Fonda “Sibīrijas bērni” organizētais zīmējumu konkurss atkal
rezultējies ar ievērojama skaita darbu klāstu. Žūrija izklāj
gleznojumus un grafikas citu citam blakus garā klājienā uz televīzijas
gaiteņa grīdas un ievēro kā viens vai otrs darbs izceļas – ar savu
vēstījumu un māksliniecisko valodu. Savā veidā lapaspuses turpina
viena otru – caur tām ceļo bezgala gari vilcienu sastāvi un neskaitāmi
neziņas un satricinājumu pārņemti, netaisnīgi nomocīti ļaudis.
Nežēlīgais konteksts – karš Ukrainā, kas arī šodien turpinās tik tuvu,
liek domājošam cilvēkam ik dienas apzināties mūsu pierastās miera
realitātes trauslumu un ievainojamību. Tas nevar būt dabisks veids kā
dzīvot. Tas liek arī nogurt un savā veidā reizēm notrulināties. Tomēr
jāspēj sevī atkal un atkal modināt cilvēcību. Uzdot jautājumu – kas tā
ir. Šeit ievērojama nozīme jauno cilvēku pedagogiem, kuru spēja
skaidrot vēsturi un veltīt laiku nopietnai sarunai var dot impulsu
personīgam ceļojumam dzimtas un Latvijas saknēs. Dot iespēju
atklāsmei par cilvēku savstarpējo saistību pagātnē un tagadnē.
Gleznošana un zīmēšana ir tas neparastais esības veids, kas ieceļ
autoru citos laikos, vietās un situācijās – kad tev rokās ir ota, zīmulis,
ogle vai krīts, tas, kas raugās caur aizrestotu logu, salst bezgalīgā
ziemā vai piedzīvo tuvinieku nāvi tajā brīdi esi tu pats. Tas radīšanas
brīdis top par visīstāko patiesību, kas turpina dziļumos veidot
personības domas, idejas un pārliecības.
Tāpēc atgriešanās pie Sibīrijas stāstiem ir vērtība – ceļojums apziņā,
kas bagātina katru, kas ļauj aizskārt savu sirdi.
Ieva Jurjāne
Laureātu darbi. Jaunākā grupa
Laureātu darbi. Vidēja grupa
Laureātu darbi. Vecākā grupa.
