INFORMĀCIJA PAR IZSŪTĪŠANU UZ SIBĪRIJU 1941 UN 1949 GADĀ
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturei, 1941.gada 14. jūnija un
1949.gada 25.marta vardarbīgajām un nelikumīgajām piespiedus izsūtīšanām uz Sibīriju.
Šajā nedēļas nogalē, no 24. līdz 26.februārim, Fonds “Sibīrijas bērni” piedalās gada nozīmīgākajā grāmatniecības pasākumā – starptautiskajā grāmatu un izdevniecību izstādē “Latvijas Grāmatu izstāde 2017”, kas notiek Starptautiskajā izstāžu centrā, Ķīpsalā.
Sestdien, 25.februārī, no 11.00 līdz 13.00 varēsiet satikt fonda vadītāju, režisori Dzintru Geku-Vasku, lai personīgi aprunātos par jums tuvajām tēmām.
Izstādē par ražotāja cenu varēsiet iegādāties “Sibīrijas bērnu” sērijas 1. un 2. daļu latviski, krieviski un angliski. Tāpat būs pieejamas arī “Studija SB” izdotie DVD – gan jaunākā filma “Tēvi tur”, gan pārējās filmas par izsūtījuma vietām, trimdas gaitām un mūsu tautiešu likteņiem.
Svētdien, 26.februārī, 11.00 paredzēta tikšanās ar Latvijas represēto biedrības Jēkabpils nodaļas godu biedru Ilmāru Knaģi, kurš labprāt parakstīs savas jaunākās grāmatas “Ne mēs tos laikus izdomājām” eksemplārus. Jaunais darbs ir kā papildinājums pirms 15 gadiem izdotajai publicista atmiņu grāmatai “Bij tādi laiki”, kas stāstīja piedzīvoto aiz Ziemeļu Polārā loka. Jaunajā grāmatā ir gan par bērnībā piedzīvoto Jēkabpilī, gan cits skatījums par Sibīrijas laiku, gan autora sarakste ar Paulu Kalniņu Kanādā un pārdomas par vēsturi un mūsdienām.
Meklējiet “Sibīrijas bērnus” pavisam netālu no galvenās ieejas, stendā “G17”. Uz tikšanos!
2016.gada vasarā piedalījās Jānis Asaris. Asaru ģimene 1948.gadā bija zaudējusi tēvu, kura smagā darbā sabojātā veselība neizturēja čekas spīdzināšanu. 1949.gada 22.martā no skolas sola paņēma visus piecus Asaru bērnus, lai pēc trīs dienām no Drustu stacijas kopā ar māti viņus izsūtītu uz Sibīrijas sādžu Molčanovu. Jaunāko māsu par 3000 rubļiem ļāva atstāt radiniekiem. Māsa palika Latvijā. Mammai nepietika naudas, lai izpirktu pārējos bērnus. Pēc desmit izsūtījumā pavadītajiem gadiem, Dzimtenē atgriezās visi Asaru bērni. Jānis Asaris izstudēja inženierzinātni un gandrīz 30 gadus nostrādāja Olaines “Biolars” rūpnīcā.
Ekspedīcijā devās arī Jānis Ābele – Sibīrijas bērns, 1949.g.izsūtīts uz Tomskas apgabalu, Knjazevas sādža. Izsūtīti tika Jāņa vecāki, Jānis un jaunāka māsa, mātes brālis Kārlis Lukstiņš, tēva mamma un tēva divas māsas. Neatgriezās mātes brālis un vecāmāte, viņi apglabāti Knjazevas kapos.
Netālu esošā Toguras sādža ir Sandra Kalnietes dzimtā vieta.
Fonda “Sibīrijas bērni” organizētajā ekspedīcijā uz Sibīriju piedalījās Juris Apsis – Sibīrijas bērns, kurš 1949.gadā tika izsūtīts viena gada vecumā ar visu ģimeni – nedaudz vecāku māsu, vecākiem un vecvecākiem. Tomskas apgabala Inkino sādžā Apsis apmeklēja sava vecātēva kapu, kurš vienīgais neatgriezās Latvijā. Pārējie atgriezās mājās 1956.gadā.
Lāčplēša dienā, 11.novembrī Latvijas vēstniece Izraēlā Elita Gavele rīko pieņemšanu 1941.gada 14.jūnijā deportētajiem.
Sarīkojumā piedalīsies režisore Dzintra Geka, tajā tiks izrādīti fragmenti no runājošās grāmatas “Sibīrijas bērni”, fragmenti no filmām “Piemini Sibīriju” un “Kur palika tēvi”.
