Category: Jaunumi

Vislatvijas politiski represēto personu 26. salidojums Ikšķiles brīvdabas estrādē

Šogad 2025. gada 9. augustā notika politiski represēto personu 26. salidojums. Represētie kartē varēja atzīmēt apgabalu, uz kuru ir bijuši izsūtīti. Uz pasākumu bija ieradušies un klātesošos uzrunāja Valsts Prezidents Edgars Rinkēvičs, Eiroparlementa deputāte Sandra Kalniete, Saeimas deputāti Edvards Smiltēns, Ilze Indriksone, Jānis Dombrava, Ogres novada priekšsēdētājs Egils Helmanis,  Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Tālis Veismanis, mācītājs Guntis Kalme  un citi. Klātesošos uzrunāja arī Fonda “Sibīrijas bērni” dibinātāja Dzintra Geka. Dzintra pastāstīja, ka šogad iznāks grāmata “Sibīrijā dzimušie” un izteica cerību, ka nekad vairs okupācijas laiki Latvijā neatgriezīsies. Pasākuma noslēgumā dziedāja Dainis Skutelis.

Continue reading “Vislatvijas politiski represēto personu 26. salidojums Ikšķiles brīvdabas estrādē”

Tikšanās Igaunijas Nacionālajā muzejā

Šodien 2025. gada 7. augustā Fonda “Sibīrijas bērni” dibinātāja un režisore Dzintra Geka-Vaska Igaunijas Nacionālajā muzejā tikās ar Tartu Represēto biedrības vadītāju Roman Parmas un muzeja metodiķēm, pētniecēm Virve Tuubel un Terje Anepaio. Fonds “Sibīrijas bērni” muzejam dāvināja grāmatas “Skola Sibīrijā”, “Mātes Sibīrijā” un “Sibīrijas bērni 1949”.


Dzintra Geka pastāstīja par grāmatu “Dzimuši Sibīrijā”, kuru plānots izdot šī gada rudenī. Šajā grāmatā ir apkopotas Sibīrijā dzimušo intervijas, kurās viņi atcerās bērnību Sibīrijā. Igaunijā nesen iznākusi līdzīga grāmata “Sunnitud sünnimaa. Siberi laste lood”, kurā ar atmiņām no Sibīrijas dalās tur dzimušie igauņi.

Continue reading “Tikšanās Igaunijas Nacionālajā muzejā”

Ceļojošā izstāde Valdemārpils bibliotēkā līdz 2025. gada 31. augustam.

Fonda ceļojošā izstāde “Sibīrijas bērni” atceļojusi uz Valdemārpils bibliotēku. Izstāde Valdemārpils bibliotēkā apskatāma no 1. jūnija līdz 31. augustam, bet pēc tam  tā ceļos tālāk uz Talsu novada  Lībagu bibliotēku. Izstādē apkopotas bērnu atmiņas un fotogrāfijas no izsūtījuma svešumā.  Valdemārpils bibliotēkā pieejamas arī fonda “Sibīrijas bērni” izdotās grāmatas “Sibīrijas bērni”, “Skolas Sibīrijā” un “Mātes Sibīrijā”.

Continue reading “Ceļojošā izstāde Valdemārpils bibliotēkā līdz 2025. gada 31. augustam.”

Festivāls LAMPA 2025. gada 20. jūnija diskusija “Dzimuši Sibīrijā”

2025. gada 20. jūnijā Fonds Sibīrijas bērni piedalījas festivālā LAMPA Cēsīs ar diskusiju “Dzimuši Sibīrijā”. 

Continue reading “Festivāls LAMPA 2025. gada 20. jūnija diskusija “Dzimuši Sibīrijā””

Skatieties filmu “Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons”

Tūkstošiem latviešu 1941. un 1949. gads kļuva par liktenīgu pavērsienu. Viņus bez brīdinājuma aizveda – svešumā, neziņā, skarbos apstākļos, kur nācās saglabāt cilvēcību, audzināt bērnus un radīt jaunu dzīvi tur, kur viss bija svešs.

