INFORMĀCIJA PAR IZSŪTĪŠANU UZ SIBĪRIJU 1941 UN 1949 GADĀ
Rīgas domē atklāta izstāde „Sibīrijas bērni”
Kad bija pagājusi kāda trešdaļa no filmas, mēs, divi skatītāji vienlaicīgi ierunājāmies: šī filma – labākā no visām Sibīrijas sērijas filmām. Pēc tam vēlāk izspriedāmies par tā laika briesmu darbiem un to, ka visa tā necilvēcīgā vardarbība, it kā kādos gēnos, tagad atplaukst Ukrainā, un t.s. civilizētā pasaule ne tad, ne vēlāk, ne tagad būtībā neko nevar padarīt…
Tā ir labākā, mākslinieciski izteiksmīgākā, emocionāli piepildītākā, viengabalainākā Sibīrijas filma. Nav plika ceļojuma, nav lieku aizkadra tekstu, arī kadrā [izņemot pāris garāku vietu] skan tik vārdu, cik nepieciešams emocionālā spraiguma un pārdzīvojuma dziļuma uzturēšanai. Continue reading “Armīna Lejiņa recenzija par Dzintras Gekas dokumentālo filmu “KUR PALIKA TĒVI?””
Lūdzam Jūs apmeklēt
KONCERTU
AIZVESTAJIEM
2014. gada 14. jūnijā, plkst. 17.00
Melngalvju namā
Koncertu organizē:
Sibīrijas bērni, Latvijas radio koris
Koncertu atbalsta:
Rīgas Dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds
programmā:
Continue reading “KONCERTS AIZVESTAJIEM 2014. gada 14. jūnijā, plkst. 17.00”
Dokumentālā videofilma “Kur palika tēvi?”
1941.gada 14.jūnija deportācijā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs. 1941.gadā uz Sibīriju aizvestie bērni savus tēvus nav redzējuši, savās atmiņās viņi stāsta: “Tēvu pēdējo reizi redzēju stacijā. Viņu nobendēja Vjatlagā. No lielās dzimtas esmu palicis viens. Es varētu piedot par sevi. Bet par māti un tēvu nekad. Pareizi tas Putins saka, ka tā nebija okupācija. Tā bija visnežēlīgākā slepkavība.”
2014.gada 14.jūnijā, plkst. 10.00-12.00, Melngalvju namā
Konference „1941.GADA 14.JŪNIJA PIEMIŅAI”
veltīta 1941.gadā uz Sibīriju aizvestajiem Latvijas bērniem
PROGRAMMA
Plkst. 09.00-09.55 – Viesu ierašanās, kafija ar Sibīrijas bērniem
Plkst. 10.00 – Konferences atklāšana, DZINTRA GEKA, kinorežisore, fonda “Sibīrijas bērni” vadītāja
Himna “Dievs, svētī Latviju!”,
izpilda Rīgas 45.vidusskolas meiteņu ansamblis kopā ar konferences dalībniekiem
Valsts prezidenta ANDRA BĒRZIŅA uzruna
SOLVITA ĀBOLTIŅA, LR Saeimas priekšsēdētāja
Mācītāja GUNTA KALMES lūgšana Continue reading “2014.gada 14.jūnijā, Konference „1941.GADA 14.JŪNIJA PIEMIŅAI””
Š.g. 14.jūnijā plkst.11.30 Melngalvju namā piemiņas konferences ietvaros atvērsim grāmatas “Sibīrijas bērni” 1.un 2.sējumu krievu valodā.
Tulce Žanna Ezīte
Maketētāja Vanda Voiciša
Projekta vadītāja Dzintra Geka
Talsu tipogrāfija
Atbalstītāji: Continue reading ““Sibīrijas bērni” 1.un 2.sējumu krievu valodā”
Tuvojas 25.marts, kad pirms 67 gadiem deportācijas rezultātā cieta 42 125 Latvijas iedzīvotāji.
Ceļojošā izstāde “Sibīrijas bērni” kopš 2014.gada apceļojusi vairāk kā 100 Latvijas skolas. Izstāde skolēnus uzrunā tieši un emocionāli, mudina interesēties par savas dzimtas un Latvijas vēsturi. Izstādi veido 23 roll-upi ar fotogrāfijām un atmiņu fragmentiem.
Pieminot 1949.gada 25.marta deportāciju, izstāde būs apskatāma Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā, Āgenskalna Valsts ģimnāzijā un Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā. Izstāde krievu valodā būs apskatāma Rīgas 54.vidusskolā.
