INFORMĀCIJA PAR IZSŪTĪŠANU UZ SIBĪRIJU 1941 UN 1949 GADĀ
Koncerts “Aizvestajiem”, izrādīts ReTV 2020. gada 13. jūnijā 22 un 14. jūnijā 12:30,
veltīts 1941.gadā uz Sibīriju aizvestajiem bērniem,
Vecajā sv.Ģertrūdes baznīcā.
Koncerta garums 44 minūtes.
Latvijas Radio koris.
Diriģents S. Kļava,
Solisti I.Reine,
Ērģeles A.Reinis
Koncerta programma Continue reading “Koncerts “Aizvestajiem”, ReTV 2020. gada 13. un 14. jūnijā”
Filma “Katra diena simtgadē. Gadalaiki” pieteikta lielā Kristapa konkursam.
Fonda “Sibīrijas bērni” organizētie pasākumi 14. jūnija represēto piemiņai.
11:00 Prezidenta pils. Zīmējumu un Sacerējumu konkursu laureātu apbalvošana. Tikšanās ar represētajiem.
12:30 Ziedu nolikšana pie “Bārenītes ” pieminekļa
13:30 Okupācijas muzejā grāmatas “Šalom. Sibīrija!” atvēršana
14:15 LTV1 pirmizrāde. “Sibīrijas bērni. Mēs atceramies”
Liels paldies visiem dalībniekiem par piedalīšanos neskatoties uz grūtajiem sadzīves apstākļiem! Konkursa žūrija ar speciālajām balvām atzīmēja darbus, kas tapuši oriģinālās tehnikās- kolāža, datorgrafika, stieples pinums.
1.vieta Ance Ērika Ezeriņa
1.vieta Gabriela Misiņa
2.vieta Elizabete Kārkliņa
2.vieta Elza Dombrava
3.vieta Aleksandra Solima
3.vieta Krists Pauls Paeglekalns
Zīmējumu konkurss skolēniem
NOLIKUMS
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturei, 1941.gada 14. jūnija un 1949.gada 25.marta vardarbīgajām un nelikumīgajām piespiedus izsūtīšanām uz Sibīriju.
Continue reading “Zīmējumu konkurss skolēniem līdz 2020. gada 17. maijam.”“Manu krusttēvu nošāva, viņš par daudz lēni kāpa vagonā, kas viņu vestu uz Sibīriju. Daudzi mani radi tika izsūtīti. Mani vecāki to negribēja otrreiz piedzīvot un riskēt, ka mūs izsūtīs. Mēs bijām dzirdējuši, ka ģimenes izšķir un iznīcina. Tā mana tēva drauga mudināti, mēs bēgām no iespējamām briesmām 1944.gada rudenī.”
Pauls Lazda
1949. gadā sāka dibināt kolhozus, un tad notika otra izsūtīšana. Mēs arī slēpāmies, jo vecmamma domāja, ka mūs izsūtīs. Mēs aizbraucām, tur bija veikals, pagastmāja. Vecmamma satika ciema priekšsēdētāju, kurš viņai teica: “Sarakstā jūs neesat!” Vecmamma bija enerģiska, viņai bija daudz paziņu, bet viņa tik un tā baidījās. Mēs bijām sapakojuši mantiņas. Mums bija neliela piena mājiņa, gulējām tur, bija bail, ka neizsūta otrreiz.
Vaira Ādama (tagad Getliņa)
Jaunākais brālis ar māti un tēvu, lēģerī galīgi izdilušu, atbrauca 1946. gadā. Es pieprasīju zemi, dabūju 15 ha, saimniekoju. Tēvu ievēlēja par kolhoza priekšsēdētāju. Brālis (1947. gadā) un es (1948. gadā) iestājāmies Kazdangas tehnikumā. Mācījos par agronomu. Pienāca 1949. gada marts, un mūs abus no skolas paņēma, lai atkal izsūtītu par it kā nelikumīgu atgriešanos dzimtenē.
Daudzos cietumos izsēdējāmies. Taču tikām kopā visa ģimene. Mūs
aizsūtīja uz Turhansku – uz galējiem Ziemeļiem, kur galvenokārt bija tikai mednieku un zvejnieku kolhozi. Mums laimējās, jo tikām atstāti darbā rajona centrā – izmēģinājumu stacijā.
Edvīns Ābele
Continue reading “Atmiņas par 1949. gada 25. marta izsūtīšanu”Filmu pirmizrādes pārceltas uz 25. martu 17:00
Tālā zeme Sibīrija.Tomskas apgabals 1949 – Petuhova, Teguļdeta, Asino. Dokumentāla filma. 2020. gada 25. martā pulksten 17:00 skatieties pirmizrādi LTV1 , uzreiz pēc tam 2. daļa. Noriļska. Lamas ezers.
В содержании проекта книги Тамара Хейдеман пишет о создании первых лютеранских; латышских, немецких, эстонских и финских колоний преступников отдаленных Западных губерний Росийской империи. С помощью найденных документов и поведанных воспоминаний автор познает о сохранении как житейского, так и религиозного и воспитательного, а главное – сохранении языка, сохранении традиций и культурного образа жизни невзирая на создавшуюся в Сибири чуждую власть с различными репресcиями против нородов, против Отображены первые 1923-1933г. массовые ссылки на север.
Continue reading ““Из глубины Cибири” Т. Хейдеман”Tamāras Heidemanes grāmatas projektā ietilpst ziņas par pirmo luterāņu: latviešu, vācu, igauņu un somu koloniju veidošanu. 19. gadsimtā no Krievijas impērijas Rietumu nomales guberņās dzīvojošiem noziedzniekiem.
Autore ar atrasto dokumentu un atmiņu stāstu palīdzību seko ciemu iedzīvotāju likteņiem, atspoguļo sadzīvi, izglītību, reliģijas, kultūras saglabāšanu un galvenais – valodas un tradīciju saglabāšanu neskatoties uz to, ka pēc pusotra gadsimta arī Sibīrijā bija nodibināta jauna svešāda vara ar savām represijām pret piederīgiem citām tautībām, pret strādīgiem saimniekiem.
