Jūn 012017
 

Fonda “Sibīrijas bērni” organizētajā zīmējumu konkursā piedalījās bērni un jaunieši no visas Latvijas.

Uzvarētāji:

Jaunākajā grupā no 6–10 gadiem:

1.vieta – Monika Mihailova, 9 gadi, Zvejniekciema vidusskola,

2.vieta – Rihards Kodverts, 7 gadi, Zvejniekciema vidusskola,

3.vieta – Madara Ribakova, 10 gadi, Viesītes vidusskola.

Vidējā grupā no 11–14 gadiem:

1.vieta – Sofija Ziemele, 11 gadi, Berģu mūzikas un mākslas skola,

2.vieta – Elīna Kāpostiņa, 11 gadi, Jēkabpils pamatskola,

3.vieta – Vlada Esfira Fiļimonova, 13 gadi, Majoru vidusskola.

Vecākajā grupā no 15–18 gadiem:

1.vieta – Helēna Bumbiere, 17 gadi, Ādažu brīvā Valdorfa skola,

2.vieta – Jekaterina Purigina, 16 gadi, Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskola,

3.vieta – Renārs Liseroks, 16 gadi, Krāslavas Valsts ģimnāzija.

Speciālbalvas saņem:

Martins Celms, 9 gadi, un Patriks Gražulis, 9 gadi, Zvejniekciema vidusskola.

Gustavs Kārlis Jansons, 10 gadi, Gulbīšu vidusskola.

Jūn 012017
 

Noslēdzies sacerējumu  konkurss „SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949 – TRIMDAS BĒRNI 1944” Latvijas vēsture Latvijas simtgadei. Tajā piedalījās ievērojams skaits skolēnu no visas Latvijas. Žūrijai sagādāja gandarījumu daudzie interesantie darbi, kas liecina, ka bērni un jaunieši labi izpratuši šo tēmu. Daudzi no viņiem atzīst, ka tieši šis konkurss ir mudinājis izpētīt savas dzimtas dramatiskās vēstures lappuses. Sacerējumi arī liecina, ka daudzās skolās pēc skolotāju iniciatīvas skolēni padziļināti pievērsušies izsūtījuma tēmai. Visas skolas, kuru skolēni piedalījās sacerējumu konkursā, saņems dāvanā grāmatu “Sibīrijas bērni”. Continue reading »

Apr 252017
 

Sacerējumu konkurss skolēniem

„SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949 – TRIMDAS BĒRNI 1944”

Latvijas vēsture Latvijas simtgadei.

“Manu krusttēvu nošāva, viņš par daudz lēni kāpa vagonā, kas viņu vestu uz Sibīriju.

Daudzi mani radi tika izsūtīti. Mani vecāki to negribēja otrreiz piedzīvot un riskēt, ka mūs izsūtīs.

Mēs bijām dzirdējuši, ka ģimenes izšķir un iznīcina.

Tā mana tēva drauga mudināti, mēs bēgām no iespējamām briesmām 1944.gada rudenī.”

Pauls Lazda Continue reading »

Apr 252017
 

!!!!!!! Konkursa organizētāji informē, ka žūrijas komisija zīmējumu konkursa rezultātus paziņos 2017.gada 1.jūnijā.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!

 

 

 

Zīmējumu konkurss skolēniem

„SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949”

NOLIKUMS

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturei, 1941.gada 14. jūnija un

1949.gada 25.marta vardarbīgajām un nelikumīgajām piespiedus izsūtīšanām uz Sibīriju.

Continue reading »

Feb 232017
 

Šajā nedēļas nogalē, no 24. līdz 26.februārim, Fonds “Sibīrijas bērni” piedalās gada nozīmīgākajā grāmatniecības pasākumā – starptautiskajā grāmatu un izdevniecību izstādē “Latvijas Grāmatu izstāde 2017”, kas notiek Starptautiskajā izstāžu centrā, Ķīpsalā.

Sestdien, 25.februārī, no 11.00 līdz 13.00 varēsiet satikt fonda vadītāju, režisori Dzintru Geku-Vasku, lai personīgi aprunātos par jums tuvajām tēmām.

Izstādē par ražotāja cenu varēsiet iegādāties “Sibīrijas bērnu” sērijas 1. un 2. daļu latviski, krieviski un angliski. Tāpat būs pieejamas arī “Studija SB” izdotie DVD –  gan jaunākā filma “Tēvi tur”, gan pārējās filmas par izsūtījuma vietām, trimdas gaitām un mūsu tautiešu likteņiem.

Svētdien, 26.februārī, 11.00 paredzēta tikšanās ar Latvijas represēto biedrības Jēkabpils nodaļas godu biedru Ilmāru Knaģi, kurš labprāt parakstīs savas jaunākās grāmatas “Ne mēs tos laikus izdomājām” eksemplārus. Jaunais darbs ir kā papildinājums pirms 15 gadiem izdotajai publicista atmiņu grāmatai “Bij tādi laiki”, kas stāstīja piedzīvoto aiz Ziemeļu Polārā loka. Jaunajā grāmatā  ir gan par bērnībā piedzīvoto Jēkabpilī, gan cits skatījums par Sibīrijas laiku, gan autora sarakste ar Paulu Kalniņu Kanādā un pārdomas par vēsturi un mūsdienām.

Meklējiet “Sibīrijas bērnus” pavisam netālu no galvenās ieejas, stendā “G17”. Uz tikšanos!

