Category: Piemiņas pasākumi

2024. gada 14. jūnijā 10:00 notika pasākums “Pieminot 1941. un 1949.gada deportācijas”
Šogada fonds “Sibīrijas bērni” kā katru gadu rīkoja piemiņas pasākumu Prezidenta pilī, nolika ziedus pie Okupācijas muzeja un rīkoja koncertu “Aizvestajiem”  Tika apbalvoti zīmējumu un sacerējumu konkursa laureāti. Runas teica Dzintra Geka-Vaska, Regīna Deičamne un Valsts prezidents E. Rinkēvičs. Dzintra Geka-Vaska uzdāvināja Valsts prezidentam fonda izdotās grāmatas. Tālis Veismanis, biedrības “Latvijas politiski represēto apvienība” vadītājs teica runu un izpildīja mūzikas fragmentu no filmas “Ilgais ceļš kāpās”
Fotogrāfijas no Valsts Prezidenta arhīva 
 
13:00 tika nolikti ziedi pie “Vēstures taktilas” pie Latvijas Okupācijas muzeja un pie Brīvības pieminekļa.

17:00 notika koncerts “Aizvestajiem” Rīgas Vecajā sv. Ģertrūdes baznīcā
Latvijas Nacionālais arhīva vizuālā izstāde par 1941. gada 14. jūnija deportācijām.

Valsts Prezidenta E. Rinkēviča uzruna

Par to, cik dārgas un svētas ir tādas vērtības kā brīvība, dzīvība un miers, aicināja aizdomāties koncerts “Aizvestajiem”,  kas  14. jūnijā 17:00, izskanēja  Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Baznīcā. Tas veltīts 14. jūnija deportāciju upuriem, un Latvijas Radio Koris Sigvarda Kļavas vadībā tajā atskaņoja latviešu komponistu skaņdarbus un tautasdziesmas. Izcils koncerts un piemiņa deportāciju upuriem.

[Show slideshow]

Šajā laikā daudzi mūziķi vēlas veltīt savu artavu, ne tikai lai piepildītu dienu, bet tāpēc, ka mākslinieciskā dvēsele alkst izraudāties par tiem daudzajiem tūkstošiem dvēseļu, kas nepārnāca mājās.

2023. gada 14. jūnija konferences “Aizvestie 14.06.1941” Prezidenta pilī videoieraksts.

Šogad aprit 82 gadi kopš 1941. gada 14. jūnija deportācijas, kuras rezultātā  cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Jau vairāk kā divdesmit gadu fonds „Sibīrijas bērni” aicina pulcēties kopā, pieminot uz Sibīriju izsūtītos cilvēkus. Ir svarīgi, ka pieminam Sibīriju, svarīga ir mūsu attieksme pret notikušo.

10:00 Rīgas pilī notika represēto tikšanās ar Valsts Prezidentu Egilu Levitu. Bija ieradošies vairāki simti represēto un viņu bērni un mazbērni. Izsūtītie un Sibīrijā dzimušie dalījās ar atmiņām. Notika zīmējumu un sacerējumu konkursa uzvarētāju apbalvošana. Uzstājās mūziķi Continue reading “Atceres pasākumi 2023. gada 14. jūnijā”

Par 2023. gada skolēnu sacerējumu konkursu, kuru kārtējo reizi, lai fakti nepazustu no Latvijas vēstures atmiņām, organizē fonds “Sibīrijas Bērni”.        
      Šogad, atšķirībā no iepriekšējo gadu sacerējumiem, jūtama kāda jauna vēsma. Ja agrāk, rakstot par drūmajiem izsūtījuma gadiem, galvenajā vietā figurēja cilvēku ciešanas, viņu spēks tās pārvarēt, darīt visu, lai glābtu tos, kuri paši nevar par sevi pastāvēt, tad šajos darbos parādās jaunas iezīmes. Varētu sacīt, ka tajos parādās brīdinājuma pazīmes par to, ka, vadoties sensenā tautas teiciena, ka vilks met spalvu, bet nemaina  tikumu, ieskanas bažas par to, ka nežēlīgā, nodevīgā kaimiņa vardarbības eskalācija var atkārtoties. Šodien to apliecina lielās Krievzemes iebrukšana miermīlīgajā Ukrainā. Par ko? Kādēļ? Labi, ka mūsu jaunieši nav palikuši malā kā vienaldzīgi skatītāji. Labi, ja arī viņos rodas domas par to, kāds “draudzīgs” kaimiņš ir mums austrumos. Vai tad tiešām tam visam notiekošajam var rast loģisku skaidrojumu? Nevar un nedrīkst. Uzteicams tas, ka daudzos sacerējumos ir skarbas domas par to, ka jādara viss, lai beigtu šīs šausmas.
                                                                                                              Kaspars Pūce

