2022. gada 22. decembrī Latviešu biedrības namā notika Sibīrijas bērnu Eglīte un grāmatas “Mātes Sibīrijā ” atklāšana. Bija ieradušies ap 60 cilvēku. Uzstājās Dzintra Geka, Jānis Lūriņš lasīja fragmentus no grāmatas un teica runu mācītājs Gunārs Kalme. Uzstājās mūziķi Raimonds Tiguls – henga , Magdalēna Geka- vijole un Jānis Ļūmanis- akordeons. Continue reading “Sibīrijas bērnu Eglīte”
Category: Piemiņas pasākumi
Diskusija: Ko māca vēsture? Atcerēties vai aizmirst?
2022. gada 23. augustā TV24 22:00 notika diskusija “Ko māca vēsture? Atcerēties vai aizmirst?”
Diskusiju vadīja Sandijs Semjonovs. Diskusijā piedalījās:
- Marija Krūmiņa, izsūtīta 1941.gadā 9.mēnešu vecumā, pavadījusi Sibīrijā 16 gadus, joprojām strādā par acu ārsti, daudzas reizes bijusi ekspedīcijās Sibīrijā, Krasnojarskas apgabalā lēģerī Ŗšerti gāja bojā viņas tēvs, mācītājs Rumba.
- Naģežda Novosjolova, dzimusi 1949.gadā nometnē Igarkā, meita izsūtītajai Laimai Āriņai, māte mirusi Sibīrijā, Naģežda atbrauca uz Latviju 1993. gadā, slikti runā latviski, jo bērnībā piesala pie barakas sienas un ir apsaldēti nervi. Par Naģeždu ir uzņemta filma “Igarka,CerIba un Taurenis”.
- Andris Bumbulis, dzimis Krasnojarskas novadā 1952. gadā, mamma izsūtīta no Latvijas, tēvs armēnis, vecāki iepazinās Sibīrijā. Andris iR atvaļināts robežsardzes kapteinis un gatavs cīnīties par Latviju.
- Mācītājs un vēsturnieks Guntis Kalme, piedalījies visās ekspedīcijās, vistālāka bija pie ziemeļu ledus okeāna, Tolstij nos, kur apglabāti latvieši, vedām krustu un piemiņas plāksni Otīlijai Vītolai.
Tika rādīti fragmenti no filmas “Sibīrijas bilance” un “Igarka,CerIba un Taurenis”.
2022. gada 14. jūnija pasākumi
Šī gada 14. jūnijā aprit 81. gads kopš 1941. gada 14. jūnija deportācijām.
10:00 Latvijas Prezidenta pilī Valsts prezidents Egils Levits tikās ar represētajiem, zīmējumu un sacerējumu konkursa uzvarētājiem. No visas Latvijas kā arī no Francijas bija sabraukuši zīmējumu un sacerējumu konkursa laureāti, kuri saņēma naudas balvas, prezidenta kancelejas dāvanas, grāmatu “Sibīrijas bērni 1949”, kā arī žūrijas balvas. Dziedāja Armands Birkens un spēlēja koklētāju ansamblis. Zīmējumu konkursa žūriju vadīja tēlniece Regīna Deičmane, sacerējumu konkursa žūriju vadīja pedagoģe Liveta Sprūde.
Foto no Valsts prezidenta foto arhīva.
15:00 KSunī un 22:00 LTV1 varēja skatīt filmu no cikla “Tālā zeme Sibīrija. Dzimuši Tur” Filmas treileris>>
18:00 Vecajā Sv. Gertrūdes baznīcā notika koncerts Aizvestajiem, dziedāja Latvijas Radio koris, ēģelniece Kristīne Adamaite, solists Jānis Kurševs, mūziķi izpildīja latviešu komponistu skaņdarbus.
1. Jānis Ivanovs “Gājputni”
2. Jānis Ivanovs “Rudens dziesma”
3. Jānis Ivanovs “Varoņu piemiņai”
4. Pēteris Vasks “Savā tautā”
5. Lūcija Garūta “Mums mūžam brīviem būt”
6. Lūcija Garūta “Ābele”
7. Lūcija Garūta “Dziesma- cilvēka dziesma”
8. Raimonds Tiguls “Griezes dziesma”
9. Pēteris Plakidis “Zeme”
10. Lūcija Garūta “Meditācija”
11. Viktors Baštiks “Tur”
12 Jēkabs Jančevskis “”Koki”
13. Pēteris Vasks “Lūgšana Latvijai”
Ziemassvētku koncerts 2021. gada 17. decembrī
2021. gada 17. decembrī Latviešu biedrības namā notika koncerts “Ziemassvētku stāsti”
Solisti
Jānis Lūsēns – klavieres
Zigfrīds Muktupāvels -vokāls
Koncerta otrajā daļā notika sadziedāšanās, dziedāja un spēlēja Jānis Ļūmanis– akordeons.
