13. novembrī bijām LTV7 studijā, stāstījām par jaunajiem projektiem- par filmām K. Fridrihsons, Blumbergs un Katra diena simtgadē. Intervija krievu valodā.
INFORMĀCIJA PAR IZSŪTĪŠANU UZ SIBĪRIJU 1941 UN 1949 GADĀ
13. novembrī bijām LTV7 studijā, stāstījām par jaunajiem projektiem- par filmām K. Fridrihsons, Blumbergs un Katra diena simtgadē. Intervija krievu valodā.
Ilmārs Knaģis ir leģendārs vīrs, kuram nu jau aprit 92. gadi. Interesanta un vērtīga ir grāmatas pirmā daļa par 20. gs. 30. gadiem Latvijas mazpilsētā Jēkabpilī, par mazā zēna piedzīvojumiem pirmās brīvvalsts laikā. Grāmatas otrā daļa vēsta par Sibīrijas periodu. Trešā nodaļa atgriežas mūsdienās, kad Latvija atkal ir brīva. Ilmārs apraksta savas un likteņbiedru sajūtas, ko papildina ar informāciju par politisko, ekonomisko un kultūras situāciju valstī.
Grāmata būs vērtīgs ieguvums visām paaudzēm. Visi, kas pasūtīs papīra grāmatu, saņems grāmatu arī PDF formātā.
![]() |
![]() |
![]() |
Continue reading “Ilmārs Knaģis “Ne mēs tos laikus izdomājām“ pieejama pdf formātā”
Kā mūs uzņēma Zejā un Sivakos- par to uzzināsiet otrajā filmā, kas tiks izrādīta Latvijas Televīzijā 2019. gada martā. Zejā apmeklējām Alda Krūmiņa vecātēva un vecāsmātes atdusas vietas aizaugušās kapsētās. Jānis Vanags brauca meklēt vecātēva kapu 59 kilometrā no Sivakiem. Zejā dzimusi un kaimiņos Aldim dzīvojusi arī Silvija Skaldņeva, mūsu brauciena dalībniece. Visa viņas ģimene no izsūtījuma atgriezās.
Vai Ārija Blagoveščanenskā atradīs savas bērnības māju? To uzzināsiet filmā kas top un tiks izrādīta 2019. gada martā Latvijas Televīzijā. Šī gada ekspedīcijā uz Tālajiem austrumiem piedalījās dzimušie Amūras apgabalā un izsūtītie 1949.gadā. Blagoveščenskā meklējām māju Oktobra ielā 5, kur dzīvoja Ārija Kārkliņa un kaimiņos Zinta Gmizo, abas dzimušas izsūtījumā. Kaimiņu mājas saimniece sākumā negribēja sarunāties, aizbildinājās,ka slikti izskatās, beigās tomēr ielaida pa vārtiem. Tikšanās izvērtās diskusijās par politiku, bērnību, Latviju un latviešiem. Latviešus joprojām piemin ar labu vārdu- mācēja kopt zemi un izaudzēt visu dzīvei nepieciešamo.
Piedalījāmies Represēto apvienības koordinācijas padomes sēdē kur stāstījām par braucienu uz Blagoveščensku, Zeju, Sivakiem, Vladivostoku, Kamčatku un rādījām uzņemtos videomateriālus par braucienu uz Tālajiem Austrumiem. Continue reading “Tikšanās ar Represēto apvienību”
Фильм на латышском с русскими субтитрами. Короткая версия 12 минут. Лагерь Вятлаг. В свидетельствах о смерти говорится что отцы умирали от воспаления легких, туберкулеза, инсультяъа, дистрофии. Истинными причинами смерти были бесчеловечные условия- голод, холод. В Вятлаге 2375 человек покоятся на 22 лагерных териториях.
2018. gada 30. oktobrī, jau otro gadu pēc kārtas pareizticīgie pulcējās “Stūra mājā” uz kopīgu lūgšanu. Fonds “Sibīrijas bērni” nolasīja to bērnu vārdus kuri tika izvesti uz Vjatlagu. Daudzi no tiem mira pa ceļam uz Sibīriju. Pareiztīcīgie mācītaji, kas Otrā pasaules kara laikā tika aicināti darboties Pleskavas misijā, daudz tika represēti, 12 no tiem gāja bojā Gulagā. Apbrīnojami, bet pēc tādas lūgšanas vienmēri ir gaiši ap sirdi.
Foro un teksta autore Jana Kalniņa
Kā ziņo GULAGa vēstures muzejs, Krievija pēc slepenas valdības pavēles izņem un iznīcina represēto kartītes. Izrādās jau 2014 gadā iznācis slepens starpresoru ukazs, ar kuru kartītes pesonām kuras sasniegušas 80 gadu vecumu tiek izņemtas un iznīcinātas. Tas nozīmē, ka informācija par tiem kas notiesāti GULAGa sistēmā vairs nebūs pieejama. Avots: https://www.kommersant.ru/doc/3652040
Personisks Gundegas Repšes stāsts par Kurtu Fridrihsonu – mākslinieku, garīgo skolotāju, autsaideru, ieslodzīto un nonkonformistu Latvijas vēstures līkločos.