2011. gada ekspedīcija uz Sibīriju

Photographs from places of deportation in Flickr  http://www.flickr.com/photos/64697027@N08/show/ Presentation of the 2011 trip to Siberia, “Siberian Stories,” in Latvijas Avīze

A group of nearly 30 individuals from Latvia traveled to Siberia in June to honor the fathers and grandfathers who were tortured to death during deportations and to document disappearing evidence about this phase in history.  The group was led by the film director Dzintra Geka and the Rev Guntis Kalme, who is an expert in relation to history, and the group included Latvian children who grew up in Siberia and were the sons and daughters of fathers who were shot or tortured to death in concentration camps.  Latvijas Avīze journalist Guntis Ščerbinskis went along, and the result was a series of stories, “Siberian Stories,” that were published in several segments in Latvijas Avīze in July.  Digital versions of the stories can be found here: Siberian Stories 1 Siberian Stories 1 (cont.) Siberian Stories 2 Siberian Stories 2 (cont.) Siberian Stories 3 Siberian Stories4 

Stacija “Latvieši” 1937

Pēdējos gadsimtos latvieši no savas dzimtās zemes ir devušies prom uz visām debess pusēm. Gan izsūtīti par nepaklausību varām, gan gājuši pasaulē vīziju par laimi un labāku dzīvi vilināti, gan arī klaiņojuši karu un revolūciju vajāti.  Ne visur mūsu tautieši ir sagaidīti atplēstām rokām. Taču tikai vienā debess pusē etniskās piederības dēļ tika izstrādāta vesela pret latviešu teoriju sistēma, pēc kuras katrs latvietis bija spiegs, nodevējs, ienaidnieks vai vienkārši nevēlams elements. Un tādēļ nošaujams. Un jo ātrāk,  jo labāk.

 

Dokumentālā filma Stacija Latvieši 1937” 2011 g. 60 min. (c) Studija SB

Stacija LatviešiStacija Latvieši 1937
režisore un producente Dzintra Geka

scenārija autors Ēriks Lanss
operators Aivars Lubānietis
montāžas režisors Armands Zvirbulis
videoinženieris Jānis Kazulis
skaņu režisors Normunds Deinats
teksta autors Aivars Stranga
konsultants Jānis Riekstiņš
režisora asistents Baiba Ārenta

Filmā izmantotas Sibīrijas latviešu dziesmas

Pēc 1926.gada notikušās Vissavienības tautas skaitīšanas Padomju Savienībā bija saskaitīti 151 410 latvieši. Ļeņingradā un tās apkaimē dzīvoja 18 346, Pleskavas apgabalā – 10 583, Maskavā – 10 167, Sibīrijā – 35 069 latvieši. Kopumā PSRS bija vismaz 372 latviešu kolonijas ar 12 000 saimniecību. Gaļina Strazdiņa Kemerovā stāsta: “Drīz mūsu vairs nebūs..Neesam ne latvieši, ne krievi… Tāpēc, ka neprotam savu valodu. Neprotam latviski runāt. 1937.gads… ko es varu pateikt…man bija četrpadsmit gadi… nē, piecpadsmit gadi jau bija…”Melnā Berta” brauca pa mūsu sādžu… visus savāca, latviešus, igauņus, krievus, visus… Neviens neatgriezās.” “Latviešu operāciju” ievadīja Nikolaja Ježova pavēle 1937.gada 30.novembrī. Tās rezultātā tika apcietināti 22 360 cilvēki, 74% tika izpildīts nāves sods. Lai arī operācijas galvenais mērķis bija latvieši, tai par upuri krita arī citu tautību PSRS pilsoņi, kuri tika apsūdzēti spiegošanā Latvijas labā. Visvairāk cieta nevainīgi cilvēki, kuru vienīgā vaina bija būt par latvieti Padomju Savienībā. Filmas varoņi ir 1937.gada represijās cietušo pēcteči Maskavā, Kemerovā, Krasnojarskas apgabalā un Latvijā. Kemerovas apgabalā joprojām atrodas stacija “Latiši”.

 

2010.gada brauciens uz Krieviju no 21.jūlijs-4.augusts.

2010.gada brauciens uz Krieviju no 21.jūlijs-4.augusts.

Maršruts: Rīga-Pēterburga-Noriļska-Dudinka-Karaula-Tolstij Nos-Pimena-Lamas ezers-Krasnojarska-Ačinska-Biriļussi-Tomska-Kolpaševa-Starokorotkino-Parabeļa-Kargasoka-Maskava-Rīga.

Novietojām piemiņas plāksnes Mūžīgai piemiņai Latvijas bērniem un mātēm deportāciju upuriem 1941-1949 – Dudinkā, Noriļskā, Ačinskā, Tomskā un Kargasokā.

