INFORMĀCIJA PAR IZSŪTĪŠANU UZ SIBĪRIJU 1941 UN 1949 GADĀ
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturei, 1941.gada 14. jūnija un 1949.gada 25.marta vardarbīgajām un nelikumīgajām piespiedus izsūtīšanām uz Sibīriju.
Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas bērni”,
Reģ.Nr. 4000805769, Graudu 41a, Rīga, LV-1058.
19. martā 19:30 LTV1 izrādīs Dzintras Gekas jauno filmu no cikla Tālā zeme- Sibīrija. Tālie austrumi 1949. Sivaki 59. kilometrs. Šī ir ciklā jau 11 filma. Jānis Vanags dodas meklēt vectēva kapu. Applūdusī Amūra, skarbie izsūtījuma apstākļi.
Pirmdien, 4. martā notika tikšanās ar – Mirru un Svjatopolku, baznīcas pārstāvjiem, kura radusies GULAGā Solovkos un kuru neatzīst oficiālā Pareizticīgā baznīca. Puses apmainījās ar dāvanām. Mirrs atsūtīja vēstuli, cita starpā viņš raksta
“Es nesu Jūsu “Sibīrijas bērnu” divsējumu škirstu un knapi spēju panest viņu likteņus. Mugursoma neizturēja, nepieciešams remonts. …Jūsu filmas skatīties pagaidām nevaru- dun sirdī un prātā šīs divu sējumu bērnu un pieaugušo balsis.
…GULAGA fenomens līdz šim ir maz apdomāts, ne-apdomāts, jautājums “kāpēc?” palika bez pēdējās dziļās atbildes, no kuras nomierinātos sirdis- Jūsu un VIŅU….
Ziniet, ir tāda augstākā ciešanu pakāpe, kad sāpes un gaisma kļūst nešķirami, dvēsele vai uz krusta un peldas svētlaimē. Daudzi no tiem, kas neatgriezās ir uzzinājuši šo lielo noslēpumu. Šodien tie ir Latvijas aizbildņi, kas neatpaliek no senajiem svētajiem, bet daudz kur tos pārspēj. “
Continue reading “Tikšanās ar krievu baznīcas pārstāvjiem”
Sestdien, 2. martā studijā “Sibīrijas bērni” viesojās Kristus Apskaidrošanās brālības (Преображенское братство) pārstāvji no Krievijas un Latvijas. Viesi skatījās fragmentus no filmas “Stacija Latvieši 1937“. Visi dalījās arī ar saviem stāstiem un pārrunāja to, ka ir svarīgi, lai arī grūti runāt par deportāciju tēmu ar līdzcilvēkiem, sevišķi jauniešiem. Tikšanās reizē visi saprata, cik svarīgas ir personīgas tikšanās. Vēsture ir kopīga!
Lieliski aktieri un ļoti sarežģīta tēma, ko mēģināts izstāstīt saistoši un intriģējoši. Tā «Sarkano mežu» vērtē profesionāļi. Jau stāstījām, ka jaunā Latvijas televīzijas vēsturiskā seriāla pirmās divas sērijas nedēļas sākumā tika izrādītas pašiem iesaistītajiem – aktieriem, filmas veidotājiem un visiem tiem cilvēkiem, kas palīdzēja seriālam tapt. Lūk, ieskats pirmajos iespaidos.
Esam sagatavojuši grāmatu “Skola Sibīrijā”, atvēršanas svētki būs 20.martā plkst. 16.00 Latvijas Kara muzejā. Grāmatas izdevējs ir Latvijas Politiski Represēto Apvienība.
Laiks nepielūdzami izdzēš atmiņas, pagātnes piedzīvojumi un pārdzīvojumi
izbālē, pakāpeniski zaudē savu spilgtumu un skaudrumu.
Līdz ar sirmgalvja pieredzi arī lietas un notikumi iegūst citu nozīmi un
vērtējumu. Bērnības atmiņas, tās gan nepakļaujas laikam un saglabājas
visilgāk, jo katrs notikums toreiz bija piedzīvojums ar savu neparastumu
un vienreizīgumu.
Filmas “Dieva putniņi” izrāde Vankūverā. Šeit notika tikšanas ar Vankūveras latviešiem. Uz filmas izrādi un tikšanos bija atnākuši cilvēki, kuri kā bērni 1944. gadā kopā ar ģimenēm devās bēgļu gaitās, nokļuva DP (Displaced persons) nometnēs un tad nokļuva Amerikā, Kanādā un citur pasaulē. Vankūverā tagad dzīvo arī pēdējos gados iebraukušie, tā saucamie ekonomiskie bēgļi. Filma izraisīja diskusijas un tika uzdoti daudzi jautājumi par valdību Latvijā, par dzīvi Sibīrijā. Vankūveras latviešiem tika atstāta filma “Piemini Sibīriju”, viņi to solīja izrādīt martā.
Vakar (27.01.2019) Vinipegā kinoteatrī demonstrēja filmu ” Piemini Sibīriju”. Visas blietes bija izpirktas un visi gribētāji zālē pat neiekļuva. Pēc filmas stundu turpinājās jautājumi un diskusijas. Režisore Dzintra Geka stāstīja darbu pie Sibīrijas filmām, par izsūtīto cilvēku likteņiem, par vēsturisko situāciju, par Krievijas propagandu pret Latviju. Izrādās, ka Vinipegā dzīvo dažādu tautību cilvēki, daudzi ir izbraucēji no Krievijas un Ukrainas, viņi bija sajūsmināti par filmu. Vinipegā dzīvo ari 6 latvieši, viņi bija lepni un centās palīdzēt ar stāstiem par Latvijas vēsturi.
1991.gadā raksts publicēts Noriļskas žurnālā „Memoriāls”
Tas bija Lamā
Ivans Terentija dēls Sidorovs, dzimis 1918.gadā, piedalījās Padomju – Somu karā (1939.-1940.g.). Trīsreiz ievainots, nokļuvis somu gūstā. Pēc kara beigām apmainīts ar gūstekņiem. 1940.gada pavasarī viņu arestēja par nepietiekamu pretošanos somiem, sodīts kā dzimtenes nodevējs un uz 5 gadiem aizsūtīts uz Noriļsku.
1958.gada aprīlī reabilitēts, dzīvoja Noriļskā. Kas palīdzēja izdzīvot briesmīgajos gados? Kā viņš uzskata – jaunība, prasme strādāt. Pie tam 1941.gada pavasarī viņam paveicās. Sidorovu nosūtīja uz atpūtas nama celtniecību pie Lamas ezera. Drīz viņš kļuva par liecinieku briesmīgiem notikumiem – uz Lamu atveda artilērijas pulka virsniekus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Bez tiesas un izmeklēšanas arestētus un sodītus. Kopā ar viņiem viņš strādāja visu kara laiku. Continue reading “Plānojam braucienu uz Noriļsku 2019. gadā”
