Filmā parādīti PSRS Gulaga nometnēs izdzīvojušo likteņi.
Filma par laika posmu no 1940.gada, kad tika okupēta Latvija, līdz 1991.gada barikāžu laikam un mūsdienām.
Valdis Bērziņš, Latviešu fonda darbības pārzinis Latvijā
Kā visas Dzintras Gekas filmas, ļoti labi uztaisīta un obligāti visiem
jānoskatās. Ne tikai Latvijā vien. Filma mums atkal atgādina par to, kas nodarīts
mūsu valstij, kas pārdzīvots pagātnē, un akcentē to, ka jādara viss, lai nekas tāds
nekad vairs nevarētu atkārtoties. Continue reading “Pārdomas par dokumentālo filmu “Tēvi Tur”.”
Filmā “Tēvi Tur” parādīti nometnēs izdzīvojušo likteņi. Filmas varoņi stāsta par laika posmu no 1940.gada, kad tika okupēta Latvija, līdz 1991. gada barikāžu laikam un mūsdienām.
1941.gada deportācijā izsūtītie Latvijas tēvi un vīri nokļuva Vjatlaga un Soļikamskas nometnēs, par to vēsta filma “Kur palika tēvi?”.
Filmā redzēsim Astrahaņas cietumu, kurā bija ieslodzīts Mārtiņš Bisters, Vladimiras cietumu, kur vieninieka kamerā daudzus gadus bija ieslodzīts Gunārs Rode, nometnes administrācijai nebija pieņemams viņa pretošanās gars. Kārlis Čika-Grīnerts ieslodzījumā pavadīja 25 gadus, jo viņš sevi par vainīgu neatzina.
1954.gadā Kazahstanā, Žeskazganā notika sacelšanās, sagāja kopā vīriešu un sieviešu nometnes, noturējās 40 dienas, tad tanki un šāvēji vairāk kā 1000 ieslodzītos iznīcināja. Ausma Vērpe sacelšanās laikā iepazinās ar savu nakamo vīru, viņiem palaimējas izdzīvot.
Mūziķa Zigfrīda Muktupāvela sapnis bija atrast tēva brāļa kapavietu tālajā Kazahstānā. Savu vārdu viņš ieguvis par godu tēvocim. „Jau iedomājoties vien kapaplāksni ar gravējumu „Zigfrīds Muktupāvels“, kļūst savādi ap dūšu.“
Agris Šēfers pēc 10 gadu ieslodzījuma atgriezās Latvijā, piedalījās barikādēs, dzīvo nepabeigtā mājiņā un saka …”visu Latvijai, līdz pēdējai asins lāsei, līdz pēdējai sviedru lāsei, visu Latvijai…”
1949.gadā notika nākamā deportācija. Ģimenes tika aizvestas uz Sibīriju. Tēvi tika tiesāti, daudzi nokļuva soda nometnēs Vorkutā un Intā. Skaidrīte Jostmane un Māris Landers izstaigā Vorkutu, bet tēva kapa vietu neatrod.
Režisore un producente Dzintra Geka
Scenārija autors Ēriks Lanss
Operatori Aivars Lubānietis, Viktors Grībermans
Montāžas un skaņas režisors Armands Zvirbulis
Mūzika Pēteris Vasks
(c) Studija SB, 2016. 63′
“Manu krusttēvu nošāva, viņš par daudz lēni kāpa vagonā, kas viņu vestu uz Sibīriju.
Daudzi mani radi tika izsūtīti. Mani vecāki to negribēja otrreiz piedzīvot un riskēt, ka mūs izsūtīs.
Mēs bijām dzirdējuši, ka ģimenes izšķir un iznīcina.
Tā mana tēva drauga mudināti, mēs bēgām no iespējamām briesmām 1944.gada rudenī.”
Pauls Lazda
NOLIKUMS
Konkursa organizētājs
Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas bērni”, Reģ.Nr. 4000805769, Graudu 41a, Rīga, LV-1058.
Mērķis
Ar šo konkursu vēlamies rosināt skolēnos interesi par Latvijas vēsturi, par 1941.gada 14.jūnija deportāciju, kuras rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji, un par 1944.gadu, kad atkārtotas deportācijas draudu un frontes tuvošanās iespaidā 200 tūkstošu Latvijas pilsoņu devās bēgļu gaitās uz rietumiem. Continue reading “Sacerējumu konkurss un nolikums līdz 2016.gada 23.maijam”
2015.gadā organizējām skolēnu sacerējumu konkursu par 1941.gada 14.jūnija izsūtīšanu. Vēlējāmies mudināt skolēnus izzināt savas valsts un ģimenes vēsturi, veicināt patriotiskas jūtas un piederības sajūtu savai dzimtajai zemei.