Filma Piemini Sibīriju

 

Tie ir 15 424 nerealizēti dzīves aicinājumi, tūkstošiem izpostītu ģimeņu un sagandētu dzīvju, simtiem neuzceltu namu, tūkstošiem hektāru neapartu lauku, simtiem neuzrakstītu grāmatu un dzejoļu, neuzgleznotu gleznu, nesacerētu mūzikas skaņdarbu, miljoniem nepasacītu labu vārdu, miljardiem neizdomātu domu un neizsapņotu sapņu. Tie ir tūkstošiem pasaulē nelaistu un neapmīļotu bērnu… tie ir miljoni glāsti, kurus zaudējuši tie, kuri palika bāreņos un atraitnēs.

   Mācītājs Guntis Kalme

Filma veido emocionāli, tēlaini un vēsturiski izzinošu 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju aizvesto bērnu atmiņu stāstu. Cilvēku ciešanas pretstatā skaistajām Sibīrijas dabas ainavām. Continue reading “Filma Piemini Sibīriju”

Grāmata “Sibīrijas bērni”

Grāmata “Sibīrijas bērni” 1. un 2.sējums pieejama latviešu un angļu valodās. Grāmatas pirmais sējums apkopo intervijas no A-K burtam. Otrais sējums – L-Z burtam. Fondā “Sibīrijas bērni” ir iespējams saņemt grāmatas. Lūdzu pieteikties pa telefonu 28643979 vai 29273016 vai pa e-pastu: sibirijasberni@gmail.com. Grāmatas var nopirkt internetā https://sibirijasberni.lv/shop/product/gramata-sibirijas-berni-i-un-ii-sejums/ maksājot ar kredītkarti.

Mūsu konta dati:
a/s SEB banka, konta Nr.LV47UNLA 0002058469357,
Nodibinājums Fonds “Sibīrijas bērni” reģ.Nr.LV 40008057169.
Grāmatu varam sūtīt arī pa pastu.

Attēli no Sibīrijas, kādus var redzēt grāmatā

ledus majas

Puikas vēstule uz mājām

b2 b3

Continue reading “Grāmata “Sibīrijas bērni””

Agapitova un Izglābtie

Agapitova un Izglābtie.

Filma par atgriešanos Ziemeļos, pagātnē.
Plahina, Agapitova, Igarka, vēl citi milzu novadi ir ziemeļu zemes mala, kur Ilmārs Knaģis nokļuva 1941. gadā, kad kopā ar 4 tūkstošiem bērnu no Latvijas tika deportēts uz Sibīriju. Nāves salā Agapitovā 1942.gada rudenī nokļuva 700 dažādu tautību mātes ar bērniem, izglābās ap 60 cilvēku,to skaitā 6 latviešu bērni-Biruta Kazaka, Pavels Kliesbergs, Venta un Ilmārs Grāvīši, Pēteris Bērziņš, Valentīna Voiciša. Atmiņas ir skaudras, pat neticamas. Filmas nesteidzīgajā ritējumā redzēsim Sibīrijā palikušos sirmgalvjus, kuriem sapnis par atgriešanos Latvijā ir zudis,dzīve pagājusi izsūtījumā.

Palicis jAgapitovaautājums-kāpēc tas notika un kāpēc neviens nav vainīgs? Varbūt šī nebeidzamā atgriešanās ir atņemtā, pazudušā laika meklējumi?
Uz ziemeļiem izsūtītā paaudze kļuvusi par sasalušu zemi Sibīrijas ūdeņos un ledū. Palikušie izzūd ar katru dienu. Es izmisīgi vēl cenšos apturēt laiku. Cerībā, ka mani vārdi neaiziet kopā ar mani. –Patiesībā es neko aizmirsis neesmu. Taču daudz kas jau šķiet kā kinofilmā redzēts. Pārāk neticami tas bija. Taču tūkstoši un tūkstoši, desmitiem miljonu ir te piedzīvojuši ko līdzīgu un vēl briesmīgāku. Visa mūsu šolaiku psihe ir tā izvarota un izkropļota, ka notikumus, kuriem līdzīgu nav cilvēces vēsturē, šodien uzskata par pašsaprotamiem un normāliem…
(I.Knaģis)

Dokumentāla filam Agapitova un izglābtie. 54′  2009 g.
Scenārijs Ēriks Lanss
Režisore Dzintra Geka
Mūzika Pēteris Vasks
Operators Aivars Lubānietis
Montāžas režisors Armands Zvirbulis
Montāža un skaņas apstrāde Jānis Kazulis
Videografika Edgars Lūsiņš
Režisora asistente Baiba Kazule
(c) Studija SB 2009 (c) Dzintra Geka 2009

Pateicība Latvijas vēstniecībai Maskavā un latviešiem Sibīrijā par atsaucību un palīdzību
Filmas veidošanu atbalstīja Nacionālais Kino Centrs un Kultūrkapitāla fonds

Izsūtīšana uz Sibīriju 1941. gadā

1941. gadā 14. jūnijā no Latvijas tika deportēti 15424 cilvēki, 1949. gada 25. martā 42 tūkstoši. 5259 tika arestēti ka sociāli bīstami elementi. 2/3 no vīriešiem tika arestēti. 43 cilvēki ceļā nomira, vecākais bija 76 gadus vecais Dāvis Helvigs, bet jaunākais Arvīds Baumanis, kurš piedzima Stendes stacijā 14. jūnijā. 4141 miruši vai nošauti ieslodzījumā. 