Šie bērni uzauga prom no dzimtenes, svešā valodā, svešā sabiedrībā, uzdodot jautājumus, uz kuriem pieaugušie baidījās atbildēt.
🎥 Viens no šiem bērniem ir aktieris Mārtiņš Vilsons, dzimis izsūtījumā Magadanas apgabalā. Viņa dzīvesstāsts kļūst par personīgu liecību režisores Dzintras Gekas dokumentālajā filmā “Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons”.
Šī nav tikai viena cilvēka biogrāfija – tā ir Latvijas atmiņa, vēl joprojām dzīva un sāpīga.
🔗 Skaties filmu šeit:

https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/357685/dzimusi-sibirija-martins-vilsons-dokumentala-filma

 

Diskusija “Dzimuši Sibīrijā” Cēsīs 2025. gada 20. jūnijā 12:30

2025. gada 20. jūnijā Cēsīs, no plkst. 12.30 līdz 13.30 uz skatuves “Uzzibsnī” Cēsu pils parkā Sarunu festivāls LAMPA ietvaros notiks diskusija “Dzimuši Sibīrijā”.
📖 Diskusija pievērsīsies deportāciju laikā Sibīrijā dzimušo latviešu likteņiem, viņu identitātes meklējumiem, bērnību svešumā un atgriešanās sāpēm dzimtenē.
🎤 Diskusiju vadīs režisore Dzintra Geka-Vaska, kura jau vairāk nekā 20 gadus dokumentē Sibīrijas bērnu dzīvesstāstus.
👥 Diskusijas dalībnieki:
  • Mārtiņš Vilsons, aktieris, dzimis izsūtījumā Magadanas apgabalā
  • Valdis Lūriņš, aktieris, dzimis Evenkijā
  • Maija Ballaha, skolotāja un Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrības pārstāve
  • Inta Sīmane un Juris Pope, kuri piedzimuši Sibīrijā

https://jauns.lv/raksts/zinas/660117-cesis-sarunu-festivala-lampa-izskanes-sibirija-dzimuso-stasti

Cēsīs Sarunu festivālā “Lampa” izskanēs Sibīrijā dzimušo stāsti

 

Atskats uz Konferenci “Aizvestajiem”

2025. gada 13. jūnijā Latviešu Biedrības namā notika Konference “Aizvestajiem”, bija sanākuši vairāk kā 100 cilvēku- politiski represēto organizāciju pārstāvji un zīmējumu un sacerējumu konkursu uzvarētāji.

Šī tikšanās ir nozīmīgs brīdis piemiņai, atmiņām un pateicībai. Konferencē dalībnieki dalījās personīgos stāstos par pārdzīvoto un dzīvesspēku, kas ļāva saglabāt cieņu un cerību.
Tika godināti arī bērnu zīmējumu un sacerējumu konkursa uzvarētāji, kuru darbi apliecina jauno paaudžu izpratni un cieņu pret vēsturi.

13.06.2025. Ministru prezidente Evika Siliņa apmeklē fonda “Sibīrijas bērni” konferenci-tikšanos “Aizvestajiem”

Valsts Kancelejas foto.

Konferencē uzstājās Dzintra Geka, Ministru prezidente Evika Siliņa, Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, Valsts eksprezidents Raimonds Vējonis, LELBP arhibīskaps Kārlis Žols, mācītājs Guntis Kalme, Represēto apvienības priekšsēdētājs Tālis Veismanis, ar dzeju un dziesmām sanākušos izklaidēja aktieris Martiņš Vilsons.

Sandra Kalniete – Sibīrijas bērni Vēlos sākt ar pateicību… | Facebook

This slideshow requires JavaScript.

Konference-tikšanās 13. jūnijā 10:00

Fonds “Sibīrijas bērni” aicina uz ikgadējo konferenci-tikšanos “Aizvestajiem”

This slideshow requires JavaScript.

Pasaule kļuvusi nedroša. Bet mēs nebaidāmies, jo mums ir mūsu vecāku atmiņas par deportācijām un dzīvi Sibīrijā. Mums ir mūsu atmiņas par atgriešanos un dzīvi padomju Latvijā, okupācijas režīmā. Mēs baidāmies par to, ka viss aizmirstas. Krievijas iebrukums Ukrainā pierādīja, ka viss atkārtojas. Viena no iespējām ir atstāt atmiņas, atstāt liecības.  Muzejos, grāmatās, filmās. Varbūt tas palīdzēs, varbūt… Bet vismaz mūsu pēcnācēji zinās, ka mēs bijām, izturējām un cerējām, ka tas nekad neatkārtosies.

