursa labāko darbu autori no visas Latvijas un viesi no Krievijas.
14.jūnijā, plkst.15.30 Rīgas Centrālajā bibliotēkā atklājām audiovizuālo projektu “Runājošā grāmata “Sibīrijas bērni”. Šo multimediju izdevumu veido grāmatas “Sibīrijas bērni” varoņu atmiņu video fragmenti, kuri ir izkārtoti alfabēta veidā un ļauj gūt personīgāku ieskatu grāmatā aprakstīto cilvēku likteņgaitu atmiņās.
Continue reading “Paldies visiem, kuri bija ar mums kopā 14. jūnija pasākumos”
Otrdien, 14.jūnijā, fonds “Sibīrijas bērni” aicina apmeklēt virkni pasākumu
Otrdien, 14.jūnijā, fonds “Sibīrijas bērni” aicina apmeklēt virkni pasākumu, kuri tiek rīkoti, lai atzīmētu 75 gadus kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijām.
Plkst. 10.00 Melngalvju namā, Rātslaukumā 7, notiks konference “75 gadi kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas”. Konferenci atklās Valsts Prezidents, tajā piedalīsies 12.Saeimas deputāte Laimdota Straujuma, vēsturnieks Kārlis Kangeris, žurnālisti Pauls Raudseps (“Ir”), Jevgēņijs Smirnovs (Soļikamska, Krievija), Sibīrijas bērni.
Continue reading “Otrdien, 14.jūnijā, fonds “Sibīrijas bērni” aicina apmeklēt virkni pasākumu”
2016. gada sacerējumu konkursa rezultāti
2016.gada sacerējumu konkursa rezultāti
Noslēdzies sacerējumu konkurss.
Paldies visiem, kas piedalījās!
Laureātu saraksts
1. grupa
1. vieta Rainers Daibe
2. vieta Daniels Borisjonoks
3. vieta Tālavs Dravants
2.grupa
1. vieta Anete Zauka
2. vieta Lorna Barbara Ērla
3. vieta Dedze Dagnija Miķelsone/ Anta Pirktiņa
1. vieta Anete Zauka
2. vieta Lorna Barbara Ērla
3. vieta Dedze Dagnija Miķelsone/ Anta Pirktiņa
3.grupa
1. vieta Lāsma Harkina
2. vieta Dāvids Gurēvičs
3. vieta Lauma Ance Umule/ Rolands Hartmanis
1. vieta Lāsma Harkina
2. vieta Dāvids Gurēvičs
3. vieta Lauma Ance Umule/ Rolands Hartmanis
Speciālbalva – Liene Štokroze
Speciālbalva – Zahars Popa
Speciālbalva – Annija Lapsa
Speciālbalva – Rainers Daibe
Speciālbalva – Dāvids Gurēvičs
Speciālbalva – Zahars Popa
Speciālbalva – Annija Lapsa
Speciālbalva – Rainers Daibe
Speciālbalva – Dāvids Gurēvičs
Speciālbalva – Līga Struka
Speciālbalva – Evelita Lapsa
Speciālbalva – Daniels Austris Jansons
Pārdomas par dokumentālo filmu “Tēvi Tur”.
Filmā parādīti PSRS Gulaga nometnēs izdzīvojušo likteņi.
Filma par laika posmu no 1940.gada, kad tika okupēta Latvija, līdz 1991.gada barikāžu laikam un mūsdienām.
Valdis Bērziņš, Latviešu fonda darbības pārzinis Latvijā
Kā visas Dzintras Gekas filmas, ļoti labi uztaisīta un obligāti visiem
jānoskatās. Ne tikai Latvijā vien. Filma mums atkal atgādina par to, kas nodarīts
mūsu valstij, kas pārdzīvots pagātnē, un akcentē to, ka jādara viss, lai nekas tāds
nekad vairs nevarētu atkārtoties. Continue reading “Pārdomas par dokumentālo filmu “Tēvi Tur”.”
TĒVI TUR
Filmā “Tēvi Tur” parādīti nometnēs izdzīvojušo likteņi. Filmas varoņi stāsta par laika posmu no 1940.gada, kad tika okupēta Latvija, līdz 1991. gada barikāžu laikam un mūsdienām.
1941.gada deportācijā izsūtītie Latvijas tēvi un vīri nokļuva Vjatlaga un Soļikamskas nometnēs, par to vēsta filma “Kur palika tēvi?”.
Filmā redzēsim Astrahaņas cietumu, kurā bija ieslodzīts Mārtiņš Bisters, Vladimiras cietumu, kur vieninieka kamerā daudzus gadus bija ieslodzīts Gunārs Rode, nometnes administrācijai nebija pieņemams viņa pretošanās gars. Kārlis Čika-Grīnerts ieslodzījumā pavadīja 25 gadus, jo viņš sevi par vainīgu neatzina.
1954.gadā Kazahstanā, Žeskazganā notika sacelšanās, sagāja kopā vīriešu un sieviešu nometnes, noturējās 40 dienas, tad tanki un šāvēji vairāk kā 1000 ieslodzītos iznīcināja. Ausma Vērpe sacelšanās laikā iepazinās ar savu nakamo vīru, viņiem palaimējas izdzīvot.
