Vēlamies pateikties visiem, kuri bija ar mums kopā 14.jūnija pasākumos, pieminot 75 gadus kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas.
Fonds “Sibīrijas bērni” organizēja piemiņas konferenci Melngalvju namā, kuru apmeklēja Valsts prezidents R. Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece, 12.Saeimas deputāte L. Straujuma, vēsturnieks K. Kangeris, Sibīrijas bērni, viņu bērni, mazbērni, Sacerējumu konkursa labāko darbu autori no visas Latvijas un viesi no Krievijas.
14.jūnijā, plkst.15.30 Rīgas Centrālajā bibliotēkā atklājām audiovizuālo projektu “Runājošā grāmata “Sibīrijas bērni”. Šo multimediju izdevumu veido grāmatas “Sibīrijas bērni” varoņu atmiņu video fragmenti, kuri ir izkārtoti alfabēta veidā un ļauj gūt personīgāku ieskatu grāmatā aprakstīto cilvēku likteņgaitu atmiņās.
Otrdien, 14.jūnijā, fonds “Sibīrijas bērni” aicina apmeklēt virkni pasākumu, kuri tiek rīkoti, lai atzīmētu 75 gadus kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijām.
Plkst. 10.00 Melngalvju namā, Rātslaukumā 7, notiks konference “75 gadi kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas”. Konferenci atklās Valsts Prezidents, tajā piedalīsies 12.Saeimas deputāte Laimdota Straujuma, vēsturnieks Kārlis Kangeris, žurnālisti Pauls Raudseps (“Ir”), Jevgēņijs Smirnovs (Soļikamska, Krievija), Sibīrijas bērni.
Filmā parādīti PSRS Gulaga nometnēs izdzīvojušo likteņi.
Filma par laika posmu no 1940.gada, kad tika okupēta Latvija, līdz 1991.gada barikāžu laikam un mūsdienām.
Valdis Bērziņš, Latviešu fonda darbības pārzinis Latvijā
Kā visas Dzintras Gekas filmas, ļoti labi uztaisīta un obligāti visiem
jānoskatās. Ne tikai Latvijā vien. Filma mums atkal atgādina par to, kas nodarīts
mūsu valstij, kas pārdzīvots pagātnē, un akcentē to, ka jādara viss, lai nekas tāds
nekad vairs nevarētu atkārtoties. Continue reading “Pārdomas par dokumentālo filmu “Tēvi Tur”.”
Filmā “Tēvi Tur” parādīti nometnēs izdzīvojušo likteņi. Filmas varoņi stāsta par laika posmu no 1940.gada, kad tika okupēta Latvija, līdz 1991. gada barikāžu laikam un mūsdienām.
1941.gada deportācijā izsūtītie Latvijas tēvi un vīri nokļuva Vjatlaga un Soļikamskas nometnēs, par to vēsta filma “Kur palika tēvi?”.
Filmā redzēsim Astrahaņas cietumu, kurā bija ieslodzīts Mārtiņš Bisters, Vladimiras cietumu, kur vieninieka kamerā daudzus gadus bija ieslodzīts Gunārs Rode, nometnes administrācijai nebija pieņemams viņa pretošanās gars. Kārlis Čika-Grīnerts ieslodzījumā pavadīja 25 gadus, jo viņš sevi par vainīgu neatzina.
1954.gadā Kazahstanā, Žeskazganā notika sacelšanās, sagāja kopā vīriešu un sieviešu nometnes, noturējās 40 dienas, tad tanki un šāvēji vairāk kā 1000 ieslodzītos iznīcināja. Ausma Vērpe sacelšanās laikā iepazinās ar savu nakamo vīru, viņiem palaimējas izdzīvot.
Mūziķa Zigfrīda Muktupāvela sapnis bija atrast tēva brāļa kapavietu tālajā Kazahstānā. Savu vārdu viņš ieguvis par godu tēvocim. „Jau iedomājoties vien kapaplāksni ar gravējumu „Zigfrīds Muktupāvels“, kļūst savādi ap dūšu.“
Agris Šēfers pēc 10 gadu ieslodzījuma atgriezās Latvijā, piedalījās barikādēs, dzīvo nepabeigtā mājiņā un saka …”visu Latvijai, līdz pēdējai asins lāsei, līdz pēdējai sviedru lāsei, visu Latvijai…”
1949.gadā notika nākamā deportācija. Ģimenes tika aizvestas uz Sibīriju. Tēvi tika tiesāti, daudzi nokļuva soda nometnēs Vorkutā un Intā. Skaidrīte Jostmane un Māris Landers izstaigā Vorkutu, bet tēva kapa vietu neatrod.
Režisore un producente Dzintra Geka
Scenārija autors Ēriks Lanss
Operatori Aivars Lubānietis, Viktors Grībermans
Montāžas un skaņas režisors Armands Zvirbulis
Mūzika Pēteris Vasks
(c) Studija SB, 2016. 63′