Piemiņas pasākumi 2022. gada 25. martā
1949. gada 25. martā no Latvijas uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk kā 42129 cilvēki. Lielā slepenībā vienas dienas laikā tika izsūtīts 31 vilciena sastāvs ar lopu vagoniem. Aicinam visus piedalīties atceres pasākumos.
12:30 gājiens no Latvijas Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli.
19:00 bezmaksas piemiņas koncerts «Aizvestajiem» Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Dziedās jauktais koris SŌLA https://fb.me/e/3iKEud6pf
21.55 LTV1 aicinām noskatīties filmu “Tālā zeme Sibīrija. Kapēc 1949. gada 25. marts?”
Zīmējumu konkurss skolēniem līdz 2022. gada 10. maijam.
Zīmējumu konkurss skolēniem
„SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949”NOLIKUMS
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturei, 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta vardarbīgajām un nelikumīgajām piespiedus izsūtīšanām uz Sibīriju.
Konkursa organizētājs
Komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds “Sibīrijas bērni”, Reģ. Nr. 4000805769, Graudu 41a, Rīga, LV–1058.
Konkursa izsludināšanas kārtība
Konkursu izsludina, nosūtot nolikumu uz Latvijas vispārizglītojošo, mākslas un diasporas skolu e–pastiem.
Konkursa tēma
Konkursa kopējā tēma ir Latvijas vēsture – 1941. un 1949. gada deportācijas.
Konkursa mērķi
Neļaut aizmirst Latvijas vēsturē svarīgus un traģiskus notikumus.
Bērnos un jauniešos veicināt un uzturēt interesi par Latvijas un tās tautu vēsturi komunistiskā padomju režīma okupācijas laikā, pievērst uzmanību Latvijas iedzīvotāju likteņiem Sibīrijas izsūtījumā un mudināt interesēties arī par šobrīd Sibīrijā dzīvojošo bijušo Latvijas iedzīvotāju un latviešu likteņiem. Ļaut bērniem iedziļināties vēstures likumsakarībās un mudināt būt aktīvai sabiedrības daļai. Attīstīt un novērtēt audzēkņu prasmes.
Krievijas iebrukums Ukrainā šī gada februāra beigās un melos pamatotā kara darbība skaudri liek apjaust, ka ir neapšaubāmi svarīgi zināt un izprast savas valsts vēsturi, lai mums blakus augtu un dzīvotu domājoši un patstāvīgi jaunieši. Zināt savas ģimenes un valsts vēsturi, nozīmē spēt redzēt likumsakarības, spēt nepakļauties maldīgai informācijai un būt lepnam par savu valsti un tās brīvību. Continue reading “Zīmējumu konkurss skolēniem līdz 2022. gada 10. maijam.”
17. marts- Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena
2022. gada 17. martā Rīgas kinoteātros tika izrādīta Dzintras Gekas filma “Konstantīns” par Nacionālo pretošanos kustību 2. pasaules kara laikā. 17. marts izraudzīts kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena, kuru atzīmēs katru gadu. Sīkāk par filmu “Konstantīns”
Koncerts «Aizvestajiem» 25.martā plkst.19 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā
Sibīrijas bērnu fonds 25.martā plkst.19 aicina uz bezmaksas piemiņas koncertu «Aizvestajiem» Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Koncertā piedalīsies izcilais Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sõla”, mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons, diriģenti Laura Štoma un Artūrs Oskars Mitrevics. Koncerta solisti Marta Spārniņa (vijole), Undīne Balode (čells), Ilze Reine (ērģeles).
Koncerta programmā iekļauti latviešu komponistu Aizvars Kalējs, Bruno Skulte, Emīls Dārziņš, Ēriks Ešenvalds, Jānis Lūsēns, Pēteris Vasks u.c. skaņdarbi.
Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sōla” dibināts 1998. gadā. “Sōlas” radošā biogrāfija ietver ne tikai solokoncertus ar dažādu laikmetu un stilu programmām, bet arī sadarbību ar citiem kolektīviem plaša mēroga muzikālos (tostarp deju) projektos un dalību labdarības koncertos. “Sōla” regulāri piedalās Latvijā un citviet pasaulē – gan Eiropā, gan Amerikā – organizētos koru konkursos un festivālos, tādējādi popularizējot Rīgas un Latvijas koru un kormūzikas tradīcijas ārpus Latvijas robežām. Koris ir ierakstījis četrus mūzikas tvartus.
