Kā mūs uzņēma Zejā un Sivakos- par to uzzināsiet otrajā filmā, kas tiks izrādīta Latvijas Televīzijā 2019. gada martā. Zejā apmeklējām Alda Krūmiņa vecātēva un vecāsmātes atdusas vietas aizaugušās kapsētās. Jānis Vanags brauca meklēt vecātēva kapu 59 kilometrā no Sivakiem. Zejā dzimusi un kaimiņos Aldim dzīvojusi arī Silvija Skaldņeva, mūsu brauciena dalībniece. Visa viņas ģimene no izsūtījuma atgriezās.
Category: Filmas
Top filma par Blagoveščensku
Vai Ārija Blagoveščanenskā atradīs savas bērnības māju? To uzzināsiet filmā kas top un tiks izrādīta 2019. gada martā Latvijas Televīzijā. Šī gada ekspedīcijā uz Tālajiem austrumiem piedalījās dzimušie Amūras apgabalā un izsūtītie 1949.gadā. Blagoveščenskā meklējām māju Oktobra ielā 5, kur dzīvoja Ārija Kārkliņa un kaimiņos Zinta Gmizo, abas dzimušas izsūtījumā. Kaimiņu mājas saimniece sākumā negribēja sarunāties, aizbildinājās,ka slikti izskatās, beigās tomēr ielaida pa vārtiem. Tikšanās izvērtās diskusijās par politiku, bērnību, Latviju un latviešiem. Latviešus joprojām piemin ar labu vārdu- mācēja kopt zemi un izaudzēt visu dzīvei nepieciešamo.
Куда исчезли отцы?
Фильм на латышском с русскими субтитрами. Короткая версия 12 минут. Лагерь Вятлаг. В свидетельствах о смерти говорится что отцы умирали от воспаления легких, туберкулеза, инсультяъа, дистрофии. Истинными причинами смерти были бесчеловечные условия- голод, холод. В Вятлаге 2375 человек покоятся на 22 лагерных териториях.
Dokumentālā filma “Kurts Fridrihsons” 11. oktobrī 19.00 Kino “Splendid Palace” pirmizrāde
11. oktobrī 19.00 Kino “Splendid Palace” pirmizrāde
Personisks Gundegas Repšes stāsts par Kurtu Fridrihsonu – mākslinieku, garīgo skolotāju, autsaideru, ieslodzīto un nonkonformistu Latvijas vēstures līkločos.
Dokumentālā filma “Kurts Fridrihsons”, 66/78 min
Režisore un producente Dzintra Geka
Scenārija autore Gundega Repše
Operators inscenētājs Viktors Grībermans
Operators Aivars Lubānietis
Montāža Madara Didrihsone, Juta Brauna, Sergejs Usanovs, Armands Zvirbulis
Tālā zeme Sibīrija
Filma “Tālā zeme Sibīrija” I un II daļa. Skatieties šeit.
2017. gada brauciens uz Sibīriju. Valdis Lūriņš
2017.gada fonda «Sibīrijas bērni» organizētajā braucienā uz Sibīriju piedalījās režisors Valdis Lūriņš. Ekspedīcijas grupa apmeklēja Turu (Krasnojarskas apgabalā), kur Valdis piedzima un pavadīja savus sešus bērnības gadus. Šodien Valda dzimtā vieta izskatās pavisam savādāk…
Top jauna dokumentālā filma “Katra diena simtgadē”!
Projekta ideja ietverta jau filmas nosaukumā, proti, no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim filmas veidotāji dokumentēs katru aizvadīto dienu Latvijā, fiksējot norises dabā, sabiedrībā, pilsētā un laukos, aptverot visu Latvijas teritoriju un veidojot paliekošu liecību par šo laiku.
Akcijas “Dod kadru Latvijai” ietvaros Latvijas iedzīvotāji tiks aicināti piedalīties filmas tapšanā – iesūtot video, dalīties ar kādu emocionāli nozīmīgu notikumu savā vai ģimenes dzīvē. Iesūtītie video materiāli kalpos kā unikāls papildinājums filmas veidotāju vēstījumam par to, kādi mēs bijām, kā mēs nodzīvojām katru Latvijas simtgades dienu, ļaus ielūkoties tur, kur nebūs klātesoši filmas veidotāji un operatori.
Akcija “Dod kadru Latvijai” sāksies 2018. gada 1. janvārī un noslēgsies 31. decembrī, detalizēta informācija par tās norisi tiks publiskota jau drīzumā.
Pārdomas par dokumentālo filmu “Tēvi Tur”.
Filmā parādīti PSRS Gulaga nometnēs izdzīvojušo likteņi.