2025. gada 13. jūnijā plkst. 10.00 Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē notiks konference-tikšanās. Šogad pulcēsim 1941. un 1949. gadā uz Sibīriju aizvestos bērnus un Sibīrijā dzimušos. Sveiksim un apbalvosim bērnu zīmējumu un sacerējumu konkursu uzvarētājus.

Esiet laipni aicināti un mīļi gaidīti!
Dzintra Geka-Vaska
Fonds “Sibīrijas bērni”

Koncerts “Aizvestajiem” 2025. gada 13. jūnijā 17:00

Fonds “Sibīrijas bērni” un Latvijas Radio koris aicina uz koncertu “Aizvestajiem”

Piektdien, 13. jūnijā, plkst. 17.00 Svētā Jāņa baznīcā notiks ikgadējais Latvijas Radio kora koncerts “Aizvestajiem”, kas veltīts piemiņai 1941. gada 14. jūnija deportācijās cietušajiem. Koncertā Latvijas Radio koris, Jānis Kurševs (tenors) un Jānis Pelše (ērģeles) izpildīs latviešu komponistu skaņdarbus un  tautasdziemsu apdares. Ieeja bez maksas.

Jau vairāk nekā divdesmit gadu fonds “Sibīrijas bērni” vieno cilvēkus koncertā “Aizvestajiem”, lai kopīgi pieminētu 1941. gadā deportētos uz Sibīriju. Koncerts ir ne tikai vēsturiskās atmiņas saglabāšana, bet arī kā simboliska tilta veidošana starp pagātnes pieredzi un šodienas izpratni par brīvību, cilvēka cieņu un identitāti. Tradicionāli deportācijas piemiņas koncertos skan latviešu komponistu mūzika. Continue reading “Koncerts “Aizvestajiem” 2025. gada 13. jūnijā 17:00″

Atskats uz zīmējumu konkursu

Fonda “Sibīrijas bērni” organizētā konkursa zīmējumi kā visas tautas atmiņas forma. Bērnu un jauniešu mākslas darbi, kas veltīti Latvijas vēstures sāpīgākajām lappusēm – piespiedu izsūtīšanām, zaudējumiem un dzimtas likteņiem attēlo atmiņu ceļošanu no paaudzes paaudzē. Skatoties šos darbus, nav iespējams palikt vienaldzīgam – vilcienu sastāvi, asaru pilnas acis un klusuma ieskauti ģimeņu portreti pārvēršas vizuālā liecībā kā šos notikumus atceramies šodien. Konkursa darbi nav tikai interpretācija par pagātni, bet gan emocionāli pierādījumi tam kā traumas atmiņa turpina dzīvot un atbalsoties mūsdienu apziņā. Dažkārt zīmējumos ir vienkārši tēli un simboli, bet tie ļauj ieraudzīt būtiskāko, kas konkursa dalībniekiem bija nozīmīgs mūsu tautas atmiņas stāstā.

Žūrija, apskatot zīmējumus, redzēja stāstus, kas viens otru turpina kā garš, nepārtraukts ceļš. Tā ir ceļošana laikā un telpā, uz vietām, kuras nav palikušas tikai kartē un vēstures grāmatās, bet visas tautas apziņā.

Diemžēl arī šī gada konteksts ir karš Ukrainā, ikdienas trauksme un nedrošība. Savukārt māksla dod iespēju atklāt ne tikai pagātnes sāpes, bet ļauj piedzīvot empātiju, kas ir īpaši svarīgi bērniem un jauniešiem, kuri tikai sāk apzināt savas saknes un piederību. Paldies pedagogiem un vecākiem, kuri rada telpu šai sarunai. Zīmējums var būt sākums dzimtas stāsta atklāšanai, kā arī pirmais solis dialogam ar vēsturi, kas nepieciešams, lai dziedinātu – ne tikai individuālo, bet arī kolektīvo atmiņu. Šis konkurss ir iespēja ieraudzīt citus cilvēkus un sevi plašākā, dziļākā stāstā. Katrs no zīmējumiem ir kā logs uz citu laiku, dzīvi, kā arī uz sabiedrību mums apkārt un pašiem sevi. 

Laura Veļa