Apmeklējot pasākumu, pieaugušajiem jāuzrāda ES digitālais sertifikāts, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu. Bērniem un jauniešiem līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot) vakcinācijas sertifikāts nav nepieciešams. Visa apmeklējuma laikā jālieto medicīniskā sejas maska vai FFP 2 respirators bez vārsta. Bērniem vecumā no 7 līdz 12 gadiem atļauts lietot auduma masku.
Vairāk informācijas:
Sibīrijas bērnu fonds: sibirijasberni@gmail.com
Telefons: +371 28680279
PIEMIŅAS LŪGŠANA 30. oktobrī 15:00-17:00 platformā ZOOM
30/10 Padomju represiju upuru vardu lasīšana un pieminēšana lugšanā
Jau vairākus gadus 30. oktobrī Rīgā „Stūra mājas“ pagalmā, kā daudzās Krievijas pilsētās un citās valstīs ﹣ Moldovā,
Čehijā, Baltkrievijā, Vācijā, Francijā, mēs pieminām to cilvēku vārdus, kuri cieta padomju režīma represijās.
Piemiņas lūgšana – tā paver iespēju kristīgam skatam uz XX gadsimta notikumiem. Katrs laicīgs notikums mūsdienās
bieži vien tiek vērtēts tikai no politiskā skatu punkta, šo traumēto uztveri mūsu sabiedrībā gribētos dziedināt –
ar mīlestību, līdzcietību un žēlsirdību.
Piemiņas lūgšanā mēs atceramies tuvākos un tālākos radiniekus, mūsu tautiešus, cittautiešus, kuri cietuši represijās,
un arī tos, par kuriem nekas nav zināms, vien tas, ka viņi ir dzīvojuši.
Piemiņas lūgšanas ievadā un noslēgumā izskanēs aizlūgums par visiem cietušajiem. Šī nav sabiedriski-politiska akcija
un šī iniciatīva netiek īstenota, lai pret kādu vērstos politiski vai jebkā citādi. Šī ir piemiņas diena, kad atceramies
visus – nevainīgos un vainīgos, kuri kļuva par upuriem vienai represīvai sistēmai – un par visiem lūdzamies.
Šogad lūgšana notiks ZOOM platformā. Ja vēlaties piedalīties, rakstiet uz e-pasta adresi: ioanna.kalnina@gmail.com
21:00 Iededziet sveci padomju terora laikā bojāgājušo piemiņai
Atcerēties vai aizmirst, Diskusija 2021. gada 21. augustā 10-11:30 tiešraide
Laikam ejot uz priekšu, aizvien grūtāk kļūst nodrošināt, ka sabiedrībā turpinām diskutēt un mūsu sociālajā atmiņā saglābjam stāstus par komunistisko teroru un deportācijām. Tādēļ ir svarīgi par šādiem vēstījumiem un to efektivitāti diskutēt gan ar pašiem jauniešiem, gan arī sabiedrību kopumā.
2021. gada 21. augustā 10-11:30 būs pieejama tiešraide
Atcerēties vai aizmirst
Diskusija 2021. gada 21. augustā 10-11:30 tiešraide
Fonds “Sibīrijas bērni”Organizē diskusija sarunu festivālā LAMPA.
Sarunas nosaukums” Atcerēties vai aizmirst”
Dalībnieki:
Vidzemes augstskolas rektors un vēsturnieks Gatis Krūmiņš
Mācītājs, teoloģijas dr. Guntis Kalme (piedalījies Sibīrijas ekspedīcijās desmi gadus)
Andris Eglītis, cēsinieks, izsūtīts kā bērns divas reizes- 1941. un 1949. gadā
Zigrīda Perevalova, cēsiniece, izsūtījumā pavadījusi vairāk kā 20 gadus.
Vēsturnieks. dr. Ainārs Bambals (grāmatu un zinātnisku rakstu autors par represijām, braucis ekspedīcijās uz Sibīriju)
Komponists Pēteris Vasks (tēva brālis ar ģimeni ticis izsūtīts 1949. gadā, Sibīrijas tēmai veltītu filmu mūzikas autors)
Aktieris un režisors Valdis Lūriņš (dzimis izsūtījumā Evenkijā)
Skolniece Luīze Burmistrova, sacerējumu konkursa 1941./1949. uzvarētāja
Diskusijas dalīsies trijās daļās:
1.Vēsturisko notikumu izklāsts,informācija,izvērtējums.
2.Psiholoģiskais,morāli ētiskais aspekts.
3.Atmiņu saglabāšanas nozīme,jauniešu vērējums.
Diskusijas vada Dzintra Geka-Vaska, režisore, fonda “Sibīrijas bērni”vadītāja