Filma par laika posmu no 1940.gada, kad tika okupēta Latvija, līdz 1991.gada barikāžu laikam un mūsdienām.
Valdis Bērziņš, Latviešu fonda darbības pārzinis Latvijā
Kā visas Dzintras Gekas filmas, ļoti labi uztaisīta un obligāti visiem
jānoskatās. Ne tikai Latvijā vien. Filma mums atkal atgādina par to, kas nodarīts
mūsu valstij, kas pārdzīvots pagātnē, un akcentē to, ka jādara viss, lai nekas tāds
nekad vairs nevarētu atkārtoties. Continue reading “Pārdomas par dokumentālo filmu “Tēvi Tur”.”
TĒVI TUR
Filmā “Tēvi Tur” parādīti nometnēs izdzīvojušo likteņi. Filmas varoņi stāsta par laika posmu no 1940.gada, kad tika okupēta Latvija, līdz 1991. gada barikāžu laikam un mūsdienām.
1941.gada deportācijā izsūtītie Latvijas tēvi un vīri nokļuva Vjatlaga un Soļikamskas nometnēs, par to vēsta filma “Kur palika tēvi?”.
Filmā redzēsim Astrahaņas cietumu, kurā bija ieslodzīts Mārtiņš Bisters, Vladimiras cietumu, kur vieninieka kamerā daudzus gadus bija ieslodzīts Gunārs Rode, nometnes administrācijai nebija pieņemams viņa pretošanās gars. Kārlis Čika-Grīnerts ieslodzījumā pavadīja 25 gadus, jo viņš sevi par vainīgu neatzina.
1954.gadā Kazahstanā, Žeskazganā notika sacelšanās, sagāja kopā vīriešu un sieviešu nometnes, noturējās 40 dienas, tad tanki un šāvēji vairāk kā 1000 ieslodzītos iznīcināja. Ausma Vērpe sacelšanās laikā iepazinās ar savu nakamo vīru, viņiem palaimējas izdzīvot.
Mūziķa Zigfrīda Muktupāvela sapnis bija atrast tēva brāļa kapavietu tālajā Kazahstānā. Savu vārdu viņš ieguvis par godu tēvocim. „Jau iedomājoties vien kapaplāksni ar gravējumu „Zigfrīds Muktupāvels“, kļūst savādi ap dūšu.“
Agris Šēfers pēc 10 gadu ieslodzījuma atgriezās Latvijā, piedalījās barikādēs, dzīvo nepabeigtā mājiņā un saka …”visu Latvijai, līdz pēdējai asins lāsei, līdz pēdējai sviedru lāsei, visu Latvijai…”
1949.gadā notika nākamā deportācija. Ģimenes tika aizvestas uz Sibīriju. Tēvi tika tiesāti, daudzi nokļuva soda nometnēs Vorkutā un Intā. Skaidrīte Jostmane un Māris Landers izstaigā Vorkutu, bet tēva kapa vietu neatrod.
Režisore un producente Dzintra Geka
Scenārija autors Ēriks Lanss
Operatori Aivars Lubānietis, Viktors Grībermans
Montāžas un skaņas režisors Armands Zvirbulis
Mūzika Pēteris Vasks
(c) Studija SB, 2016. 63′
Par fondu “Sibīrijas bērni” skatieties raidījumā “Nacionālie dārgumi. 100g kultūras”
http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/20.03.2016-nacionalie-dargumi.-100g-kulturas.-sibirijas-berni.id68246/
1949. gada 25. marts ir otra melnākā diena latviešu tautas 20. gs. vēsturē. Vienas dienas laikā mājas un dzimteni zaudēja vairāk nekā 40 000 Latvijas iedzīvotāju. 15 000 uz Sibīrijas attālākajiem novadiem un Gulaga nometnēm jau bija izsūtīti 1941. gada 14. jūnijā. Sibīrijas bērnu fonds ir nodibinājums, kas piecpadsmit gadus apzina un dokumentē gan izsūtījuma vietas, gan aizvesto bērnu un viņu ģimeņu likteņstāstus – grāmatās, izstādēs un filmās. Katrs vēstījums ir unikāls, taču kopā tie pauž ideju, ka izstāstot un daloties, drīzāk iespējams gūt atvieglojumu un sirdsmieru, nekā noklusējot un apspiežot skaudro pieredzi par atņemto bērnību un izpostītajām dzīvēm. Nacionālo dārgumu studijā saruna ar Sibīrijas fonda pārstāvjiem – Aīdu Gulbi un Kasparu Stūrmani, kā arī nodibinājuma vadītāju, dokumentālo filmu režisori Dzintru Geku.