Mūziķa Zigfrīda Muktupāvela sapnis bija atrast tēva brāļa kapavietu tālajā Kazahstānā. Savu vārdu viņš ieguvis par godu tēvocim. „Jau iedomājoties vien kapaplāksni ar gravējumu „Zigfrīds Muktupāvels“, kļūst savādi ap dūšu.“
Agris Šēfers pēc 10 gadu ieslodzījuma atgriezās Latvijā, piedalījās barikādēs, dzīvo nepabeigtā mājiņā un saka …”visu Latvijai, līdz pēdējai asins lāsei, līdz pēdējai sviedru lāsei, visu Latvijai…”
1949.gadā notika nākamā deportācija. Ģimenes tika aizvestas uz Sibīriju. Tēvi tika tiesāti, daudzi nokļuva soda nometnēs Vorkutā un Intā. Skaidrīte Jostmane un Māris Landers izstaigā Vorkutu, bet tēva kapa vietu neatrod.
Režisore un producente Dzintra Geka
Scenārija autors Ēriks Lanss
Operatori Aivars Lubānietis, Viktors Grībermans
Montāžas un skaņas režisors Armands Zvirbulis
Mūzika Pēteris Vasks
(c) Studija SB, 2016. 63′
Sacerējumu konkurss un nolikums līdz 2016.gada 23.maijam
Sacerējumu konkurss skolēniem
„SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/TRIMDAS BĒRNI 1944”
“Manu krusttēvu nošāva, viņš par daudz lēni kāpa vagonā, kas viņu vestu uz Sibīriju.
Daudzi mani radi tika izsūtīti. Mani vecāki to negribēja otrreiz piedzīvot un riskēt, ka mūs izsūtīs.
Mēs bijām dzirdējuši, ka ģimenes izšķir un iznīcina.
Tā mana tēva drauga mudināti, mēs bēgām no iespējamām briesmām 1944.gada rudenī.”
Pauls Lazda
NOLIKUMS
Konkursa organizētājs
Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas bērni”, Reģ.Nr. 4000805769, Graudu 41a, Rīga, LV-1058.
Mērķis
Ar šo konkursu vēlamies rosināt skolēnos interesi par Latvijas vēsturi, par 1941.gada 14.jūnija deportāciju, kuras rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji, un par 1944.gadu, kad atkārtotas deportācijas draudu un frontes tuvošanās iespaidā 200 tūkstošu Latvijas pilsoņu devās bēgļu gaitās uz rietumiem. Continue reading “Sacerējumu konkurss un nolikums līdz 2016.gada 23.maijam”
2015.gada skolēnu sacerējumi par 1941.gada 14.jūnija izsūtīšanu
2015.gadā organizējām skolēnu sacerējumu konkursu par 1941.gada 14.jūnija izsūtīšanu. Vēlējāmies mudināt skolēnus izzināt savas valsts un ģimenes vēsturi, veicināt patriotiskas jūtas un piederības sajūtu savai dzimtajai zemei.
Saņēmām 100 sacerējumus, kuri konkursa žūriju un Sibīrijas bērnus no visas sirds aizkustināja.
Konkursa uzvarētāju darbus jau publicējām mājas lapā:
Tagad ir iespēja izlasīt arī visus iesūtītos sacerējumus par 1949.gada 25.marta deportāciju.
Drīzumā izsludināsim jaunu sacerējumu konkursu skolēniem “Sibīrijas bērni 1941/ Trimdas bērni 1944”.
Par fondu “Sibīrijas bērni” skatieties raidījumā “Nacionālie dārgumi. 100g kultūras”
http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/20.03.2016-nacionalie-dargumi.-100g-kulturas.-sibirijas-berni.id68246/
1949. gada 25. marts ir otra melnākā diena latviešu tautas 20. gs. vēsturē. Vienas dienas laikā mājas un dzimteni zaudēja vairāk nekā 40 000 Latvijas iedzīvotāju. 15 000 uz Sibīrijas attālākajiem novadiem un Gulaga nometnēm jau bija izsūtīti 1941. gada 14. jūnijā. Sibīrijas bērnu fonds ir nodibinājums, kas piecpadsmit gadus apzina un dokumentē gan izsūtījuma vietas, gan aizvesto bērnu un viņu ģimeņu likteņstāstus – grāmatās, izstādēs un filmās. Katrs vēstījums ir unikāls, taču kopā tie pauž ideju, ka izstāstot un daloties, drīzāk iespējams gūt atvieglojumu un sirdsmieru, nekā noklusējot un apspiežot skaudro pieredzi par atņemto bērnību un izpostītajām dzīvēm. Nacionālo dārgumu studijā saruna ar Sibīrijas fonda pārstāvjiem – Aīdu Gulbi un Kasparu Stūrmani, kā arī nodibinājuma vadītāju, dokumentālo filmu režisori Dzintru Geku.