Noslēdzies sacerējumu konkurss „SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949 – TRIMDAS BĒRNI 1944” Latvijas vēsture Latvijas simtgadei. Tajā piedalījās ievērojams skaits skolēnu no visas Latvijas. Žūrijai sagādāja gandarījumu daudzie interesantie darbi, kas liecina, ka bērni un jaunieši labi izpratuši šo tēmu. Daudzi no viņiem atzīst, ka tieši šis konkurss ir mudinājis izpētīt savas dzimtas dramatiskās vēstures lappuses. Sacerējumi arī liecina, ka daudzās skolās pēc skolotāju iniciatīvas skolēni padziļināti pievērsušies izsūtījuma tēmai. Visas skolas, kuru skolēni piedalījās sacerējumu konkursā, saņems dāvanā grāmatu “Sibīrijas bērni”. Continue reading “2017. gada sacerējumu konkursa rezultāti”
Category: Informācija
Sacerējumu konkurss skolēniem „SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949 – TRIMDAS BĒRNI 1944” līdz 2017. gada 22. maijam
Sacerējumu konkurss skolēniem
„SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949 – TRIMDAS BĒRNI 1944”
Latvijas vēsture Latvijas simtgadei.
“Manu krusttēvu nošāva, viņš par daudz lēni kāpa vagonā, kas viņu vestu uz Sibīriju.
Daudzi mani radi tika izsūtīti. Mani vecāki to negribēja otrreiz piedzīvot un riskēt, ka mūs izsūtīs.
Mēs bijām dzirdējuši, ka ģimenes izšķir un iznīcina.
Tā mana tēva drauga mudināti, mēs bēgām no iespējamām briesmām 1944.gada rudenī.”
Zīmējumu konkurss skolēniem „SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949” līdz 2017. gada 18. maijam
!!!!!!! Konkursa organizētāji informē, ka žūrijas komisija zīmējumu konkursa rezultātus paziņos 2017.gada 1.jūnijā.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!
Zīmējumu konkurss skolēniem
„SIBĪRIJAS BĒRNI 1941/1949”
NOLIKUMS
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturei, 1941.gada 14. jūnija un
1949.gada 25.marta vardarbīgajām un nelikumīgajām piespiedus izsūtīšanām uz Sibīriju.
“Sibīrijas bērni” Latvijas Grāmatu izstādē 2017
Šajā nedēļas nogalē, no 24. līdz 26.februārim, Fonds “Sibīrijas bērni” piedalās gada nozīmīgākajā grāmatniecības pasākumā – starptautiskajā grāmatu un izdevniecību izstādē “Latvijas Grāmatu izstāde 2017”, kas notiek Starptautiskajā izstāžu centrā, Ķīpsalā.
Sestdien, 25.februārī, no 11.00 līdz 13.00 varēsiet satikt fonda vadītāju, režisori Dzintru Geku-Vasku, lai personīgi aprunātos par jums tuvajām tēmām.
Izstādē par ražotāja cenu varēsiet iegādāties “Sibīrijas bērnu” sērijas 1. un 2. daļu latviski, krieviski un angliski. Tāpat būs pieejamas arī “Studija SB” izdotie DVD – gan jaunākā filma “Tēvi tur”, gan pārējās filmas par izsūtījuma vietām, trimdas gaitām un mūsu tautiešu likteņiem.
Svētdien, 26.februārī, 11.00 paredzēta tikšanās ar Latvijas represēto biedrības Jēkabpils nodaļas godu biedru Ilmāru Knaģi, kurš labprāt parakstīs savas jaunākās grāmatas “Ne mēs tos laikus izdomājām” eksemplārus. Jaunais darbs ir kā papildinājums pirms 15 gadiem izdotajai publicista atmiņu grāmatai “Bij tādi laiki”, kas stāstīja piedzīvoto aiz Ziemeļu Polārā loka. Jaunajā grāmatā ir gan par bērnībā piedzīvoto Jēkabpilī, gan cits skatījums par Sibīrijas laiku, gan autora sarakste ar Paulu Kalniņu Kanādā un pārdomas par vēsturi un mūsdienām.
Meklējiet “Sibīrijas bērnus” pavisam netālu no galvenās ieejas, stendā “G17”. Uz tikšanos!
Sibīrijas bērni, 2016′
Gramatas un DVD
Fonda “Sibīrijas bērni” 2016.gadā organizētais brauciens uz izsūtījuma vietām Krievijā
Meždurečenskas televīzijas kanāli Kemerovas apgabalā ziņo par Sibīrijas bērnu delegācijas viesošanos pie viņiem 2016.gada jūlijā:
Paldies visiem, kuri bija ar mums kopā 14. jūnija pasākumos
Vēlamies pateikties visiem, kuri bija ar mums kopā 14.jūnija pasākumos, pieminot 75 gadus kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas.
Fonds “Sibīrijas bērni” organizēja piemiņas konferenci Melngalvju namā, kuru apmeklēja Valsts prezidents R. Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece, 12.Saeimas deputāte L. Straujuma, vēsturnieks K. Kangeris, Sibīrijas bērni, viņu bērni, mazbērni, Sacerējumu konkursa labāko darbu autori no visas Latvijas un viesi no Krievijas.