Saite uz izstādes mājaslapu

”Ne mēs tos laikus izdomājām’
Sibīrijas bērni, 2016′

 Posted by at 9:57 pm
Jan 102017
 

2016.gada vasarā piedalījās Jānis Asaris. Asaru ģimene 1948.gadā bija zaudējusi tēvu, kura smagā darbā sabojātā veselība neizturēja čekas spīdzināšanu. 1949.gada 22.martā no skolas sola paņēma visus piecus Asaru bērnus, lai pēc trīs dienām no Drustu stacijas kopā ar māti viņus izsūtītu uz Sibīrijas sādžu Molčanovu. Jaunāko māsu par 3000 rubļiem ļāva atstāt radiniekiem. Māsa palika Latvijā. Mammai nepietika naudas, lai izpirktu pārējos bērnus. Pēc desmit izsūtījumā pavadītajiem gadiem, Dzimtenē atgriezās visi Asaru bērni. Jānis Asaris izstudēja inženierzinātni un gandrīz 30 gadus nostrādāja Olaines “Biolars” rūpnīcā.

 

Ekspedīcijā devās arī Jānis Ābele – Sibīrijas bērns, 1949.g.izsūtīts uz Tomskas apgabalu, Knjazevas sādža. Izsūtīti tika Jāņa vecāki, Jānis un jaunāka māsa, mātes brālis Kārlis Lukstiņš, tēva mamma un tēva divas māsas. Neatgriezās mātes brālis un vecāmāte, viņi apglabāti Knjazevas kapos.

 

Netālu esošā Toguras sādža ir Sandra Kalnietes dzimtā vieta.

 

 Posted by at 3:01 pm
Jan 102017
 

Fonda “Sibīrijas bērni” organizētajā ekspedīcijā uz Sibīriju piedalījās Juris Apsis – Sibīrijas bērns, kurš 1949.gadā tika izsūtīts viena gada vecumā ar visu ģimeni – nedaudz vecāku māsu, vecākiem un vecvecākiem. Tomskas apgabala Inkino sādžā Apsis apmeklēja sava vecātēva kapu, kurš vienīgais neatgriezās Latvijā. Pārējie atgriezās mājās 1956.gadā.

 

 Posted by at 2:47 pm
Nov 102016
 

Lāčplēša dienā, 11.novembrī Latvijas vēstniece Izraēlā Elita Gavele rīko pieņemšanu 1941.gada 14.jūnijā deportētajiem.

Sarīkojumā piedalīsies režisore Dzintra Geka, tajā tiks izrādīti fragmenti no runājošās grāmatas “Sibīrijas bērni”, fragmenti no filmām “Piemini Sibīriju” un “Kur palika tēvi”.

1941.gada 14.jūnija deportāciju rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3750 bērni vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atdalīja no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm,bet sievietes un bērnus specnometinājuma apstākļos izvietoja galvenokārt Krasnojarskas un Tomskas apgabala sādžās.

Skaita ziņā otra lielākā tauta,kas cieta 1941.gada deportācijā ir ebreji.Tie, kuri izglābās, atgriezās Latvijā, bet viņu tuvinieki bija iznīcināti 2.Pasaules kara laikā. 70.gados lielākajai daļai izdevās izbraukt uz Izraēlu,kur 2001.gadā viņi tika intervēti. Intervijas iekļautas grāmatā “Sibīrijas bērni”. Atmiņu fragmenti redzami filmās. Sibīrijā sameklēti Bernhards Borde un Simons Viņniks,kuri neatgriezās, bet palika uz dzīvi Krasnojarskā un Kanskā.

Filmas un grāmata tulkotas krievu un angļu valodās, izrādītas Eiropā, Amerikā, Kanādā un Krievijā.

Kā zinām, no vēstures cilvēce neko nemācoties,bet mūsu uzdevums ir atgādināt.

 Posted by at 12:56 pm
Aug 122016
 

2006.gadā Ilmārs Knaģis ierosināja, ka jābrauc uz izsūtījuma vietām, kur 1941.gada deportācijā uz Sibīriju aizveda mātes ar bērniem, vecvecākus.

????????????????????????????????????Daudzi no viņiem Latvijā neatgriezās, palika mūžīgajā sasalumā, purvos un taigā.
Mūsu pienākums ir viņus apmeklēt, aizvest krustus un piemiņas zīmes, atstāt piemiņas plāksnes muzejos, kur vietējā vara to atļauj.
Esam bijuši tālajos Ziemeļos, kur Jeņisejas klinšainajos krastos un bezgalīgajā tundrā izdzisa latviešu dzīvības, tālajos austrumos, kur Amūras apgabalā 1949.gadā aizveda tūkstošiem ģimeņu, arī 10 mēnešus veco Kasparu Pūci ar māti, Kolimas apgabalā un Magadanā, kur piedzima aktieri brāļi Vilsoni, Krasnojarskas apgabalā, kur Taišetas lēģeros mira tēvi, bet sādžās mātes ar bērniem parakstījās par izsūtījumu uz mūžu. Mēs bijām arī Vjatlagā un Soļikamskā, no kurienes atgriezās vien katrs desmitais.
Esam veidojuši filmas, kuras rādītas Latvijas televīzijā, dāvātas skolām un pašvaldībām, tulkotas angļu, krievu, vācu valodās, izrādītas Eiropā, Amerikā, Kanādā, Krievijā.
Pa šiem 10 gadiem braukt gribētāji kļūst arvien vairāk. Šogad maršrutā Rīga-Maskava-Tomska-Asino-Turuntajeva-Romanovka-Baturino-Belij Jar-Kolpaševa-Togura-Inkino-Kargasoka-Novokorotkino-Kolbinka-Kņazevka-Tomska-Miski-Meždurečenska-Bijska-Barnaula-Maskava-Rīga devās 35 cilvēki.
Continue reading »

 Posted by at 4:58 pm