***
Izstāde Rīgas Rātsnamā 2014. gada augustā
1941. gada 14. jūnija deportācijas rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm, kur daudziem tika piespriests augstākais soda mērs, bet pārējie gāja bojā no bada un slimībām ieslodzījumu nometnēs. No 1941. gada 14. jūnijā aizvestajiem bērniem liela daļa aizgāja bojā. Krasnojarskas, Tomskas, Jeņisejskas un citos apgabalos palikušie bērni šobrīd ir sirmgalvji un invalīdi. Esam mērojuši tūkstošiem kilometrus, lai viņus intervētu. Viņiem nolaupīta ne tikai Dzimtene un tuvinieki, pārkrievošanas politika viņiem atņēmusi arī dzimto valodu, daudzi no viņiem vairs nespēj latviski sazināties. Dažs no viņiem ir dzīvojis ar cerību, ka vecumdienās nokļūs vismaz kādā Latvijas nabagmājā, šis sapnis kļuvis tikai par sapni, jo viņus no Dzimtenes šķir robeža, kas vairs nav tik vienkārši pārejama. Esam atraduši un intervējuši visus, kuri vēlējās savus atmiņu stāstus atstāt nākamajām paaudzēm – Latvijā, Sibīrijā, Izraēlā, Amerikā, Vācijā, kuri izdzīvojuši līdz mūsdienām un varēja liecināt. Uzņēmuši dokumentālās filmas, vairāk kā 700 intervijas apkopojuši grāmatās. Izstādē – vien maza daļiņa no atmiņām. Ģimenes tika izšķirtas un izpostītas. Pēc 14. jūnija nakts – daudzi savus tuviniekus vairs nekad neredzēja. Atmiņas par tiem glabā vien fotogrāfijas.
IZSTĀDES SPONSORI
Valdis Liepiņš
Ilze un Pēteris Tērmaņi
Rasma Kārkliņa
Velga un Ģirts Zēgneri
Vispasaules Latviešu Jaunatnes Fonds
Guntis Bērziņš
Andris Bērziņš un Dace Seisuma
Pauls Aleksandrs Raudseps
Anonīms
Izstāde Rīgas Rātsnamā 2014. gada augustā
1941. gada 14. jūnija deportācijas rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm, kur daudziem tika piespriests augstākais soda mērs, bet pārējie gāja bojā no bada un slimībām ieslodzījumu nometnēs. No 1941. gada 14. jūnijā aizvestajiem bērniem liela daļa aizgāja bojā. Krasnojarskas, Tomskas, Jeņisejskas un citos apgabalos palikušie bērni šobrīd ir sirmgalvji un invalīdi. Esam mērojuši tūkstošiem kilometrus, lai viņus intervētu. Viņiem nolaupīta ne tikai Dzimtene un tuvinieki, pārkrievošanas politika viņiem atņēmusi arī dzimto valodu, daudzi no viņiem vairs nespēj latviski sazināties. Dažs no viņiem ir dzīvojis ar cerību, ka vecumdienās nokļūs vismaz kādā Latvijas nabagmājā, šis sapnis kļuvis tikai par sapni, jo viņus no Dzimtenes šķir robeža, kas vairs nav tik vienkārši pārejama. Esam atraduši un intervējuši visus, kuri vēlējās savus atmiņu stāstus atstāt nākamajām paaudzēm – Latvijā, Sibīrijā, Izraēlā, Amerikā, Vācijā, kuri izdzīvojuši līdz mūsdienām un varēja liecināt. Uzņēmuši dokumentālās filmas, vairāk kā 700 intervijas apkopojuši grāmatās. Izstādē – vien maza daļiņa no atmiņām. Ģimenes tika izšķirtas un izpostītas. Pēc 14. jūnija nakts – daudzi savus tuviniekus vairs nekad neredzēja. Atmiņas par tiem glabā vien fotogrāfijas.
IZSTĀDES SPONSORI
Valdis Liepiņš
Ilze un Pēteris Tērmaņi
Rasma Kārkliņa
Velga un Ģirts Zēgneri
Vispasaules Latviešu Jaunatnes Fonds
Guntis Bērziņš
Andris Bērziņš un Dace Seisuma
Pauls Aleksandrs Raudseps
Anonīms
Dokumentālā filma „Bērnības zeme Sibīrija” turpina filmu sēriju par 1941.gada izsūtījumu. 14.jūnija izsūtītie bērni, nu jau cienījamā vecumā, grib aizbraukt uz savām bērnības vietām Sibīrijā. Tur bija aukstums un bads, zuduši tuvinieki, bet tā ir viņu vienīgā bērnība, kurā bija saule un sniegs, draugi un cilvēki, kuri palīdzēja izdzīvot. Kā tur izskatās tagad, vai kāds vēl viņus atceras?