1941.gada 14.jūnija deportāciju rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3750 bērni vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atdalīja no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm,bet sievietes un bērnus specnometinājuma apstākļos izvietoja galvenokārt Krasnojarskas un Tomskas apgabala sādžās.
Skaita ziņā otra lielākā tauta,kas cieta 1941.gada deportācijā ir ebreji.Tie, kuri izglābās, atgriezās Latvijā, bet viņu tuvinieki bija iznīcināti 2.Pasaules kara laikā. 70.gados lielākajai daļai izdevās izbraukt uz Izraēlu,kur 2001.gadā viņi tika intervēti. Intervijas iekļautas grāmatā “Sibīrijas bērni”. Atmiņu fragmenti redzami filmās. Sibīrijā sameklēti Bernhards Borde un Simons Viņniks,kuri neatgriezās, bet palika uz dzīvi Krasnojarskā un Kanskā.
Filmas un grāmata tulkotas krievu un angļu valodās, izrādītas Eiropā, Amerikā, Kanādā un Krievijā.
Kā zinām, no vēstures cilvēce neko nemācoties,bet mūsu uzdevums ir atgādināt.
Meždurečenskas televīzijas kanāli Kemerovas apgabalā ziņo par Sibīrijas bērnu delegācijas viesošanos pie viņiem 2016.gada jūlijā:
Otrdien, 14.jūnijā, fonds “Sibīrijas bērni” aicina apmeklēt virkni pasākumu, kuri tiek rīkoti, lai atzīmētu 75 gadus kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijām.
Plkst. 10.00 Melngalvju namā, Rātslaukumā 7, notiks konference “75 gadi kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas”. Konferenci atklās Valsts Prezidents, tajā piedalīsies 12.Saeimas deputāte Laimdota Straujuma, vēsturnieks Kārlis Kangeris, žurnālisti Pauls Raudseps (“Ir”), Jevgēņijs Smirnovs (Soļikamska, Krievija), Sibīrijas bērni.
Continue reading “Otrdien, 14.jūnijā, fonds “Sibīrijas bērni” aicina apmeklēt virkni pasākumu”
Filmā “Tēvi Tur” parādīti nometnēs izdzīvojušo likteņi. Filmas varoņi stāsta par laika posmu no 1940.gada, kad tika okupēta Latvija, līdz 1991. gada barikāžu laikam un mūsdienām.
1941.gada deportācijā izsūtītie Latvijas tēvi un vīri nokļuva Vjatlaga un Soļikamskas nometnēs, par to vēsta filma “Kur palika tēvi?”.
Filmā redzēsim Astrahaņas cietumu, kurā bija ieslodzīts Mārtiņš Bisters, Vladimiras cietumu, kur vieninieka kamerā daudzus gadus bija ieslodzīts Gunārs Rode, nometnes administrācijai nebija pieņemams viņa pretošanās gars. Kārlis Čika-Grīnerts ieslodzījumā pavadīja 25 gadus, jo viņš sevi par vainīgu neatzina.
1954.gadā Kazahstanā, Žeskazganā notika sacelšanās, sagāja kopā vīriešu un sieviešu nometnes, noturējās 40 dienas, tad tanki un šāvēji vairāk kā 1000 ieslodzītos iznīcināja. Ausma Vērpe sacelšanās laikā iepazinās ar savu nakamo vīru, viņiem palaimējas izdzīvot.
Mūziķa Zigfrīda Muktupāvela sapnis bija atrast tēva brāļa kapavietu tālajā Kazahstānā. Savu vārdu viņš ieguvis par godu tēvocim. „Jau iedomājoties vien kapaplāksni ar gravējumu „Zigfrīds Muktupāvels“, kļūst savādi ap dūšu.“
Agris Šēfers pēc 10 gadu ieslodzījuma atgriezās Latvijā, piedalījās barikādēs, dzīvo nepabeigtā mājiņā un saka …”visu Latvijai, līdz pēdējai asins lāsei, līdz pēdējai sviedru lāsei, visu Latvijai…”
1949.gadā notika nākamā deportācija. Ģimenes tika aizvestas uz Sibīriju. Tēvi tika tiesāti, daudzi nokļuva soda nometnēs Vorkutā un Intā. Skaidrīte Jostmane un Māris Landers izstaigā Vorkutu, bet tēva kapa vietu neatrod.
Režisore un producente Dzintra Geka
Scenārija autors Ēriks Lanss
Operatori Aivars Lubānietis, Viktors Grībermans
Montāžas un skaņas režisors Armands Zvirbulis
Mūzika Pēteris Vasks
(c) Studija SB, 2016. 63′