14.jūnijā, plkst.15.30 Rīgas Centrālajā bibliotēkā atklājām audiovizuālo projektu “Runājošā grāmata “Sibīrijas bērni”. Šo multimediju izdevumu veido grāmatas “Sibīrijas bērni” varoņu atmiņu video fragmenti, kuri ir izkārtoti alfabēta veidā un ļauj gūt personīgāku ieskatu grāmatā aprakstīto cilvēku likteņgaitu atmiņās.
Continue reading “Paldies visiem, kuri bija ar mums kopā 14. jūnija pasākumos”
2016. gada sacerējumu konkursa rezultāti
2016.gada sacerējumu konkursa rezultāti
Noslēdzies sacerējumu konkurss.
Paldies visiem, kas piedalījās!
Laureātu saraksts
1. grupa
1. vieta Rainers Daibe
2. vieta Daniels Borisjonoks
3. vieta Tālavs Dravants
2.grupa
1. vieta Anete Zauka
2. vieta Lorna Barbara Ērla
3. vieta Dedze Dagnija Miķelsone/ Anta Pirktiņa
1. vieta Anete Zauka
2. vieta Lorna Barbara Ērla
3. vieta Dedze Dagnija Miķelsone/ Anta Pirktiņa
3.grupa
1. vieta Lāsma Harkina
2. vieta Dāvids Gurēvičs
3. vieta Lauma Ance Umule/ Rolands Hartmanis
1. vieta Lāsma Harkina
2. vieta Dāvids Gurēvičs
3. vieta Lauma Ance Umule/ Rolands Hartmanis
Speciālbalva – Liene Štokroze
Speciālbalva – Zahars Popa
Speciālbalva – Annija Lapsa
Speciālbalva – Rainers Daibe
Speciālbalva – Dāvids Gurēvičs
Speciālbalva – Zahars Popa
Speciālbalva – Annija Lapsa
Speciālbalva – Rainers Daibe
Speciālbalva – Dāvids Gurēvičs
Speciālbalva – Līga Struka
Speciālbalva – Evelita Lapsa
Speciālbalva – Daniels Austris Jansons
Pārdomas par dokumentālo filmu “Tēvi Tur”.
Filmā parādīti PSRS Gulaga nometnēs izdzīvojušo likteņi.
Filma par laika posmu no 1940.gada, kad tika okupēta Latvija, līdz 1991.gada barikāžu laikam un mūsdienām.
Valdis Bērziņš, Latviešu fonda darbības pārzinis Latvijā
Kā visas Dzintras Gekas filmas, ļoti labi uztaisīta un obligāti visiem
jānoskatās. Ne tikai Latvijā vien. Filma mums atkal atgādina par to, kas nodarīts
mūsu valstij, kas pārdzīvots pagātnē, un akcentē to, ka jādara viss, lai nekas tāds
nekad vairs nevarētu atkārtoties. Continue reading “Pārdomas par dokumentālo filmu “Tēvi Tur”.”
TĒVI TUR
Filmā “Tēvi Tur” parādīti nometnēs izdzīvojušo likteņi. Filmas varoņi stāsta par laika posmu no 1940.gada, kad tika okupēta Latvija, līdz 1991. gada barikāžu laikam un mūsdienām.
1941.gada deportācijā izsūtītie Latvijas tēvi un vīri nokļuva Vjatlaga un Soļikamskas nometnēs, par to vēsta filma “Kur palika tēvi?”.
Filmā redzēsim Astrahaņas cietumu, kurā bija ieslodzīts Mārtiņš Bisters, Vladimiras cietumu, kur vieninieka kamerā daudzus gadus bija ieslodzīts Gunārs Rode, nometnes administrācijai nebija pieņemams viņa pretošanās gars. Kārlis Čika-Grīnerts ieslodzījumā pavadīja 25 gadus, jo viņš sevi par vainīgu neatzina.
1954.gadā Kazahstanā, Žeskazganā notika sacelšanās, sagāja kopā vīriešu un sieviešu nometnes, noturējās 40 dienas, tad tanki un šāvēji vairāk kā 1000 ieslodzītos iznīcināja. Ausma Vērpe sacelšanās laikā iepazinās ar savu nakamo vīru, viņiem palaimējas izdzīvot.
Mūziķa Zigfrīda Muktupāvela sapnis bija atrast tēva brāļa kapavietu tālajā Kazahstānā. Savu vārdu viņš ieguvis par godu tēvocim. „Jau iedomājoties vien kapaplāksni ar gravējumu „Zigfrīds Muktupāvels“, kļūst savādi ap dūšu.“
Agris Šēfers pēc 10 gadu ieslodzījuma atgriezās Latvijā, piedalījās barikādēs, dzīvo nepabeigtā mājiņā un saka …”visu Latvijai, līdz pēdējai asins lāsei, līdz pēdējai sviedru lāsei, visu Latvijai…”
1949.gadā notika nākamā deportācija. Ģimenes tika aizvestas uz Sibīriju. Tēvi tika tiesāti, daudzi nokļuva soda nometnēs Vorkutā un Intā. Skaidrīte Jostmane un Māris Landers izstaigā Vorkutu, bet tēva kapa vietu neatrod.
Režisore un producente Dzintra Geka
Scenārija autors Ēriks Lanss
Operatori Aivars Lubānietis, Viktors Grībermans
Montāžas un skaņas režisors Armands Zvirbulis
Mūzika Pēteris Vasks
(c) Studija SB, 2016. 63′