 1949.gadā uz Sibīriju tika deportēti ap 60 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju,līdz pat Staļina nāvei 1953.gadā turpinājās apcietināšanas un izvešanas.

Mans tēvs bija Nacionalais partizānis. Kad man bija viens gads, viņš tika notiesāts uz 25 gadiem. Sods tika mīkstināts, tēvs atgriezās pēc 21. gada.

1998. gadā es sāku meklēt cilvēkus, kuri kā bērni tika aizvesti, lai vinus intervētu, ar domu izveidot filmu.

2000. gadā tika dibināts fonds “Sibīrijas bērni”, lai apzinātu cilvēkus, kuri kā bērni tika deportēti un ir izdzīvojuši. Cilvēku dzīvesstāsti ar unikālām fotogrāfijām prasīja, lai  tiktu apkopoti grāmatās. Kopā ir savākti vairāk kā 600 dzīvesstāsti, arī  par tiem, kuri palika Sibīrijā un neatgriezās. Par brāļiem un māsām, kuri palika mūžīgajā sasalumā.

 Vairākus gadus aicinājām Latvijas bērnus sūtīt zīmējumus par 1941.gada notikumiem, tie būs papildinājums vizuālajam materiālam.

Ceru, ka grāmata būs unikāla un pieprasīta.

Ar cieņu, fonda „Sibīrijas bērni”dibinātāja  Dzintra Geka

2009.gada brauciens uz Krieviju no 15.-26.jūnijam

Maršruts: Rīga – Maskava – Krasnojarska – Galaņino – Kazačinska – Ikšurma – Ļesosibirska – Jeņiseijska – brauciens ar kuģi pa Jeņiseiju līdz Igarkai – Krasnojarska – Kanska – Dolgij most – Abana – Zapasnoj Imbež – Suhanoja – Krasnojarska – Maskava – Rīga.

Novietojām piemiņas plāksnes Mūžīgai piemiņai Latvijas bērniem un mātēm deportāciju upuriem 1941-1949 – Jeņiseijskā, Igarkā un Abanā.

…un Igarka, Cerība un Taurenis, 2008

Filma stāsta par 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju aizvestās Laimas Āriņas meitu Naģeždu, kura piedzima ieslodzījuma nometnē Igarkā, par viņas bērnības draugu Anatoliju Taureni, kurš palicis Igarkā. Naģežda ir atgriezusies Latvijā, īrē istabiņu un tirgo Latvijas suvenīrus.

2007.gada rudenī kopa ar filmēšanas grupu Naģežda devās uz Sibīriju, lai sameklētu Taureni, izstaigātu bērnības un jaunības atmiņu ceļus, pastāstītu par savu vecāku satikšanos ieslodzījumā un viņu mīlestību.

Tas būs arī stāsts par Igarkas pilsētu, kura uzcelta uz ieslodzīto kauliem, pilsētu, kurā bijuši daudzi izsūtītie latvieši.

Igarka sabrūk. Sabrūk tikpat bezjēdzīgi, kā tā kādreiz tika būvēta. Mājas plaisā un šķobās pat tā saucamajos izredzēto rajonos. Cilvēki bēg no Igarkas. Kā no ļaunuma un posta rēga. Palikušajiem nav darba, lielākā daļa nodzeras. Pamatīgi un līdz galam.

Arī Naģeždas vecvecāki ir kaut kur te aprakti un vairs nav sameklējami. Uz vecāsmātes kapa tagad ir ierīkots tirgus laukums. Bet pats tirgus nevienam nav vairs vajadzīgs. Jo Igarkas iedzīvotāju kļūst arvien mazāk un mazāk. Te, Igarkas sasalumā, paliek vienīgi upuri. Continue reading “…un Igarka, Cerība un Taurenis, 2008”

600 stāsti par Sibīriju

“600 stāsti…mums tas bija jāizstāsta”

Laikā no 2000. līdz 2007.gadam filmēšanas grupa veica tūkstošiem kilometru, lai atrastu Sibīrijā palikušos. Intervējām tos, kuri atgriezās Latvijā, un mērojām ceļu arī uz Izraēlu, lai intervētu ebreju bērnus, kuri izglābās.

Nav ļaunuma un rūgtuma, vien palikušas sāpes un atmiņas par zaudētajiem brāļiem un māsām, tēviem un mātēm.

Mēs neesam aizmirsuši no Latvijas aizvestos bērnus, kuri nosala, nomira badā, zaudēja tēvus un mātes, brāļus un māsas. Bērnus, kuri izdzīvoja un atgriezās, bet viņus izsūtīja vēlreiz.

Šiem noziegumiem nav noilguma, jo tikai katrs desmitais ir izdzīvojis un šodien var liecināt.

Mūsu pagātnes un nākotnes vārdā. Continue reading “600 stāsti par Sibīriju”