Filma sižets veidojas no diviem braucieniem uz Sibīriju pa Tomskas un Krasnojarskas apgabaliem. Filmas epizodēs redzēsim sešus likteņstāstus – izsūtītos Astrīdu Ruško, Daci Siliņu, Dedzi Andreju Broderu, Juri Vidiņu, Mariju Krūmiņu un Rutu Ikaunieci. 2012.gadā kopā ar Sibīrijas bērniem braucienā devās rakstniece Gundega Repše, viņas mamma Ilga Dedzis izsūtījumā pavadīja 14 gadus.
“Te tas viss bija. Tur, vēl tur, tur un tur, tālumā līdz apvārsnim, Austrumos un Ziemeļos, stepē un taigā, Sibīrijā, purvos un sasalumā, viscaur – Krievijas un Padomju savienības majestātiskajās ārēs – elektrifikācija plus visas varen plašās zemes gulagizācija. Tas notika, bija un ir. Ar šo apjēgu es iekāpju varmācības dimensijā.
Apzinoties, ka esmu iebraukusi uzvarētāju zemē, meklēju sasniegumus, ne tikai trofeju pēdas un tirānu pīšļus. Vai pieminekļus. Zinu arī to, ka nabaga uzvarētājiem jādzīvo par visiem, ko tie nobendējuši. Bet no Latvijas brauc kādreizējie upuri, kas pārauguši sevi un tapuši izdzīvotāji. Kas zina, varbūt tieši viņi ir īstenie uzvarētāji. “Tie pēdējie būs tie pirmie” …, patiesi.
Par lielāko noziegumu gulagizācijas epopejā mana mamma Ilga uzskatīja cilvēka novešanu lopa stāvoklī, kuram amputēta jebkāda garīga dziņa. Ne visi cilvēki, kuri pazemoti līdz dzīvnieka līmenim, spēj noiet ceļu atpakaļ līdz cilvēkam. Ar labajiem Sibīrijas draugiem kā radiniekiem viņu vienoja pārvarēts, bet neizdedzināms sāpju kods. Es šeit esmu atbraukusi viņas vietā un koda atslēga man pa rokai – sirdī.” ,Gundega Repše
Režisore un producente Dzintra Geka
Operators Aivars Lubānietis
Videinženieris Jānis Kazulis
Mūzika Pēteris Vasks, Arvo Perts, grupa “Splin”
Šogad apritēs 73 gadi kopš 1941.gada deportācijas
14.jūnijā fonds “Sibīrijas bērni” aicina Jūs pulcēties kopā, lai atcerētos.
* Plkst.9.00 Ierašanās uz konferenci Melngalvju namā (Rīgā, Rātslaukumā 7) Kafija konferences viesiem (!! Ierasties savlaicīgi, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu, kurā redzama fotogrāfija. Pie ieejas būs drošības pārbaude. Pieteikties pa tel.26598498)
* Plkst.10.00-12.00 Konference “1941.gada 14.jūnija piemiņai”
* Plkst.11.30 Grāmatas “Sibīrijas bērni” 1.un 2.sējuma krievu valodā atvēršana
* Plkst.12.30 Ziedu nolikšana pie pieminekļa “Bārenīte” Pils laukumā
* Plkst.14.00, k.t. K.Suns, Rīgā, Elizabetes iela 83/85, filmas “Kur palika tēvi?” pirmizrāde
* Plkst.17.00, Melngalvju namā koncerts “Aizvestajiem” (!! Ierasties savlaicīgi, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu, kurā redzama fotogrāfija. Pie ieejas būs drošības pārbaude.Pieteikties pa tel.26598498)
* Plkst.21.40 Latvijas Televīzijā filmas “Kur palika tēvi?” pirmizrāde
Esat laipni aicināti un mīļi gaidīti fonda “Sibīrijas bērni” vārdā Dzintra Geka un Gunārs Toms
Konference un koncerts notiek ar Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa atbalstu
Finansiālais atbalsts: Rīgas dome, VKKF, Fonds “Sibīrijas bērni”