Saņēmām 100 sacerējumus, kuri konkursa žūriju un Sibīrijas bērnus no visas sirds aizkustināja.
Konkursa uzvarētāju darbus jau publicējām mājas lapā:
1949. gada 25. marts ir otra melnākā diena latviešu tautas 20. gs. vēsturē. Vienas dienas laikā mājas un dzimteni zaudēja vairāk nekā 40 000 Latvijas iedzīvotāju. 15 000 uz Sibīrijas attālākajiem novadiem un Gulaga nometnēm jau bija izsūtīti 1941. gada 14. jūnijā. Sibīrijas bērnu fonds ir nodibinājums, kas piecpadsmit gadus apzina un dokumentē gan izsūtījuma vietas, gan aizvesto bērnu un viņu ģimeņu likteņstāstus – grāmatās, izstādēs un filmās. Katrs vēstījums ir unikāls, taču kopā tie pauž ideju, ka izstāstot un daloties, drīzāk iespējams gūt atvieglojumu un sirdsmieru, nekā noklusējot un apspiežot skaudro pieredzi par atņemto bērnību un izpostītajām dzīvēm. Nacionālo dārgumu studijā saruna ar Sibīrijas fonda pārstāvjiem – Aīdu Gulbi un Kasparu Stūrmani, kā arī nodibinājuma vadītāju, dokumentālo filmu režisori Dzintru Geku.
Š.g. 23.februārī, filma “Dieva putniņi” tiks izrādīta Prāgā festivālā Mene Tekel. Tas ir ikgadējs festivāls-konference, kas veltīts totalitārisma seku izpētei. Jau vairākus gadus piedalāmies festivālā ar mūsu filmām. Ar Latvijas vēstniecības Čehijā atbalstu filma pārtulkota uz čehu valodu.
“Dieva putniņi” tiks izrādīti arī Brno kino Scala.
Tuvojas 25.marts, kad pirms 67 gadiem deportācijas rezultātā cieta 42 125 Latvijas iedzīvotāji.
Pieminot 1949.gada 25.marta deportāciju, Latvijas kultūras centros tiks izrādītas mūsu studijas dokumentālās filmas no sērijas “Tālā zeme Sibīrija”. Tikties ar skatītājiem dosies filmu varoņi – Kaspars Pūce, Anna Gaigule, Māra Grāvele, režisore Dzintra Geka, operators Aivars Lubānietis.
Filmas no 21.- 25.martam tiks izrādītas Madonā, Siguldā, Tukumā, Jūrmalā, Alojā, Džūkstē, Slampē, Kaunatā, Baldonē, Priekulē un Nautrēnos. Tiekamies filmu seansos!!
Dzintras Gekas dokumentālo filmu “Dieva putniņi” (“God’s Lost Sparrows”) var iegādāties internetā vai https://sibirijasberni.lv/shop/product/dieva-putnini-dvd-filma/ vai uz vietas Zaķusalas krastmalā 33, Rīgā, iepriekš zvanot uz tel. 28643979 (Aivars) vai rakstot uz sibirijasberni@gmail.com
II pasaules kara beigu posmā, kad kļuva skaidrs, ka Latviju atkal ieņems Padomju armija, apmēram 150 000 devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Tie bija dažādu profesiju pārstāvji – lauksaimnieki, uzņēmēji, bijušie politiķi, valstsvīri, radošā inteliģence, darba cilvēki, kas jau bija izbaudījuši „baigā gada” nedienas. Gandrīz miljons cilvēku no Austrumeiropas zemēm glābās no padomju režīma. Arī latvieši, kas sevi nometņu laikā sauca par dīpīšiem, Continue reading “Filma “Dieva Putniņi””
2015.gada jūnijā režisores Dzintras Gekas filmēšanas grupa Arhangeļskas apgabala Solovkos, vietā, kur bija represēti arī latvieši.
Соловки место, где вместе с другими народами страдали и латыши. Съемочная группа из Латвии июнь 2015 года. Режиссер Дзинтра Гека