Paldies visiem, kas piedalījās radošajā konkursā. Paldies jūsu skolotājiem, kas jūs informēja un mudināja. Taču skolotāji varētu runāt un runāt, ja jūsos pašos nebūtu interese, nekas jēdzīgs nevarētu sanākt. Kā jau katrā konkursā, ir veiksmīgāki un ne tik veiksmīgi darbi. Uzrunāja tie, kur jūs paši esat patiesi, tāpēc, ja turpmāk kādam šī tēma neliekas interesanta, rakstiet! Tas būs jūsu personiskais viedoklis. Jūsu domas radīs piekritējus un apšaubītājus, bet jūs būsiet patiesi un no sirds pieskārušies tēmai. Ne kur taču nav likuma, kas vēstītu- tā nu gan nevajag rakstīt! Daudzi jūsu darbiņi ir neaizmirstami. Tie lielākoties balstās uz jūsu ģimenes stāstiem. Un sajūta ir tāda, ka jūs paši esat bijuši klāt šiem šaušalīgajiem notikumiem. Par ko cilvēkus izsūtija? Par to, ka viņi mīlēja savu tēvu zemi, strādāja tās labā. Ticēja Latvijas brīvvalsts idejai. Nenodeva to!
Mēs taču arī ticam Latvijai? Nav jāatbild ar skaļu: jā! Galvenais ir to veidot. Lai jums visiem gaišs ceļš, verot nākotnes durvis.
                                                                                                                             Valdis Lūriņš

Fonda “Sibīrijas bērni” organizētais zīmējumu konkurss atkal
rezultējies ar ievērojama skaita darbu klāstu. Žūrija izklāj
gleznojumus un grafikas citu citam blakus garā klājienā uz televīzijas
gaiteņa grīdas un ievēro kā viens vai otrs darbs izceļas – ar savu
vēstījumu un māksliniecisko valodu. Savā veidā lapaspuses turpina
viena otru – caur tām ceļo bezgala gari vilcienu sastāvi un neskaitāmi
neziņas un satricinājumu pārņemti, netaisnīgi nomocīti ļaudis.
Nežēlīgais konteksts – karš Ukrainā, kas arī šodien turpinās tik tuvu,
liek domājošam cilvēkam ik dienas apzināties mūsu pierastās miera
realitātes trauslumu un ievainojamību. Tas nevar būt dabisks veids kā
dzīvot. Tas liek arī nogurt un savā veidā reizēm notrulināties. Tomēr
jāspēj sevī atkal un atkal modināt cilvēcību. Uzdot jautājumu – kas tā
ir. Šeit ievērojama nozīme jauno cilvēku pedagogiem, kuru spēja
skaidrot vēsturi un veltīt laiku nopietnai sarunai var dot impulsu
personīgam ceļojumam dzimtas un Latvijas saknēs. Dot iespēju
atklāsmei par cilvēku savstarpējo saistību pagātnē un tagadnē.
Gleznošana un zīmēšana ir tas neparastais esības veids, kas ieceļ
autoru citos laikos, vietās un situācijās – kad tev rokās ir ota, zīmulis,
ogle vai krīts, tas, kas raugās caur aizrestotu logu, salst bezgalīgā
ziemā vai piedzīvo tuvinieku nāvi tajā brīdi esi tu pats. Tas radīšanas
brīdis top par visīstāko patiesību, kas turpina dziļumos veidot
personības domas, idejas un pārliecības.
Tāpēc atgriešanās pie Sibīrijas stāstiem ir vērtība – ceļojums apziņā,
kas bagātina katru, kas ļauj aizskārt savu sirdi.
Ieva Jurjāne

Laureātu darbi. Jaunākā grupa

Laureātu darbi. Vidēja grupa

Laureātu darbi. Vecākā grupa.